Labvēlīgā atmosfērā un aktīvās radošās sarunās Slampes kultūras pilī Lielās talkas dienā, 27. aprīlī, 10 aktīvi cilvēki nodibināja pagasta biedrību «Savai Slampei». Tika apspriesti un balsošanā pieņemti jaunās biedrības statūti.
Jaunās biedrības valdē ievēlēja Līgu Zvirbuli, Kristīni Muzikanti, Gintu Miķelsonu, Aldi Stepanoviču un Sandru Ieviņu. Savukārt par biedrības vadītāju tika ievēlēta Sandra Ieviņa.
Vistuvākajā laikā biedrības dibināšanas protokols un tās statūti tiks iesniegti Valsts uzņēmuma reģistrā, pēc kura oficiāla apstiprinājuma šo biedrību varēs uzskatīt jau par pilnīgi oficiālu. Valdi oficiāli varēs pārstāvēt vai nu valdes priekšsēdētājs vai divi valdes locekļi. Jaunās biedrības biedru nauda būs 5 lati gadā.
Ir nodoms gan startēt ES projektu konkursos, gan mobilizēt tagadējos un kādreizējos slampeniekus darboties pagasta identitātes atgūšanai un stiprināšanai. Lūk, daži biedrības «Savai Slampe» mērķi, kas fiksēti pieņemtajos statūtos: “Seno pagasta, kultūrvēsturisko vietu un lietu atjaunošana un izveidošana. Aktīvi iesaistīties, paust viedokli par pagasta attīstību, sekmēt kultūras pieejamību. Atjaunot, stiprināt un saglabāt Slampes pagasta identitāti. Apkopot un aizstāvēt Slampes iedzīvotāju intereses, paust viedokli par pagasta vides un ainavas veidošanu.” Tika apspriesti arī daudzas pavisam konkrētas ieceres, kuras jaunā biedrība varētu rosināt vai paveikt. Tā, biedrības biedruprāt, Slampē būtu jāizveido jaunas vietas bērniem sporta aktivitātēm, piemiņas zīme pagasta represētajiem, jācenšas panākt kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Slampes dzelzceļa stacijai, jāizveido civilizēta peldvieta, jāsakārto Slampes kapu saimniecību (jāatrod cilvēks, kas par to atbildētu).
Jaunā biedrība lielā mērā ir dzejnieces Māras Zālītes iedvesmota, viņa arī pati bija klāt tās dibināšanas sanākšanā un arī aktīvi pauda savu viedokli, arī pati Māra darbosies biedrībā biedra statusā.
Gluži vai simboliski, bet viena no nākamajām biedrības aktivitātēm Slampē būs ozolu stādīšanas talka, tā atceroties tos daudzos pagasta simtgadīgos ozolus, kas tika iznīcināti padomju meliorācijas laikā, kā arī mājas, kas reiz tika iznīcinātas.
Šķiet, ka jaunajai biedrībai pagastā būs atbalstītāji, daudzi jau apliecinājuši savu līdzdalību tajā līdz pirmajām aktivitātēm. Māra klātesošajiem arī atskaitījās par pagasta vides apsekošanu, kas kopā ar vides mākslinieci Annu Bētiņu, mākslinieci Ingu Brīniņu un pagasta pārvaldnieku Visvaldi Girgensonu tika veikta 21. aprīlī. Tika novērta vide pie senās pagasta smēdes, Slampes muižas, dzelzceļa stacijas, kā arī aptiekas ēkas. Tika atrasta vieta iespējamajai piemiņas zīmei represētajiem. Šķiet, ka jaunai biedrībai tiešām būs daudz darba.
Batņam piemenekli uzcelit!!!!