Mūžības ceļos 87 gadu vecumā aizsaukts izcils mākslas un dzīves skarbo loku pazinējs, mākslinieks un disidents
JURĢIS SKULME
(13.11.1928 – 25.02.2015, Rīga)
Iespējams, bez viņa drosmīgās rīcības mēs šodien nevarētu runāt, domāt, sapņot par Lestenes kā Latvijas simbola pilnīgu atjaunošanu. Tieši viņš, būdams Mākslas Akadēmijas pasniedzējs, 60. gados izaudzināja studentus Imantu Lancmani un Mārci Kļaviņu, rekomendēja viņus darbam Rundāles pilī, lai vēlāk taptu tas Rundāles brīnums, kādu pazīstam to tagad. I. Lancmanis: “1961. gadā bija kampaņa pret reliģiju, draudžu piežmiegšana, kā rezultātā daudzas draudzes beidza darboties. Glābšanas darbus iesākām jau 60. gadu sākumā, kad Rundāles pils muzejs vēl nemaz nepastāvēja. Gribu uzsvērt ārkārtīgi lielo un galīgi nenovērtēto mākslinieka Jurģa Skulmes nozīmi. Viņš bija pirmais, kurš uzdrošinājās to darīt. Sākot jau ar to, ka viņš kopā ar tēvu un citiem entuziastiem glāba Lestenes baznīcas skulptūras, kuras jau 60. gadu sākumā paslēpa Mākslas akadēmijas bēniņos. Pēc tam mēs ar Jurģi Skulmi un manu kolēģi Mārci Kļaviņu sākām apbraukāt baznīcas, par aizsegu izmantojot aizbildinājumu, ka Mākslas vēstures laboratorija vāc mākslas vēstures materiālus. Plašāka glābšana bija iespējama tikai no 1964. gada, kad ienācām Rundāles pils ēkā, kur vienkārši bija telpas, kur to visu glabāt.” (Inga Reča, «Svētdienas Rīts», «Kāpēc ir jēga dzīvot?», 2010 gada 11. septembrī.)
Cieša bijusi Jurģa Skulmes saikne ar Tukumu. Sarunā pagājušā vasarā viņš apliecināja, cik nozīmīga viņam bija sadarbība ar Tukuma muzeju pēc soda izciešanas (1977. gadā notiesāts par padomju varas diskreditēšanu), Tukums bija pirmais, kas uzdrošinājās māksliniekam pasniegt roku, sarīkot izstādi, par to Jurģis jutās īpaši pateicīgs tā brīža direktoram Jurim Celmiņam.
Cienījamais Skulmes kungs tik daudz paspējis savā dzīvē – gan realizēties kā mākslinieks, kā mākslas zinātnieks, iestāties par pamatvērtībām laikā, kad tā bija patiesa drosme. Sakārtotas un izdotas tēva – Ugas Skulmes atmiņas. Pirms aiziešanas mūžībā Jurģis Skulme ir uzrakstījis arī savu atmiņu stāstu par Lesteni, Lestenes baznīcu, pētījumu par Lestenē dzimušo mākslinieku Jāni Lībergu (1862-1933) – tas viss darīts ar nodomu atbalstīt topošo Lestenes grāmatu. Nu šī grāmata būs arī liecība par paša Jurģa Skulmes drosmīgo un mākslas kalpojumam veltīto mūžu. Plānojām kopā ar Skulmes kungu viņa, tēva Ugas Skulmes un Jāņa Līberga Lestenei veltītu mākslas izstādi Tukumā nākamgad. Tā noteikti būs, bet nu jau arī kā piemiņa par drosmīgu un skaistu mūžu.
Lai Jurģim viegli aizsaules ceļos par visu, kas padarīts!
Tik daudzi Lestenes baznīcas atjaunošanas entuziasti visā Latvijā, lestenieki un tukumnieki jūt pateicību cienījamam vīram par darīto, teikto un, īpaši,– par stāju nelocīties grūtību priekšā. Īpašība, kas tik ļoti nepieciešama arī mūsdienu Latvijā.
Paldies par šo rakstu! Laikabiedriem ir jāstāsta par mūsu izcilajiem cilvēkiem, vismaz tajā brīdī, kad viņi pārtraukuši savas šīszemes gaitas.