Kur un kā būs būt karjeriem?

Pašvaldība un SIA «Reģionālie projekti» ir sagatavojuši Tukuma novada teritorijas plānojuma otro redakciju, lai varētu nodot to publiskajai apspriešanai. Līdz tai ikviens portālā geolatvija.lv, ierakstot meklētājā Tukuma novada teritorijas plānojums, var iepazīties ar ziņojumu par 1. redakcijas publiskās apspriešanas norisi, kurā iekļauti gan par to saņemtie institūciju atzinumi, gan fizisko un juridisko personu jautājumi un pašvaldības sniegtās atbildes.

Šajā publikācijā sākam skaidrot pēc 1. plānojuma redakcijas saņemtos iedzīvotāju iesniegumus. Tos skaidroja Tukuma novada pašvaldības teritorijas plānotāja Inga Tramdaha. Viņa arī skaidroja, ka ir cerība, ka janvāra beigās vai februāra sākumā varēs izsludināt plānojuma otrās redakcijas publisko apspriešanu.

Karjeru jautājumā plānojumā iestrādāts kompromiss

– Iedzīvotāji iesnieguši vairākus ierosinājumus par karjeru izstrādes ierobežošanu, atgādinot diskusijas, kas Slampes pagastā par šo tēmu notika 2014. un 2015. gadā, kad tapa 230 iedzīvotāju vēstule domei. Tātad, tiek aicināts teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikt, ka derīgo izrakteņu ieguva pieļaujama ne tuvāk par 350 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas”. Vēl tiek aicināts noņemt piebildi, ka attālumu līdz mājai var samazināt, vienojoties ar īpašnieku, tāpat tika paustas bažas, ka karjerus tagad varēs ierīkot visā īpašuma platībā, lai gan iepriekš bijis noteikts, ka to var darīt 30% no teritorijas.

– Mēs ņēmām vērā iedzīvotāju lūgumus, un šajā teritorijā, ko sauc arī par Lielo ciemu, kur noteikta teritorija ar īpašiem noteikumiem, atstājām visu tā, kā tas ir bijis iepriekš, un esam saglabājuši šo nosacījumu par derīgo izrakteņu ieguvi 30% no zemes gabala. Un arī attālumi ir saglabāti līdzšinējie. Kas attiecas uz tiem – šie attālumi vienmēr būs diskutējams jautājums, bet mēs esam saglabājuši 200 metrus, jo tā tas bija noteikts arī iepriekšējā plānojumā. Lauku teritorijā šāds attālums patiesībā ir ļoti mazs, tas nav nekas, bet pretī mums ir uzņēmēji, kam ir atkal savs viedoklis, tāpēc centāmies atrast kompromisu. Zinu, ka iedzīvotāji gribēja, lai netiktu pieļauts, ka īpašniekam tiek dotas tiesības saskaņot tuvākus attālumus, taču mēs esam to noteikuši, jo var gadīties, ka ir kāds zemes īpašnieks, kas tam piekrīt, bet – ja nevienojas, tad nevienojas.

– Iesniegumos gan tiek norādīts, ka, apvienojot atsevišķus zemes gabalus šajā teritorijā, ir jau panākts, ka ir pieaugusi potenciālo karjeru izstrādes platība un izstrādes intensitāte, pēc būtības apejot esošo teritorijas plānojuma ierobežojumus. Tas paver iespēju degradēt vairāk lauksaimniecības zemes un pasliktināt apkārtējo viensētu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

– Vienmēr būs kāds, kas mēģinās apiet esošos nosacījumus, un zinu, ka šajā teritorijā tādi gadījumi ir bijuši un ka derīgo izrakteņu izstrādātājs ir ieguvis tiesības izstrādāt nevis 30%, bet gan 60%. Bet… – ir grūti izsekot katram solim, katram veidam, kā uzņēmēji mūsu izvirzītos nosacījumus centīsies apiet.

– Tieši tāpēc iedzīvotāji norāda, ka novadā ir liels esošo un potenciālo derīgo izrakteņu atradņu skaits, ir atstātas bīstamas, nerekultivētas atradnes, degradēta vide. Un pašvaldība provocē situāciju, kas var radīt ievērojamu ietekmi uz vidi un neatgriezeniskas sekas, būtiski pazemināt blakus esošo, kā arī tuvākajā apkārtnē esošo nekustamo īpašumu vērtību, negatīvi ietekmēt iespēju uzturēt un attīstīt īpašnieku darbību savos īpašumos, iespēju tos pilnvērtīgi un vispusīgi izmantot, dzīvot tajos atbilstoši savām vēlmēm.

– Tā ir, ka pārējā novada teritorijā mēs esam pieļāvuši, ka visu zemes gabalu var izmantot derīgo izrakteņu ieguvei. Kas attiecas uz degradēto vidi, tam varu piekrist, tai pat laikā rekultivācija ir obligāta, ko arī iestādes uzrauga…

– Iedzīvotāji lūdz noteikt, ka derīgo izrakteņu transportēšanas negatīvās ietekmes (putekļu) mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi nepieciešams paredzēt ceļus ar asfaltbetona segumu. Vai par to ir domāts?

– Es nezinu, cik tas ir samērīgi prasīt ierīkot asfalta segumu pie izstrādes vietām. Noteikti būtu jāvērtē, kurā vietā atrodas šī teritorija – ja dziļāk laukos, cik lielā mērā tā skar apbūvi un koplietošanas ceļus. Bet pašvaldība ir noteikusi, ka uzņēmējiem ir jāslēdz līgumi ar pašvaldību un šajos līgumos tiek atrunāts, kā šie ceļi ikdienā tiks uzturēti un kādi pasākumi tiks veikti.

– Pavisam citāds ir uzņēmēju viedoklis. SIA «Z Agro» lūdz izslēgt no plānojuma punktus 153.2, 153.5., 153.6 , 154. punktu un 5.1.7. nodaļu, kas attiecas uz karjera ierīkošanas ierobežojumiem un rada ierobežojumus legālai komercdarbībai.

– Mēs esam šos ierosinājumus noraidījuši, jo mums ir tiesības noteikt stingrākus nosacījumus, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 «Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi» sadaļā «Aizsardzība pret trokšņiem un piesārņojumu», tai skaitā mazinot derīgo izrakteņu ieguves ietekmi uz apkārtējām teritorijām. Tādēļ arī iepriekš tika minēts, ka noteiktie ierobežojumi ir kompromiss starp uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

– Arī SIA «DVL» apšauba pašvaldības tiesības noteikt plānojumā šādus ierobežojumus. Šis uzņēmums iegūst derīgos izrakteņus Smārdes pagasta īpašumā «Lido», plāno to darīt īpašumā «Jaunjurģeļi», kur pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums un paredzētā darbība akceptēta ar Tukuma novada domes 2024. gada 25. aprīļa lēmumu. Vēl uzņēmums iegādājies īpašumu «Krūmmellenes» ar mērķi tajā iegūt derīgos izrakteņus un ir jau veikta derīgo izrakteņu izpēte.

– Problēma ir tāda, ka tie uzņēmēji, kas darbojas bijušā Engures novada teritorijā, konkrēti – Smārdes pagastā, kur ir lielas ieguves vietas, viņiem iepriekš netika izvirzīti šādi nosacījumi, kādi bija un būs Tukuma novada teritorijas plānojumā. Tāpēc uzņēmēji bija diezgan lielā nesaprašanā, kāpēc mēs šādi apgrūtinām viņu uzņēmējdarbību. Papildus esam noteikumos iekļāvuši punktu, kas nosaka, ka uz visām iesāktajām darbībām, kurām ir saņemtas atļaujas, uzsākti Ietekmes uz vidi novērtējuma procesi vai jebkādas citas darbības, šie ierobežojumi neattieksies…

– Iedzīvotāji interesējas par ceļu no Ventspils šosejas gar māju «Līdumnieki» un vaicā – kam ir pienākums par to rūpēties, jo šo ceļu izmanto ugunsdzēsēji, braucot pēc ūdens?

– Tā ir teritorija blakus Ventspils šosejai, pie pašas Jūrmalas robežas un atrodas Ķemeru nacionālajā parkā, bet to apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde. Līdz ar to ceļa sakārtošana ir šīs pārvaldes atbildība.

 

Vairāk par plānojumu, tostarp par izmaiņām ciema robežās, lasāms 24. janvāra laikrakstā ŠEIT======>>>>>>>

Komentāri

  1. nu šie plānotāji ir perfekti tupaki,paskatīties kaut uz spoku pilsētas centrā pie privātmāju stūra….

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *