Tukumā un novadā

Stāsts par atsaucīgiem cilvēkiem

Saņēmām stāstu no kādas pateicīgas kandavnieces, kura, pašai to pat necerot, atguva sev mīļu rotaslietu.

ntz.lv 25.03.2025 1

“Nez kā tas gadījās, bet kādu dienu pazaudēju savu sudraba rokassprādzi. Man ļoti mīļu dāvanu no tuva cilvēka. Bēdājos par to, bet pamazām samierinājos. Kādu dienu iegāju gaļas veikaliņā «Skrīne», kas atrodas Kandavas «Maximā» un tur tā bija – mans pazaudētais zalktītis – mana rokassprādze, stāvēja uz kases aparāta! “Ak, Dievs,” – iesaucos – “Mana rokassprādze!” Pārdevēja apstiprināja, ka tā gaidot savu īpašnieku jau vairākas nedēļas. Biju tik laimīga! Tāds prieka mirklis par līdzcilvēku godīgumu, ka neviens nebija iekārojis svešu mantu un tā bija atgriezusies pie manis! Mans neviltotais “Paldies” atradējam un «Skrīnes» pārdevējām par godīgumu!”