Otrdien pabijām Zantes pamatskolā, kur no 23. līdz 31. jūlijam īstenojas Starptautisks jauniešu apmaiņas projekts «Ūdensmozaīka». Tajā iesaistījušies 40 jaunieši vecumā no 13 līdz 16 gadiem un divi viņu līderi no Turcijas, Bulgārijas, Rumānijas un Latvijas.
Zantes pamatskolas kolektīvs jau izsenis aktīvi iesaistījies visdažādākajos, tajā skaitā arī starptautiska mēroga projektos un, kā atzina skolas direktore Kristīne Elksnīte, ar to jau "ir saslimuši" (labā nozīmē, protams), jo šādu projektu rezultātā viennozīmīgi iegūst visi, gan audzēkņi, gan arī skolotāji. Ieguvums ir gan jaunas zināšanas, gan draugi ārvalstīs, tā ir arī iespēja nostiprināt savas valodu zināšanas. Kaut arī nometņu organizēšana prasa daudz enerģijas un laika, bez liekas mudināšanas tajā iesaistās gan skolotāju kolektīvs, gan audzēkņi. Runājot par starptautiska mēroga nometnēm, zanteniekiem jau ir zināma pieredze, jo pirms diviem gadiem līdzīga nometne ar vairāku dalībvalstu jauniešu piedalīšanos te jau norisinājās. Un, ja šķiroties jānotrauš pa asarai, kā tas bijis iepriekš – tas liecina, ka aizsākto ir jāturpina. Turklāt zantenieki paši jau paguvuši daudzviet pabūt, bet augustā grupiņa skolas jauniešu dosies uz Turciju.
Kāpēc tieši «Ūdensmozaīka»?
Kāpēc projektam izvēlēta tieši šāda tēma, jautājām šī projekta vadītājai K. Elksnītei, kas pastāstīja: "Mēs esam Ekoskola un atbilstoši tās statusam, šos divus gadus mums paredzēts veltīt ūdens tēmai. Ūdens ir resurss, kas atsevišķās valstīs ir liela vērtība, bet dažviet – tā ir pārpārēm, tāpēc par projekta mērķi izvēlējāmies spilgtināt šo tēmu, vēršot uzmanību ūdens lietošanas un taupīšanas ieradumiem, to pielietojumu ikdienā, vienlaikus izvērtējot ūdens resursu pielietojumu dažādās valstīs. Latvijas daba ir ūdeņiem bagāta – te ir upes, ezeri, jūra, tāpēc nolēmām, ka ārvalstu draugiem piedāvāsim iespēju to visu iepazīt un novērtēt."
Otrdien jaunieši bija devušies iepazīt Zebrus ezeru Dobeles pusē, kurā izpeldējušies pēc sirds patikas, pat nemanot, ka strauji pietuvojies pusdienas laiks un jāatgriežas atpakaļ skolā. Pirms tam pabūts Ventas rumbā, bet vakar visi kopīgi devās uz jūru.
Bez ūdens – ne dienu
Bet bez ūdens nometnē nepagāja ne diena. Rīts sākās ar savdabīgu «Rīta joku», kur katru dienu kādas valsts pārstāvji demonstrēja kādu atraktīvu pašu sagatavotu veiklības stafeti vai vingrojumu, pielietojot ūdeni, piemēram, pilnas ūdens glāzes nodošanu biedram virs galvas izstieptā rokā, kas nebūt nav vienkārši izpildāms uzdevums un bez jautriem starpgadījumiem neiztikt. Katra diena bija aizpildīta visdažādākajām aktivitātēm un radošām nodarbēm. Bieži skanēja mūzika un dziesmas. Kāda pēcpusdiena tika veltīta orientēšanās prasmju apgūšanai tuvējā apkārtnē, kas karstajā vasaras tveicē nogurdināja jauniešus ne pa jokam. Viena pēcpusdiena bija veltīta sportam kopā ar pagasta jauniešiem, bet kāda nakts – naksnīgam pārgājienam. Turklāt jauniešiem bija iespēja paviesoties ģimenēs, iepazīties ar to ikdienu un sadzīvi. Katras dienas veikums uz simboliskas ūdens lāses atspoguļots īpašā stendā. Turpat uzrakstīta arī virkne ikdienā visbiežāk lietojamo vārdu dzimtajā valodā.
Katra pavadītā diena noslēdzās ar paveikto darbu izvērtējumu kopā ar Ūdensvīru, kura tērpā un lomā iejutās kāds no dalībvalstu līderiem.
Interesantākos piedzīvojumus dalībnieki diendienā fiksēja fotouzņēmumos, jo viņus vieno kopīgs mērķis – izveidot 2011. gada kalendāru ar pašu uzņemtajām fotogrāfijām un svarīgākajām, projekta laikā iegūtajām tēzēm un vērojumiem par ūdeni. Katrai dalībvalstij būs jāveido trīs kalendāra mēneši.
***
Todien atgriezušies no ezera, jaunieši nesteidzīgi devās uz ēdamzāli, jo ēdienreizes viņiem esot īpašs rituāls, kurš notiek lēni un nesteidzīgi, izbaudot ēdienu. Pirms tam jautāti, kas viesiem Latvijā liekas īpašs, saņēmām līdzīgu atbildi no visu triju ārvalstu pārstāvjiem – tā ir mūsu pievilcīgā daba, zaļa un tīra apkārtējā vide. Dzirdētais iepriecināja. Gluži tāpat kā projekta virzītājas, skolotājas Elitas Gailes apņēmība iesākto darbu starptautisko jauniešu apmaiņas programmu projektos turpināt.
