Saimniece Ina Rabkeviča atzīst, – dodoties pastaigā ar Šadou (no agļu val. “shadow”) un Redži, ne viens vien garāmgājējs apvaicājies, kas tad tie par tādiem interesantiem suņiem – nerej nemaz, toties ar nepārprotamu apņēmību savās suņa acīs ir gatavi iepazīt un apostīt visu un visus? Kā izrādās, jau gadu Milzkalni par savām mājām sauc divi basendži šķirnes suņi, kuru vēsturiskās saknes meklējamas tuksnešainajā Āfrikā.
Šīs šķirnes priekšrocība – suņi ir salīdzinoši nelieli, nerej (par dobermani kaimiņi esot pāris reižu stāstījuši, ka, esot viens pats mājās, viņš paskaļi “raudājis”), tiem ir īsa spalva un viņi nemēdz “ost pēc suņa“. Vēl vairāk, basendži šķirnes suņi dažās izpausmēs ir pat ļoti līdzīgi kaķiem, piemēram, mēdz “mazgāt” savu kažociņu ar ķepiņām, guļ – saritinājušies kamoliņā, spēlējoties – ķer ar ķepu u.tml. Šobrīd Ina gan atzīst, kā kucēns Redži bijusi nevis vienkārši rotaļīga, bet burtiski hiperaktīva sunīte un divus mēnešus nācies krietni papūlēties, lai viņi iemācītu, ko drīkst un ko nedrīkst.
Par un ap basendži suņiem mūspusē lasiet ceturtdienas, 22. novembra, laikrakstā.
To ka viņš nerej,tas būtu labi bet ja svešiem kas nelūgti ierodas sētā vai dzīvoklī viņš nekož,tad kaķi labāk iegādāties.
Ivetai. Varu nomierināt, pašam ir divas basendži kucītes, atliek svešiniekam aizdomīgi uz mani paskatīties un dibens sakosts! Turpretī mūsu bērnus mīl un pa nakti noliek gulēt un nomirinoši šnākuļo zem segas. Ziemā noder, kā papildus radiators, jo gultā var gulēt kopā (raksturīga basendži īpašība- tiem nav izteiktas suņa smakas un arī spalvas nav jāvāc pa māju, neizraisa alerģijas). Basendži ir dabas dāvana un cilvēku selecionēšanas mānija praktiski tos nav skārusi, tāpec tiem ir raksturīga neatkarības izpausme. Īsāk sakot interesants suns, bet ne katrs ar to varēs sadzīvot. Basendži nekad nebūs čību pienesējs, jo ir zinātkārs, jautrs, rotaļigs un nosaimnieka gaida to pašu.