Šajā pavasarī Engures teritorijā, novērtējot piekrastes piemērotību atpūtas projekta izveidei, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālās administrācijas eksperti atklājuši ievērojamu pļavas silpureņu atradni. Tā kā augs ir ļoti rets un līdz ar to īpaši aizsargājams, šajā teritorijā diemžēl nevarēs īstenot plānotās ieceres, taču pārvalde aicina Engures iedzīvotājus un viesus neskumt, bet priecāties un saudzēt nupat atklāto dabas retumu.
Daudzgadīgais gundegu dzimtas lakstaugs – pļavas silpurene – ir viena no divām Latvijā sastopamajām silpureņu sugām. Atšķirībā no meža silpurenes, kas galvenokārt sastopama Austrumlatvijā, šī suga lielākoties koncentrējas Piejūrā un Rietumlatvijā. Plašākā mērogā tā ir Austrumeiropas stepju suga, taču arī tur, savā īstajā areālā, piemēram, Ungārijā un Rumānijā, tā tiek uzskatīta par apdraudētu.
Vairāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 29. jūnija, numurā ŠEIT!
Varbūt pļavas silpureni [ Pulsatilla pratensis] var pavairot kādā uzņēmumā ar meristēmu palīdzību? Tad šādi varētu visu Latviju piestādīt ar retajiem augiem. Tik jāsataisa meristēmas kultūras sila purenei. Pateicoties zinātnei, var aizkavēt dažu sugu izmiršanu. Ja gribēs, tad naudu atradīs iecerei. Izpriecām cilvēki kaut kadus centus jau spēj saskrubināt.
Cieņā,Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙁
saskrubini kādu kapeiciņu un ierauj kādu šmakovku ar kaimiņu merisistēmistu un merilendas:)
Patiešām prieks par atradni. Varam būt lepni, ka pie mums Engures kāpās šādi skaisti un aizsargājami augi dzīvo.
Attēlā redzamā gan šoreiz ir meža silpurene (Pulsatilla patens). Atšķirt ir viegli – meža silpurene vienmēr skatās uz augšu (kur vairāk gaismas), bet pļavas silpurenei “zvaniņš” karājas uz leju (lai saule nespīd acīs:)).
Cik sevi atceros, tik Engures kāpās šīs puķes ir augušas vienmēr. Bērnībā tās plūcām čupām un spēlējāmies. Tas bija 80.gados.
Tā nav nekāda atradne, bet viņas tur jau ir pietiekoši ilgi, vismaz 45 gadus, priecājamies par to ka viņas ir saglabātas un nav iznīkušas.
DAP tas ir baigais atklājums, mēs vietējie par silpurenēm kāpās jau priecājamies gadiem, un šo gadu laikā tās nav izzudušas. Nedomāju, ka kāds neliels projektiņš varētu tās apdraudēt, drīzāk, ja projekts saistīts ar atpūtas infrastruktūras pilnveidošanu, tas uzlabotu atpūtas iespējas pie jūras. Jo vairāk būs sakārtotu celiņu, laipu, un citu sakārtotu objektu, jo mazāk cilvēki izbradās kāpas ar skaistajiem augiem
anniņai no domes kārojas projektiņš kāpās?