Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas lauku tūrisma asociāciju «Lauku ceļotājs» projekta «Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un apsaimniekošana Natura 2000 teritorijās – populāros un potenciālos tūrisma galamērķos» ietvaros uzsāk Abavas senlejas dabas parka tūrisma attīstības plāna izstrādi, turpinot abu organizāciju jau aizsākto dialogu par dabas resursu saudzīgas izmantošanas iespējām tūrisma piedāvājumu sniegšanā.
Abavas senlejas dabas parks ietver upes ainaviskākos un bioloģiski vērtīgākos posmus. Teritorija tūristiem pievilcīga ne tikai ar dažādiem dabas apskates objektiem – avotiem, klinšu atsegumiem, ūdenskritumiem -, bet arī kultūrvēsturiski vērtīgajiem pieminekļiem – baznīcām, pilskalniem, senkapiem. Tūristiem izveidotas dabas takas, Abava ir populārākā Kurzemes ūdens tūristu upe. Neskatoties uz lielo tūrisma resursu potenciālu Latvijas mērogā, šobrīd tie ir nepietiekami izmantoti. Teritorija pareizi apsaimniekota un attīstīta, varētu kļūt par populāru un nozīmīgu Latvijas teritorijā un ārpus tās. Tūrisma attīstības plāna pamatā ir ilgtspējības princips, kas balstīts uz dabas daudzveidības saglabāšanu, novēršot nekoordinētu un dabai postošu tūrisma attīstību, vienlaicīgi veicinot vietai atbilstošu un kvalitatīvu tūrisma piedāvājumu. Plāns kalpos kā paraugs citām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
Katru nedēļas nogali daudzi pilsētnieki dodas atpūsties pie dabas. No tūrisma pakalpojuma piedāvājuma viņi izvēlas pieejamāko un iepriekš iepazīstamo. Latvijā trūkst labiekārtotu skatu vietu, gudri veidotu pastaigu taku, omulīgu krodziņu, atraktīvu ekspozīciju vai citu pakalpojumu, kas spētu piesaistīt apmeklētājus, palielinot arī naktsmītņu noslogojumu. Unikālas dabas vietas dažādos novados tiek popularizētas, taču ne vienmēr to labiekārtojums un kapacitāte ļauj uzņemt lielu apmeklētāju pieplūdumu, lai nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka ierobežojumi kādu īpaši aizsargājamu dabas vietu saglabāšanai ir viens no apsaimniekošanas veidiem, taču ne visām teritorijām piemērotākais. Plāna ietvaros eksperti apsekos jau esošos tūrisma objektus un apzinās potenciāli piemērotākās tūristu vietas, lai izvērtētu objektu apsaimniekošanas tendences un attīstības nākotni.
Šobrīd lauku tūrisma uzņēmēji bieži darbojas izolēti. Latvijas tūrisma nozare laukos ir sadrumstalota – tai trūkst vienmērīga un kvalitatīva vides un pakalpojumu tīkla. Ja ir definēts kopīgs mērķis un rīcība tā sasniegšanai, tīklu iespējams izveidot, iesaistot spēlētājus visos līmeņos – no lauku naktsmītnes saimnieka līdz tūrisma politikas veidotājiem. Sadarbojoties un attīstoties ir iespējams panākt, ka Latvijas tūrisma pakalpojumu tīkls kļūst pilnīgāks un Abavas senlejas dabas parka teritorija izveidojas par vienotu, dabai draudzīgu un tūristiem pievilcīgu Natura 2000 teritoriju.
Pirmā informatīvā sanāksme par tūrisma attīstības plāna izstrādi notiks šā gada 9. septembrī 10.00 tūrisma un atpūtas centrā «Plosti», Kandavas novadā, Tukuma rajonā. Seminārā aicināti piedalīties dabas parka «Abavas senleja» teritorijā un apkārtnē esošie un iespējamie dažāda veida tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kā arī pašvaldību speciālisti, plānotāji un ikviens interesents, kam rūp tūrisma attīstība Abavas senlejā. Lūdzam līdzdalību seminārā pieteikt līdz šā gada 5. septembrim pa tālruni 7830999.
Projekta «Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un apsaimniekošana Natura 2000 teritorijās – populāros un potenciālos tūrisma galamērķos» ietvaros līdz 2011. gadam paredzēts izveidot tūrisma attīstības plānus četrām īpaši aizsargājamām un Natura 2000 teritorijām Latvijā – bez Abavas senlejas dabas parka tās ir Rāznas nacionālā parks, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā ietilpstošā Baltijas jūras Rīgas līča piekraste un Dvietes palienes dabas parks. Projektā paredzēts sagatavot un izdot ilgtspējīga tūrisma ceļvežus (gājējiem, ūdens un velotūristiem) ar dabai draudzīgas ceļošanas padomiem un apkopot vadlīnijas videi draudzīga tūrisma veicināšanai Natura 2000 teritorijās.
Vot šitais bija labais.
Tūrisma attīstības plāns tika izstrādāts par Vides fonda finansējumu jau 2007. gadā. Izsūtīts visām pašvaldībām un Tūrisma centriem, saņemti un iekļauti arī papildinājumi un labojumi. Plāns tika izstrādāts pēc visiem standartiem, par paraugu ņemot gan Latvijas mēroga, gan Kurzemes reģiona līdzīgus plānošanas dokumentus. tas izmaksāja pavisam nelielas naudiņas, ja pareizi atceros, tikai kādus pāris tūkstošus (vai pat mazāk). Interesanti zināt, cik tagad naudas tiks atkal izšķiests semināros un sabiedriskajās apspriešanās, lai no jauna izgudrotu divriteni?