Bērnudārza «Spārīte» vadītāju Initu Auniņu satikām, kopā ar Intu Zaļumu un Baibu Busarginu pagalmā stādām puķes. Cerams, ka salnas vairs nepārsteigs un vasarā dobe saziedēs gaišos un saulainos rakstos. Jautājām, kur tad bērnu dārza darbinieces daudzos stādus pirkušas?
– Vai tad mums bērnudārzā saulainu logu trūkst? – attrauc Inita. Nopirkām sēkliņas, no piena pakām izgatavojām podiņus, iebērām zemi, un stādiņi izauga lieliski. Tādējādi nav nekādas nepieciešamības lieki izdot naudu.
Izrādās, – bērnudārzā «Spārīte» nemaz nesūdzas par aizgājušajiem treknajiem gadiem, bet gan cenšas visas problēmas atrisināt pašu spēkiem. Agrāk Engures Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi ar bērnudārzu bija zem viena jumta. Tagad skola ieguvusi savas mājas, bet bērnudārzam telpas atbrīvojušās. Pamazām tās sāk apgūt. Šeit paredzēts iekārtot telpas vēl vienai grupiņai. Tā kā mūzikas mācīšanai bija nepieciešamas vairākas klases, bija uzbūvētas starpsienas un lielākas telpas sadalītas. Tagad tās nojauca, pašu spēkiem veica kosmētisko remontu, un iznāca vingrošanas un sporta zāle. Tā noderēja muzikālās audzināšanas nodarbībām arī laikā, kad bērnudārza tradīciju zālē norisinājās kosmētiskais remonts. Turklāt bērnu vecāki un bērnudārza darbinieki to veica pašu spēkiem. Uz talku sanāca daudzi, vajadzēja mazgāt sienas un griestus. Vēlāk katru dienu vairāki vecāki uz maiņām nāca strādāt, kamēr kosmētiskais remonts tika paveikts griestiem, sienām, uzšūti jauni aizkari. Pagasta padome nolēma piešķirt līdzekļus jaunu lustru iegādei. Tādējādi tika radīta jauka tradīciju zālīte, kur bērndārzniekiem svētkus svinēt un apgūt iemaņas muzikālajā audzināšanā.
