Milzkalnē augs apkures izmaksas

Globālā sasilšana nav ļāvusi nopelnīt

Pirmais iesniegtais tarifs augustā bija 119,23 eiro/MWh bez PVN, bet septembrī – 106,13 eiro/MWh bez PVN; tarifa projekta pārrēķins, kā bija skaidrojis uzņēmums, veikts pēc tam, kad bija saņemts SIA «Stiga RM» apliecinājums, ka uzņēmums turpinās apkurināt iegādātos «Strabag» SIA īpašumus. Augustā iesniegtajā tarifa projektā SIA «Strabag» iepriekšējā sezonā pārdotās megavatstundas netika rēķinātas, jo uzņēmums tiek likvidēts. Līdzšinējais tarifs bija 104,85 eiro/MWh (bez PVN).

Kā minēts lēmuma projektā, uzņēmums tarifa pieaugumu skaidro ar globālo

sasilšanu, kas izsauc klimata pārmaiņas, kā rezultātā Latvijā ziemas paliekot arvien siltākas. Tādējādi uzņēmumam izdevies nosegt tikai tekošos izdevumus, bet netika uzkrāti līdzekļi remontiem, piemēram, ļoti nepieciešamajam maģistrālā cauruļvada remontam. Audita nodaļas vadītāja I. Valtere skaidroja, ka uzņēmuma kopējās izmaksas ir samazinājušās par 49 000 eiro, jo par 497 megavatstundām samazinājies saražoto megavatstundu skaits, līdz ar to tarifs ir lielāks – 1,28 eiro/MWh lielāks, savukārt SIA «Tukuma siltums» tarifs ir 69,27 (bez PVN).

Jo vairāk saražo, jo lētāks tarifs

Pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja: ”Pirmajā SIA «Šlokenbeka» iesniegumā minēts, ka Milzkalnē būtu nepieciešams rekonstruēt daļu siltumtrases, kas arī pieder šim uzņēmuma, nevis pašvaldībai, jo viņi nesaredz, ka paši to varētu darīt. Un vēl viņi iesniegumā minējuši, ka piedāvā pašvaldībai apsvērt iespēju iegādāties šo siltuma avotu. Mēs to vēl neesam vērtējuši, bet šis ir jau otrais precedents, ka mazie siltuma ražotāji sāk atteikties no šī pakalpojuma. Bet ir jāvērtē turpmākā situācija.”

Vaicājot, kāpēc tarifs pieaudzis laikā, kad daudzi citi siltuma ražotāji to samazina, I. Liepiņš skaidroja, ka iesniegumā nav detalizēta atšifrējuma pa pozīcijām, bet, skatoties «Tukuma siltumu» un redzot, kas šī uzņēmuma ražošanas apjoms ir 40 000 līdz 50 000 megavatstundu, un līdz ar to tarifs ir 69,27 (bez PVN), savukārt Jauntukumā un Kandavā, kur ražošanas apjoms ir ap 6000 megavatstundu, tarifs ir 89-90 eiro/MWh. ”Bet Milzkalnē ražošanas apjoms ir 2000 megavatstundu, un tāpēc arī tarifs ir virs 100 eiro. Veicot pārrunas, esam noskaidrojuši, ka uzņēmums ir palielinājis administratīvās un darba algas izmaksas, lai šo pakalpojumu nodrošinātu, līdz ar to kurināmā izmaksu samazinājuma ietekme uz mazajām megavatstundām nav tik būtiska.

Mums ir arī SIA «Jauntukums» iesniegums, ka arī viņi nevēlas turpināt siltumražošanu nākotnē pie 6000 megavatstundām…

Līdz ar to mums jāturpina vērtēt katlu māju konsolidācija, jo SIA «Tukuma siltums» pieredze rāda, ka var arī attālināti pieskatīt visas pārējās katlumājas, un līdz ar to nodrošināt zemākas izmaksas.”

Vai tarifi jāapstiprina uz goda vārda?!

Šādu retorisku jautājumu Finanšu komitejas sēdē uzdeva deputāts Juris Šulcs, kurš līdzīgi kā Gunda Cīrule un Kaspars Gribusts bija vēlējies ieraudzīt konkrētāku informāciju par tarifu veidojošajiem parametriem un izmaksu pieaugumu: “Ir izstrādāta siltumapgādes tarifu aprēķina metodika (Likums «Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika. – Red.), tad kāpēc nevaram prasīt, lai uzņēmējs visus skaitļus iesniedz atbilstoši tai? Tagad sanāk, ka mums te uz goda vārda šie tarifi ir jāapstiprina.” Savukārt K. Gribusts interesējās, kāpēc, piemēram, Džūkstē tarifs ir daudz mazāks nekā šis, kas jāapstiprina, lai gan apjoms ir līdzīgs; viņaprāt, tarifu var samazināt. Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja, ka Džūkstē ir uzlikts atbilstošāks apkures katls, kamēr Milzkalnē – ar daudz lielāku jaudu… Bet izpilddirektors I. Liepiņš skaidroja, ka Džūkstē siltumapgādes pakalpojumus nodrošina SIA «Tukuma siltums», kas apjoma dēļ var noturēt vienotu un zemu tarifu visā savā apkalpes teritorijā. K. Gribusts iebilda, ka, runājot par apjomiem, – nupat apstiprināts par 16,61 eiro/MWh zemāks tarifs Zemītes tautas namam, kas nozīmē, ka arī ar mazu apjomu (103,8 MWh) tarifu var samazināt. I. Liepiņš atzina, ka īsti nav pamata pateikt, ka deputāti nepiekrīt uzņēmuma iesniegtajam tarifam… K. Gribusts iebilda: ”Ja SIA «Šlokenbeka» to nevar izdarīt, tad mēs katlumāju pārņemam un kurinām. Kā var izlasīt līgumā, ko parakstījis Imants Valers, ja viņi nevar nodrošināt apkuri, tad mēs to pārņemam, bet ne jau tāpēc mums jāpiekrīt viņu tarifam. Vai ir pareizi, ka šķeldas apjoms viena megavata saražošanai pārsniedz koeficientu 2? (Vidēji 1,4-1,6. – Red.). Arī G. Cīrule atzina – ja redzētu detalizētu aprēķinu, tad arī varētu aprēķināt izmaksu koeficientus un redzētu, vai tie atbilst nosacījumiem, vai nē: “Vai tad no privātā komersanta nevaram prasīt detalizētu aprēķinu?! Tas gan ir jocīgi, ka deputātiem tikai jāapstiprina gala cipars, neredzot aprēķinus?”

I. Liepiņš skaidroja, ka par lielajām pozīcijām – elektrības patēriņu, dabas resursu nodokli – skaitļi ir: “Ja ir vēlme redzēt detalizētākus aprēķinus, par tiem varam runāt. Kas attiecas uz koeficientiem, tad lietotājiem nodotā siltumenerģija ir 2135 megavati, bet šķeldas patēriņš – 4680 m³, taču tarifa aprēķina rēķina pēc ievadītās jaudas, kad ņemam vērā zudumus trasēs, katlu efektivitāti un sistēmas zudumus, un līdz ar to sanāk ap 1,7 m³ uz megavatu. Salīdzinājumam – SIA «Tukuma siltumam» sanāk ap 1,45 m³/MWh. Un vēl, kā jau tika minēts, katla jauda ir 1,5 megavati, līdz ar to salīdzinoši siltajos pavasara mēnešos tas netiek pilnībā noslogots, tāpēc būtu nepieciešams vēl 0,5 megavatu katls.

Mēs nevaram pateikt, ka viņi nevar tādas algas maksāt vai arī, ka uzņēmuma elektrības tarifs ir nepareizs.”

K. Gribusts izpilddirektora teiktajam iebilda, ka iepriekš elektrības patēriņš bijis 30 000 eiro, tagad 15 000 eiro – kur radies tik liels samazinājums? Vai samazina, lai iekļautos tarifā, bet tas jau iekļaujas viena kilovata izmaksās.”

Pēc šī I. Liepiņš visbeidzot atzina, ka var, protams, datus papildināt, ko arī solīja līdz domes sēdei izdarīt.

Bet domes sēdē 28. septembrī… deputātiem jautājumu vai iebildumu par šo tarifu nebija. G. Važa skaidroja, ka pašvaldība ir sazinājusies ar SIA «Šlokenbeka» valdes locekli, kas skaidrojusi, ka šobrīd pakalpojumu sniegt par zemāku cenu neesot iespējams.

Vairāk par gaidāmo apkures sezonu un tarifiem lasāms piektdienas, 29. septembra laikrakstā ŠEIT=======>>>>>>>>