Decembris Kandavas internātvidusskolā ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kad katrs iededz sirdī savu Cerību zvaigzni. Mūsu skolas čaklie rūķi skolu pārvērta par pasaku namiņu – katra klase veidoja savu noformējumu gan skolā, gan internāta istabiņās. Lai būtu ievērots vienots stils, parūpējās rūķu skolotājas – Inese Gaile un Irēna Osīte.
16. decembrī spoža zvaigzne iemirdzējās Ziemassvētku ieskaņas koncertā ar mūsu skolas koru un skolotāju ansambļa uzstāšanos. 20. decembra rītā dažādu klašu skolēni devās iedegt kādu zvaigznīti Kandavas novada Sociālā dienesta pansijas logos, uzstājoties ar J. Poruka dzejas un Ziemassvētku dziesmu kompozīciju.
Pēcpusdienā 1. – 5. klašu skolēni piedalījās uzvedumā «Miega zemes Ziemassvētki». 5.a kl. skolēni bija aktieri, bet pārējie pārvērtās par dažādiem tēliem: 1. kl. – par pelēm, 2.a – par miedziņiem, 2.b – par murdziņiem, 3.a – par pulksteņiem, 4.a un 4. b. kl. zvēri dejoja spilvendeju, bet 5.b kl. briesmonīši baidīja meža zvērus, neļaujot iemigt. Lomās un dejās iesaistījās arī audzinātājas. Miega zemes iedzīvotāji saņēma apsveikumu no Deju rūķa – skolotājas Agitas Pētersones, kas bija šī pasākuma režisore.
Vakarā 6. – 12. klašu skolēni pulcējās zālē, lai noskatītos režisores Sandras Aukšmukstes un viņas palīgu – Intas Pakalns Palejas un Innas Jēkabsones – veidoto uzvedumu «Zvaigžņu krūze». Laima bija darinājusi sev tērpu – vizoši baltu kā agrīnais sniegs. Dažas dienas pirms Jaunā gada viņa to izrotāja, paņēma varenu sudraba krūzi un sabēra tajā daudzas spulgas zvaigznes. Lielā dāvinātāja gāja aplaimot ļaudis. Krūzē atradās Mīlestības zvaigzne, Atmiņu zvaigzne, Cerības zvaigzne. Redzēdami krāšņo, sudrabtērpto sievieti, daudzi smīkņādami novērsās. Tā Laima staigāja pa ļaužu mājokļiem, līdz kādā no tiem Laima redzēja, ka no viņas krūzes visas zvaigznes tiecas pretī blakus istabā skanošajai dziesmai. Viņa paņēma zaļi sudrabaino Cerības zvaigzni un piesprauda pie mājas vējtverīša aukstās sienas, bet pati brida tālāk pa šaurajām ieliņām, izņēma no krūzes vismazāko zvaigzni – blāvi zilo Pieticības zvaigzni un sildīja pie tās rokas. Šī zvaigzne prata klusēt. Tā nekad nevienam nestāstīs, ka arī lielajiem dāvinātājiem dažreiz pašiem salst rokas. Mūsu skolas skatuves runas pulciņa dalībnieki kopā ar dziedātājiem, mūziķiem un dejotājiem uzbūra šo leģendu, lai arī mēs, pārējie, pamanītu Laimesmātes pēdas un Ziemassvētku laikā ielaistu sirdī zeltainu staru no viņas zvaigžņu krūzes. Tieši šobrīd esam balta ceļa sākumā, kad varam tiekties pēc jaunas Cerību zvaigznes.
Mēs varam būt gandarīti, jo mums ir savas zvaigznītes: skolas direktore Elita Lavrinoviča pasniedza dāvanas centīgākajiem mācībās un izpalīdzīgākajiem ikdienas solī – un mūsu skolā to ir daudz – kopskaitā 126, kas ieguvuši Zelta, Sudraba liecības vai Atzinības rakstu par labiem sasniegumiem mācībās. Klases eglītē katrs tika pie pārsteiguma, jo par labajiem darbiem rūķi dāvanas sagādājuši visiem.
Savukārt 21. decembrī īstu Ziemassvētku noskaņu skolā ienesa Alsungas suitu sievas un vīri, priecējot skolotājus un visus skolas darbiniekus. Lai spējam brīnumu ieraudzīt arī ikdienā, ne tikai Ziemassvētkos!
