1. septembrī par lielu pārsteigumu vairumam klausītāju tukumniece Madara Ivane dziedāja Tukuma Mūzikas skolas koncertā baznīcā. Viņa savulaik savai Tukuma mūzikas skolas skolotājai Ingunai Grīnvaldei solījusi ierasties ikreiz, kad aicinās, un dziedāt – kur un kad vajadzēs – bez jebkādas atlīdzības.
– Jūs teicāt, ka esat gatava atsaukties uz katru skolotājas aicinājumu. Kāpēc?
– Pie savas skolotājas klavierspēli mācījos no pieciem līdz 16 gadiem, lai gan man labāk patika dziedāt. Skolā bija ansambļi, dziedāšana, un klavieres kļuva otršķirīgas. Tomēr es ieguvu diplomu par profesionālās ievirzes izglītību klavierspēlē, lai gan, un to arī mana skolotāja var pateikt, ka tas bija ar Dievu uz pusēm. Taču tā kā esmu mācīta izdarīt visu līdz galam, arī to izdarīju.
– Kas to mācīja – mamma, skolotāja?
– Mamma, skolotāja, oma. Teica: ”Ja iesāki, izdari līdz galam!” Skolotājai paldies, ka viņa mani ieinteresēja mūzikā. Protams, tas nebija viegli; reiz, kad bija šaubas, vai nolikšu eksāmenu, man piedāvāja mācīties bungu spēli – vismaz kaut kas, bet eksāmenu noliku. Un tomēr dziedāšana mani vilka vairāk. Kad mācījos Tukuma 2. vidusskolā, dziedāju korī. Tā kā man bija diezgan skaļa balss, nereti bija tā – vai nu es, vai koris… Pat klasesbiedri apcēla, saucot mani par operdziedātāju… Un tad es nodomāju – nu, ja jūs tā sakāt…, jo dziedāt man ļoti patika. Lai gan bērnudārzā nebiju gājusi, ar vecomammu un mammu mājās dziedājām, līdz ar to muzikālo audzināšanu tādā izteiksmē biju ieguvusi.
– Un tad izlēmāt savu nākotni saistīt ar mūziku?
– Kad pabeidzu pamatskolu, biju iedomājusies Ventspils mūzikas vidusskolā mācīties dziedāšanu, bet man tai skolā nepatika. Un tad skolotāja Māra Ģērmane mani aizveda uz Jelgavas mūzikas vidusskolu, kur man iepatikās. Iestājos un tīri pieklājīgi to arī pabeidzu. Pēc tam iestājos Latvijas mūzikas akadēmijā. Studēju pie Bruno Egles, kurš iemācīja dziedāšanas tehniku, iemācīja, kā izdziedāt katru sīkumu, kā saku – visus zobiņus un robiņus… Jo dziedāšana, lai arī ir māksla un dvēsele, prasa saprašanu. Studiju laikā pirmoreiz «Erasmus» programmas ietvaros mācījos Lietuvas mūzikas un teātra akadēmijā pie profesorēm Regīnas Maciūtes un Irenas Milkevičiūtes.
Vairāk lasiet laikraksta piektdienas, 4. septembra, numurā ŠEIT!
Cerams,ka Madara paliks Tukumā un apñemsies mācīt bērnus kuri vēlas apgút klasisko dziedājumu.Visas cerības uz Jums Madara!
Meitēns malacis. Balss laba , bet ar steigu jāmeklē vizāžists – stilists. Par to ļoti , ļoti Madarai jādomā, bet visam savs laiks.
Turies un tici saviem spēkiem. Mācies uzklausīt arī kritiku.
Komentars slikts,cik zinu si meitene no vienkarsas gimenes,un Sasniegusi ar savu dziedashanu,BET,protams,ka vajag kaut kadu sliktu drankibu iemest saja raksta par to, ka meitenei vajadzigs vizazists,stilists…Cilveks tik nenormali PATS daudz sasniedzis muzikas zina,kur vajadzigs talants,drosme,NENORMALS darbs un iekomentet par iskatu,liecina par aprobezotibu, sauru domashanu un seklibu un iekshejo tuksumu,ne jau viss saja dzive balstas uz AREJO CHAULU..Madara,MALACIS!Dziedi,un PRIECE cilvekus ar savu talantu..ar DEVESELI,yo!
Madara-Jus esat simpatiska!!!!!!!
Inteliģentam cilvēkam jāzin un jāatpazīst nevien Figaro, bet arī Skapēna nedarbi, Maskariljas blēdības un Krispēna stiķi, biošmaķj !