Pagasta pašvaldības nolaidība izraisa augstspriegumu attiecības

Liels bija Slampes pagasta Ozolnieku Zaļās ielas iedzīvotāju pārsteigums, kad pēkšņi viņi ieraudzīja uz Zaļās ielas ceļa zīmi «Traktoriem braukt aizliegts». Tad nu iznāk, ka, piemēram, «Saktu» un vēl dažu Zaļās ielas māju saimnieki ar saviem transporta un darba rīkiem atgriezties mājas, kur traktoriem stāvvieta, nemaz vairs nevar.

Izrādās, ka konflikts šeit briedis vismaz piecu gadu garumā. Jau 2005. gadā savākti iedzīvotāju paraksti lūgumam, lai Zaļajā ielā ierobežo traktortehnikas kustību. Pēc tam sekojuši vēl vairāki citi iesniegumi. Taču pašvaldība piecu gadu garumā problēmu nerisināja. Un tad nu iedzīvotāji sākuši savā starpā cīnīties, kā mācēdami, piemēram, pamanīdami, ka tuvojas traktors, braukuši uz ceļa tam priekšā savas mašīnas. Gan jau neizpalika arī asas vārdu pārmaiņas un citi incidenti, tā sakot, kurš – kuru…

Bet 16. novembrī Ozolnieku Zaļajā ielā notika tāda kā iedzīvotāju sapulce, piedaloties Tukuma domes deputātiem, Slampes pagasta pārvaldes vadītājam Visvaldim Girgensonam un pašvaldības policijai. Uz sapulci bija ieradušies ne tikai Zaļās, bet arī nākamās šķērsielas iedzīvotāji, kuri briestošā konflikta dēļ arī jūtas apdraudēti: ja nospriedīs, ka traktori nevar braukt pa asfaltēto Zaļo ielu, tad var gadīties, ka tie brauc pa viņu ielu, kas ir zemes ceļš. Un tad nu gan nav grūti iedomāties, kāda būs šī iela! Neiztrūka arī, šķiet, situācijas saasinātāju – jaunu puišu-mehanizatoru, kuri pamanās ar traktoru aizskriet pa Zaļo ielu uz tuvējo veikalu pēc bulciņām, turklāt izmanto šo laiku traktortehnikas priekšrocības – ātrumu. Debates bija gan skaļas, gan asas, un visvairāk žēl, ka katram viedoklis bija kategoriskāks par kategorisku, tā sakot – vienīgais pareizais.

Savā dzīves vietā jūtas apdraudēti

Konflikta būtību mums komentēja Zaļās ielas namīpašniece Dagnija Ķirse, kura māju iegādājusies 1996. gadā: "Te ir dzīvojamās mājas, te nav ražošanas teritorija. Mēs katrs rūpējamies par savām sētām (D. Ķirses īpašums vairākkārt bijis atzīts par pagasta sakoptāko), tās ir labi koptas. Bet pa mūsu ieliņu katru dienu vidēji reizes piecas izbrauc traktori – citu dienu mazāk, citu – biežāk. Arī sestdienās, svētdienās lielā tehnika iet cauri. Mums tas ceļš nav tik liels, lai samainītos, nav arī jaunajām māmiņām kur pastaigāties ar ratiņiem. No pagalmiem priekšā ātri braucošajai traktortehnikai un arī automašīnām var izskriet bērni un mājdzīvnieki – suņi, kaķi. Mēs gribam mieru uz ielas. Arī šo asfaltu, ja ar lielo tehniku izsitīs, mums neviens neremontēs. Es gribētu, lai ciemats būtu sakopts." Uzklausot iebildumus, ka šeit tomēr ir lauku ciemata teritorija, kur neizbēgami var būt saskare ar traktortehniku, lopiem, D. Ķirse uzskata, ka tas vairāk ir principa jautājums, jo tie, kas braucot pa šo ceļu, varot izbraukt arī pa citu ceļu. Pretenzijas viņai esot tikai pret saimniecību «Grantiņi», kuras traktori brauc šeit cauri. Pret citiem, kuri Zaļajā ielā dzīvo un kam pieder traktori, tāpēc arī te brauc, pretenziju neesot. D. Ķirse norādīja arī, ka pa tuvējo ceļu cauri ciemam lielā ātrumā braukušas automašīnas no grantskarjera uz Praviņām. Brauc arī vēl cits transports. Ciemā nav uzstādīta neviena zīme, ka būtu kāds ātruma ierobežojums, un tad nu caurbraucošas automašīnas ātrums un manieres atkarīgas vien no šoferīša saprātīguma. No vienas puses gan ir zīme, ka šeit ir apdzīvota vieta, no otras – šādas zīmes nemaz nav. Turklāt, nav zināms, vai arī tā viena zīme ir uzstādīta likumīgi. Tādējādi, lai aizietu uz veikalu, jau pieaugušajiem ir ļoti jāuzmanās, kur nu vēl bažas par bērniem…

Vai tad iela nav domāta visiem?

Savukārt «Gantiņu» saimniece Emīlija Eglīte skaidro, ka labprāt brauktu pa ceļu uz Jelgavas šoseju, bet tas ceļš ir neizbraucams, bedres – līdz ceļiem. Un pat ja arī brauktu un traktorus lauztu pa šādu ceļu, tad tiem, kuri pa šo ceļu pārvietojas kājām, iziet uz autobusa pieturu sausām kājām pēc tam nebūtu iespējams – būtu viena dubļu skrīne. "Ja saremontēs ceļu uz Jelgavas šoseju, brauksim pa to," saka E. Eglīte. Faktiski arī saimniecība «Grantiņi» atrodas uz Zaļās ielas, tikai nedaudz tālāk. Un kāpēc gan lauku ciematā nevarētu braukt ar riteņtraktoru pa asfaltētu ielu? Uz Zaļās ielas traktori stāv arī saimniecībai «Mazokšķēni», vēl ir citas saimniecības, kā, piemēram, Ausmas Pīpes saimniecība «Salnas». A. Pīpe saka, ka pa Zaļo ielu braucot jau tikai tad, kad tas nepieciešams – tāpat vien jau traktoru neviens nedzenājot. Un vēl – vairākiem māju iedzīvotājiem pie mājas ir pushektārs zemes, ko parasti lūdz kādam kaimiņam apstrādāt. Ja neļauj braukt traktoriem pa Zaļo ielu, kā tad tiks pie šīs zemes?

Dome sola problēmu atrisināt

Tā kā problēmu vajadzēja risināt savulaik Slampes pagastam, tagad Slampes -Džūkstes pagasta pārvaldei, tad komentāru lūdzām pārvaldes vadītājam un kādreizējam Slampes pagasta priekšsēdētājam Visvaldim Girgensonam. Viņš skaidroja: "Aktīvākie iedzīvotāji vairākkārtīgi vērsās pagasta pārvaldē ar lūgumu aizliegt traktoriem braukt pa Zaļo ielu, tāpēc arī tā zīme pirms nepilna mēneša uzlikta." Vaicāts, vai tad zīmes uzlikšanu nevajadzētu saskaņot ar Ceļu Satiksmes Drošības direkciju (CSDD), V. Girgensons atbildēja, ka, viņaprāt, uz pašvaldības ielas ar CSDD saskaņojums neesot vajadzīgs. Viņš vēl piebilda, ka varētu rast risinājumu, pie zīmes «Traktoriem braukt aizliegts» uzliekot papildu plāksnīti, ka var braukt tie, kas te dzīvo.

Tukuma novada domes sēdē gan lemts citādi: "Slampes pagasta Ozlolnieku ciema Zaļās iela sākumā un vidu ir uzstādīta ceļa zīme «Traktoriem braukt aizliegts». Šo ceļa zīmi ir uzstādījuši Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldes darbinieki. Jautājums nav virzīts izskatīšanai komisijā un līdz ar to šāda pagasta pārvaldes rīcība ir nelikumīga."

Tukuma novada domes deputāts Indulis Zariņš situāciju komentēja šādi: "Jautājums jārisina, bet nedrīkst ierobežot zemniekiem darbību savās mājas. Jāciena arī otra cilvēka miers. Skatīsim iespēju izbraukt no zemnieku saimniecības mehāniskajām darbnīcām ārā uz Ventspils šoseju. Būs nepieciešams dažus tūkstošus ieguldīt, ceļu sakārtot, lai pa to var braukt ar traktoriem. Asfaltu gan uz traktoru ceļa neklās. Jārisina arī jautājums par zīmju «Apdzīvota vieta» uzstādīšanu."

Ceram uz saprašanos

Jāatzīst, ka Slampes pagastā šī problēma nebija risināta piecus gadus. (!) Tāpēc cilvēki sanervozējušies, kļuvuši apbrīnojami neiecietīgi viens pret otru. Piemēram, kāds pat ierosināja, ka vajadzētu uz ielas nolikt guļošo policistu. Uzreiz pretī bija atcirtiens: "Noliec to policistu pie savas mājas! Kā braukšu pāri, tā sūdus varēsi savākt savam dārzam…."

Bet varbūt vajadzēja domāt par to, kā izbraukt caur ciemu, iespējami mazāk traucējot kaimiņus – lēnām; ja tiešām kāda zemes pika nokrīt no arkla vai kultivatora, tad to taču pats var arī savākt….

Savukārt lauku ciematā teiciens: "Necietīšu, ka man te sešos no rīta brauc cauri un neļauj gulēt…." arī īsti neiztur kritiku. Laukos ir sezonas darbs, un sēja vai ražas novākšana jāpabeidz laikā. Varbūt nevajadzētu īgņoties, ka kaimiņš traucē pagulēt kādu stundiņu ilgāk, bet gan novēlēt veiksmi, jo bez maizes, ko izaudzē zemnieks, nevar iztikt neviens?

Bet tās jau ir savstarpējās attiecības, kuras spodrināmas gan ģimenē, gan sabiedrībā kopumā. Ceram, ka problēmas ar pašvaldības palīdzību tiks atrisinātas un Zaļās ielas iedzīvotāji kļūs saticīgāki un, kas zina, vēl kopīgus Jāņus vai citus svētkus sarīkos!?