Velomaratora «Barona taka» dalībnieki divas dienas pabija arī mūsu pusē. Iepriekš laikrakstā atspoguļojām sastapšanos ar nenogurdināmajiem velobraucējiem, kad viņi piestāja Jaunpilī, bet otrdien jau viņi apņēmības pilni minās pa Kandavas novada līkumotajiem ceļiem cerībā drīz vien sasniegt Kandavu un vienlaikus arī – ceļu, ko klās asfalta segums. Bet pirms tam visi 23 velobraukšanas entuziasti piestāja Zemītē.
Zemītes parks par četriem kokiem bagātāks
Pagasta kultūras dzīves vadītāja Ērodeja Kirillova stāsta, ka Zemītē «Barona takas» atbalstītāji tiek gaidīti un laipni uzņemti jau piecus gadus. Sākotnēji viņi paviesojās evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur viņus sagaidīja un ar Dievnamu iepazīstināja draudzes priekšniece Janīna Jakušonoka. Tad viesi devās uz Zemītes pils parku, kur iedēstīja pīlādzi, liepu, dekoratīvo egli un dzeltenlapu bērzu. Kopā ar skolas dārznieci Nadeždu Kravčuku, Ērodeja izskaitļojusi, ka iepriekšējos gados jau iestādīti 11 koki. Sarkanā lazda, liepa, priede, goba, sarkanā ieva, forsītija un sarkanlapu ozols jau labi iedzīvojušies parkā, braši pieņemas spēkā un kuplumā. Labi padarītam darbam sekoja īsti laucinieciskas pusdienas. Ezermalā pie kamīna koku pavēnī viesi mielojās ar jaunajiem kartupelīšiem, ceptu gaļu, biezpienu un gurķīšiem. Neizpalika arī tradicionālā kurzemnieku skābputra, ko ar baudu nogaršoja gluži vai katrs. Gardo mielastu sarūpēja un pagatavoja zemītniece Gaida Daukšta – labais gariņš, kas cienastu velomaratona dalībniekiem sarūpē visos šos gadus. Kā īpašs pārsteigums šogad bija arī Ritas Krūmiņas pašceptā saldskābmaizīte, kas vēl silta un mīksta dažam labam ēdājam šķita daudzreiz gardāka par jebkuru smalkmaizīti.
Pie vidusskolas – skaista sudrabegle
Pēc krietnākas mīšanās karstajā svelmē pa putekļiem klātajiem zemes ceļiem, no Čīmu kalna paveroties mūsu mazpilsētas panorāmai, velobraucēji no tiesas esot priecīgi uzelpojuši, jo atlikušais ceļš līdz Dundagai tiks aizvadīts pa asfaltētu ceļu. Kandavu sasniedza 24 velobraucēji, jo Zemītē braucēju pulkam pievienojās vēl viens ceļabiedrs.
Vispirms pie Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolas pieripoja velobraucēju pavadošais busiņš un drīz vien aiz tā arī paši uzņēmīgie braucēji, kuru vidū nepamanīta nevarēja palikt projekta «Pēdas» vadītāja, velomaratona iniciatore Vita Jaunzeme, jo, pie viņas divriteņa piestiprināts, visu maratona laiku plīvo mūsu valsts karogs. Velobraucēju vecums bija visdažādākais – jaunākais no visiem – četrgadīgais Edvards, bet vecākais – rīdzinieks Edgars, kuram jau pārkāpts astotais gadu desmits. Un visi viņi par grūtībām nesūdzējās, vien par karsto vasaras svelmi, ko biežāk nekā citkārt cenšas remdēt pa ceļam esošajās ūdenskrātuvēs.
Arī Kandava nu, gluži tāpat kā Zemītes pils parks, var palepoties ar paaudzēs paliekošu jaunieguvumu – vairākiem retiem kociņiem un košumkrūmiem, tostarp lielākā daļa no tiem kuplo pie vidusskolas. Šoreiz vidusskolas direktore Vēsma Grugule izteica vēlmi pie skolas iestādīt sudrabegli, ko Ziemassvētkos ietērpt svētku rotās, lai ik gadu nenāktos nozāģēt pa eglītei, kā līdz šim, svētkus gaidot. Stādmateriāls un darbarīki jau bija savlaicīgi sagatavoti, un «Barona takas» dalībnieki, vienojušies kopīgā fotouzņēmumā, tūdaļ arī ķērās pie stādīšanas. Noslēgumā, kā ierasts, tika ievērota tradīcija un nodziedāta latviešu tautas dziesma.
Jautāta, ar ko atšķiras šī gada maratons no iepriekšējiem, V. Jaunzeme secina, ka šogad jūtams lielāks pieprasījums pēc koku stādiem. Acīmredzot daudzi atskārtuši, ka šī ir lieliska kopīgi sarūpēta dāvana, ar ko papildināt savas dzīvesvietas zaļo rotu. Viņa atceras, ka velomaratona pirmajā gadā daudzviet, tostarp arī Kandavas pašvaldībā, viņu piedāvājumu iestādīt kociņus pieņēma ar tādu kā pietāti, bija vajadzīgi iepriekšēji rakstiski saskaņojumi un tamlīdzīgas formalitātes, bet šogad realitāte ir pavisam citāda un koku stādīšanas kampaņu ar interesi atbalsta visi un visur. Tādējādi simboliska Baronu tēva aleja kļūst jo gadus jo kuplāka visa maršruta 1000 km garumā – no Tartu līdz pat Dundagai! Direktore kā pateicību maratona atbalstītājiem dāvāja grāmatzīmes ar skolas simbolu, bet mēs pāris mūsu laikraksta eksemplāru, kura pirmajā lappusē redzami viņi – velomaratona «Barona taka» nenogurdināmie dalībnieki.
