Rūta Fjodorova

Engures novada uzņēmēju pirmā tikšanas Šlokenbekas muižā

Sapulce uzņēmējiem organizēja novada dome ar mērķi apzināt uzņēmēju vēlmes, rosināt uzņēmējus izveidot savu klubiņu vai biedrību, lai kopīgi risinātu dažādas problēmas, kas nereti visiem ir vienādas, organizētu dažādus informatīvus pasākumus, uzzinātu, ar ko viens vai otrs uzņēmējs nodarbojas.

Sapulce uzņēmējiem organizēja novada dome ar mērķi apzināt uzņēmēju vēlmes, rosināt uzņēmējus izveidot savu klubiņu vai biedrību, lai kopīgi risinātu dažādas problēmas, kas nereti visiem ir vienādas, organizētu dažādus informatīvus pasākumus, uzzinātu, ar ko viens vai otrs uzņēmējs nodarbojas. Pasākums nebija kupli apmeklēts, lai arī «Lursoft» reģistros redzams, ka novadā ir vairāk nekā 700 uzņēmēju, ikgadējā uzņēmēju pasākumā piedalās apmēram 100, esot zināmi vēl 200 tādi aktīvāki… Uz sapulci sniegt uzņēmējiem informāciju par projektiem bija ieradusies partnerības «Laukiem un jūrai» pārstāve Inga Reiniņa. Savukārt par Lauku atbalsta dienesta(LAD) projektiem stāstīja LAD direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš. Par Tukuma uzņēmēju kluba darba pieredzi stāstīja Māris Birzulis. Sanāksmē piedalījās arī Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa un izpilddirektors Imants Valers.

Kā sapulcē pastāstīja G. Važa, pašlaik beigu fāzē ir projektēšana ceļa rekonstrukcijai no Ventspils šosejas gar «Silu kūdru», no karjeriem līdz Milzkalnes stacijai, arī ceļam uz viesu māju «Kalna Žagari» un zemnieku saimniecību «Ozoliņi», remontēt paredzēts arī ceļu gar govju fermu «Smilgas» no Aizpures uz Rūķiem. Paredzēts arī asfaltēt ceļu uz somiem piederošo durvju ražotni, industriālajā parkā paredzēta ceļa asfaltēšana un paredzēts asfaltēt ceļu uz Ercmaņiem, kur darbojas «Stiga RM». Taču šīs ziņas tika papildinātas ar ne pārāk optimistisku informāciju: ”Ir apkopota informācija, kā ar ceļu būvi veicies kaimiņiem. Informācija ir tāda, ka ES projektu dēļ cenas pašlaik ir stipri cēlušās. Mēs pagājušā gadā runājām ar būvniekiem, ka tās varētu celties par kādiem 25%, bet izskatās, ka izmaksas būs stipri lielākas, un izskatās, ka projekti būs jāpārskata, jo par plānotajām naudām nevarēsim izdarīt tik daudz, cik bija iecerēts.”

Vairāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 23. marta, numurā ŠEIT!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *