No februāra Lestenes pasta nodaļa strādā jaunās telpās – pakalpojumu centra ēkā «Saules». Tas atvērts katru dienu no 9.00 līdz 12.30, izņemot svētdienas un pirmdienas.
"Lai arī strādājam vien dažas dienas, ceļu uz jauno pasta mājvietu lestenieki jau atraduši, stāsta pasta nodaļas vadītāja Mārīte Kalancere. "Cilvēki ir ļoti apmierināti, ka pasts tagad atrodas zem viena jumta ar pakalpojumu centru, bibliotēku, feldšerpunktu un bērnu pieskatīšanas grupiņu."
Vispirms nākuši tikai paskatīties, kā tad kādreizējās skolas bibliotēkas telpās tagad izskatās, un solījuši pienākt biežāk. "Jau ierasts, ka mēneša pirmajās dienās cilvēku ir mazāk, bet pēc piektā datuma, kad sāk maksāt pensijas, paliek vairāk. Iespējams, sakrāj visus rēķinus un tad tos apmaksā. Visi, kas bijuši, saka, ka te ir ļoti labi – ērti, visas preces pārskatāmi izliktas," tā M. Kalancere, kas uzskata – pats galvenais, ka pasta nodaļu nenolikvidēja – par to visi iedzīvotāji baidījušies. Vienubrīd runāts, ka pasta vairs nebūšot, jo visa piegāde notiekot caur Džūksti, tomēr viss atrisinājies lesteniekiem par labu.
Vaicāta, kādus pakalpojumus iedzīvotāji izmanto, pasta nodaļas vadītāja stāsta, ka lielākoties maksā maksājumus, jo daudziem nemaz neesot interneta, tad pie viena nopērk presi, apskatās kancelejas un saimniecības preces; nesen atnācis «Kosmodisks», esot arī dekoderi televizoriem…
M. Kalancere ir vietējā, pastā strādā kopš pagājušā gada 31. augusta, līdz tam strādājusi pagasta padomē par grāmatvedi, pēc tam skolā par saimniecības daļas un ēdnīcas vadītāju. Kad skola likvidēta, darbiņš pazudis: "Pastā ir labi; papīru lietas man nebija svešas, kontakts ar cilvēkiem ir, tikai jāstrādā." Par dzīvi Lestenē viņa nesūdzas, jo liela nozīme esot ražošanai: "Mums taču ir maizes ceptuve, lauksaimniecības uzņēmums, labi, ka arī pagastu nelikvidēja – ir bibliotēka, tautas nams. Skolas slēgšana bija mūsu lielākā sāpe, un to bērnu čalu trūkumu jau jūt. Nu jau drusku esam to pārdzīvojuši. Labi, ka bērnu uzraudzības grupa darbojas. Domāju, skolu vairs neatjaunos, jo – kas pirks jaunas mēbeles un visu ko citu? Arī bērni tā pamaz dzimst, lai pietiktu skolai.
Toties mums ir veikali uz vietas priekš tiem, kas netiek uz pilsētu, kultūras nams arī…."
