Zemītē pie šķūnīša, kā pagājušā gadsimta 60. gados, stāv Austrumvācijas firmas «Trabant» automašīnīte. Ne jau vairs jauna, Vecmāmiņa – tā varētu sacīt. Auto ar divcilindru motoru un gaisa dzesēšanu pieder Voldemāra Vectīreļa dēlam Gatim. Viņš strādā ceļu būves firmā «Šlokenbeka». Trabantu ieraudzījis kādā Tukuma pagalmā pērn, kad ielas remontēja. G. Vectīrelim nags uz dzelžiem. Kļuvis žēl mašīnītes. Sarunājis un nopircis. Aizdedzi pielicis no divcilindru javiņas, starteri pielāgojis – nu brauc kā traka. Tepat pa pagalmu vien var pabraukt – papīri nav kārtībā. Šopavasar ar' jau izbraukts loks.
V. Vectīreļa mazdēls Markuss kā pielipis pie trabantiņa. Spaida, rausta kloķus – būs dzelžu vīrs. Vectēvs arī labprāt izbraucot loku, bet ne pie ruļļiem – tur viss esot briesmīgi sarežģīti, nevar saprast, ko spiest, ko vilkt. Var vēl grāvī, piedodiet, sētas puķu dobē iebraukt.
