Lai sapnis balts viņas dvēseli aijā.
/N. Kalna/
Skumjās paziņojam, ka mūžībā aizgājusi mākslas zinātniece, gleznotāja, keramiķe, dzejniece
TAIRA HAĻĀPINA
26.(28.).09.1922. – 27.12.2012.
Atvadīšanās Tukumā, «Tāles» sēru zālē 2013. gada 3. janvārī no 11.00 līdz 12.00, savukārt 14.00 atvadīšanās un izvadīšana Rīgā, I Meža kapu kapličā, Aizsaules ielā 2A.
Kontakttālrunis 29477564 un 26543239.
Taira Haļāpina dzimusi 1922. gada 26. septembrī (pasē – 28. septembrī) Penzas apgabala Kuzņeckas rajona Aņņenkovas ciemā. No 1935. līdz 1942. gadam mācījusies Rīgas Valsts 4. ģimnāzijā. No 1942. līdz 1954. gadam studējusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā. No 1947. līdz 1954. gadam mācījusies monumentālās glezniecības darbnīcā pie O. Skulmes. 1944./ 1945. gadā strādājusi Tukuma pamatskolā, 1952./53. gadā – Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā. No 1954. līdz 1957. gadam strādājusi Rīgas kultūras darbinieku tehnikumā par mākslas vēstures un speciālo priekšmetu skolotāju, bet no 1963. līdz 1978. gadam – Latvijas Valsts Mākslas muzejā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci, krājuma glabātāju, vēlāk par zinātniski izglītojošās nodaļas vadītāju. No 1970. gada Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedre. Darbojas dažādos mākslas veidos, pievēršoties arī metāla un dzintara mākslinieciskai apstrādei, grāmatu grafikai, akvareļglezniecībai un pasteļglezniecībai. Kopš 1959. gada piedalījusies izstādēs Latvijā un ārvalstīs, sarīkojusi daudzas personālizstādes. No 1978. gada dzīvoja Tukumā.
1926. gadā ar ģimeni pārcēlusies atpakaļ uz Latviju. 1954. gadā beigusi LVMA Keramikas nodaļu. Studējusi Otto Skulmes monumentālās glezniecības meistardarbnīcā. 1956. gadā sāk izstāžu darbību. Sarīkojusi vairāk nekā 30 personālizstādes Rīgā, Tukumā, Talsos un citur Latvijā. Piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Gotlandē, Zviedrijā, Vācijā un ASV.
1960. gadā sāk publicēties. Sastādījusi 35 katalogus, reklāmas izdevumus un rakstus par mākslu. Piedalījusies radio pārraidēs. Sastādījusi un sarakstījusi ievadtekstu albumam par A. Artumu. Pētījusi V. Matveja daiļradi un tulkojusi viņa teorētiskos darbus latviski. Uzskaitījusi un glabājusi Latviešu glezniecības fondus, veikusi zinātnisko izpēti, organizējusi izstādes, lasījusi lekcijas. Organizējusi un vadījusi skolēnu Jauno mākslas draugu grupu, skolēnu estētiskās audzināšanas seminārus.
Kultūrkapitālfonda stipendiāte.
