Vai Kandavas pašvaldības uzņēmums nonācis bankrota priekšā?

Vērtējot Kandavas novada domes komiteju sēdēs lemto, novada iedzīvotājiem būtiskākais domes sēdes jautājums, iespējams, ir pašvaldības uzņēmuma «Kandavas namsaimnieks» neapskaužamais finansiālais stāvoklis.

Kā komitejas sēdē ziņoja revidentu pārstāve, nodokļu parādi vien uzņēmumā pārsniedz 70 000 latu, trūkst arī malkas, ko uzņēmums aizņemoties no Kandavas internātvidusskolas. Pārsteigumu radīja arī pats fakts, ka neliels, tikko strādāt sācis uzņēmums algojis auditorfirmu savas darbības izvērtējumam…
Izrādās, ar Kandavas novada domes izdotu rīkojumu 2011. gada 19. janvārī uzdots veikt auditu pašvaldības kapitālsabiedrībās SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» un SIA «Kandavas namsaimnieks». Līdz domes sēdei bija paredzēts, ka auditu veiks SIA «Kandavas namsaimnieks». Finanšu, plānošanas un novada attīstības sēdē AS «BDO» pārstāve Romena Šulca informēja deputātus par pārbaudes gaitu, solot starpziņojumu par audita rezultātiem iesniegt īsi pirms domes sēdes.
Sāk darbu ar parādu nastu
SIA «Kandavas namsaimnieks» no kapitālsabiedrības SIA KKP tika atdalīts pagājušā gada aprīlī, pārņemot tolaik esošā Zemītes komunālā uzņēmuma saistības un arī iekrājušos nodokļu parādus (aptuveni Ls 30 000). Papildus šim apgrūtinājumam pārbaudes rezultātā konstanta virkne nepilnību grāmatvedības organizācijā, savstarpējos norēķinos par malkas piegādi, pamatlīdzekļu uzskaitījumā, līgumu reģistrēšanā un uzskaitē. Uzņēmuma nodokļu parāds pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, audita veikšanas laikā – Ls 71 318.
– Vai uzņēmums nav tuvu bankrotam? – komitejas sēdē revidentei vaicāja R. Bārenis.
– Saprotu, ka uzņēmums, uzņemdamies iepriekšējās parādsaistības, nevar stādāt uzreiz pozitīvi. Saprotu, ka, uzsākot darbību, parādi uzreiz palielinās, bet, ka tie dubultojušies – tas jau dara uzmanīgu…, komiteju sēdē teica deputāts I. Lasis. Savukārt komitejas priekšsēdētājs R. Bārenis jautāja, ko uzņēmums ir darījis visus šos mēnešus, kopš apkures pakalpojuma pārņemšanas, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā iesniegtais tarifs vēl nav apstiprināts? Uz ko saņēma grāmatvedes skaidrojumu par neskaitāmajiem precizējumiem un skaidrojumiem, ko nācies gatavot atbilstoši regulatora prasībām.
Paužot neizpratni, kādēļ vispār bija vajadzīga šāda dīvaina steiga ar revīziju, ja tūlīt pat, martā, tiks veikts gada pārskats un grāmatvede jau tā pārlieku noslogota, revidentes pieminētās nepilnības uzņēmuma darbībā centās skaidrot SIA «Kandavas namsaimnieks» vadītājs D. Rozenfelds, piebilstot, ka ar šo gadu uzņēmums ievieš jaunu grāmatvedības programmu un process ir uzsākts, bet vēl nav galā. Jaunā grāmatvedības programma neapšaubāmi atvieglos uzņēmuma darbu – par to pārliecību pauda arī revidente.
Problēmas rada parādi, lielākais parādnieks – pašvaldība
Lai uzzinātu, kāda ir šī brīža situācija uzņēmumā, vai un kas ir tās galvenās starprevīzijas ziņojumā uzskaitītās nepilnības, kas jānovērš, lai uzņēmums ar ievērojamo nodokļu parāda nastu nenonāktu bankrota priekšā, vakar sazinājāmies ar D. Rozenfeldu. Lūk, viņa komentārs
– Starpziņojumu pašlaik esmu saņēmis tikai e-pastā un varu teikt, ka par uzņēmuma bankrotu tur nekas neliecina. Revidentu konstatētās nepilnības uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmā esam kopīgi pārrunājuši un daļu no tām jau novērsuši pilnībā vai daļēji.
– Kuras tieši?
– Tā, piemēram, esam sistematizējuši visu līgumu vienotās reģistrācijas kārtību, piestrādājuši pie darba līgumu un amata aprakstu lietām, tajās iekļaujot materiālo atbildību cilvēkiem, kuri pagastos iekasē maksājumus par apkuri un apsaimniekošanu, precizējuši krājumu uzskaiti un dokumentāciju, kas saistīta ar malkas iegādi un piegādi.
– Bet kā ar valstij nenomaksāto nodokļu parādu?
– Ar VID esam noslēguši rakstisku vienošanos katru mēnesi maksāt tekošos nodokļus, plus 5000 latu no parādsummas.
– Bet kā to plānojat tagad izdarīt, ja līdz šim tas nav izdevies un iekrāts tik liels parāds?
– Manā skatījumā lielās problēmas taisa parādu virkne, kas summējas no nesamaksātajiem pakalpojumiem par apkuri, apsaimniekošanu. Uzņēmumā kopā strādā 65 darbinieki.
– Kādu summu tad aptuveni mēnesī sastāda parādnieki? Cik iedzīvotāji, cik pašvaldības iestādes?
– Mēnesī aptuveni iedzīvotāju parāds sastāda Ls 5000 līdz 8000, bet no pašvaldības iestādēm – vidēji ap Ls 25 000. Piemēram, kultūras nama parāds par apkuri pašlaik ir Ls 10 000.
– Summas ir ievērojamas, ko esat darījuši, lai parādnieku skaitu samazinātu?
– Apzinoties arī cilvēku maksātspēju, darām, ko varam, un strādājam pie tā.
– Vēl komitejas sēdē revidente minēja par konstatētajām kļūdām norēķinos. Ar ko tas skaidrojams?
– Grāmatvedības aprēķinu formulā par siltumapgādi bija ieviesusies kļūda, kā rezultātā vienam no pašvaldības uzņēmumiem bija pārmaksa, bet citam – aprēķināts mazāk par aptuveni 700 latiem. Lai situāciju atrisinātu, veicām abiem uzņēmumiem pārrēķinus.
– Kā plānojat uzņēmuma finansiālo situāciju uzlabot?
– Kā jau teicu, lielā mērā uzņēmumam problēmas sagādā parādu virkne, kas nesamazinās, bet aug augumā. Jāstrādā, jādomā visiem kopā. Rīt lemsim.
Risinājumu meklēs šodien
Guntis Gelpers, Kandavas novada domes izpilddirektors, apliecināja, ka audita starpziņojums ir tikko kā domē saņemts un viņš ar to vēl pilnībā nav iepazinies.
Jautāts, kāpēc steidzamības kārtā, bija nepieciešams veikt uzņēmumā revīziju, G. Gelpers skaidroja:
– Līdz 1. aprīlim jāsagatavo uzņēmumu gada pārskati. «Kandavas namsaimnieks» ir jauns uzņēmums, tāpēc, lai pārliecinātos par uzņēmuma finansiālo un saimniecisko darbību un nepieciešamības gadījumā trūkumus līdz gada pārskatam arī novērstu, piesaistījām auditorfirmu, kas pārbaudītu un izvērtētu uzņēmuma darbību un sniegtu starpziņojumu.
– Vai pieļaujat iespēju, ka uzņēmums varētu nonākt līdz bankrotam?
– Dome ir «Kandavas namsaimnieka» kapitāldaļu turētāja un esam ieinteresēti, lai uzņēmums pastāvētu un veiksmīgi darbotos, vēl jo vairāk tāpēc, ka uzņēmums sniedz apkures un apsaimniekošanas pakalpojumus visā novadā. Lai arī cik finansiāli grūti mums katram – iedzīvotājiem, pašvaldībai, iestādēm, neklātos, ir jādomā un risinājums jāatrod. Par to rīt (Šodien, 24. februārī. – Red.), lems deputāti.