Piektdienas rīts Matkules sākumskolā iesākās sportiskā noskaņojumā, jo tieši šo dienu skolas kolektīvs bija izvēlējies pavadīt sportiskā, turklāt ne vien ar saviem biedriem un skolotājiem, bet arī ar vecākiem.
Skolas direktore Ilze Oliņa pauž prieku par vecāku atsaucību, bet vecāki – prieku par iespēju izkustēties no mājām un pēc gadiem, kad pašiem jau bērni, atcerēties, kā bija toreiz, kad uz skolu devās paši… Savējos atbalstīt bija ieradušies septiņu ģimeņu pārstāvji – vecāki, brāļi, māsas, kam vien bija iespējams tikt. Viņu vidū arī viena vecmāmiņa, kura atcerējusies līdzīgu pasākumu pirms gadiem 50, kad Matkules skolā arī kopā sportoja gan bērni, gan viņu vecāki.
Sporta dienu Matkulē atklāja bērnu iemīļotais Karlsons no Pasaku zemes, kura tēlā bija iejutusies skolotāja Una Budžena. Karlsons bija klāt visur, gan brīžos, kad vajadzēja kādu uzmundrināt, gan brīžos, kad iedrošināt, bet ja vajadzēja, pats stājās komandas rindās un pārbaudīja savu fizisko sagatavotību. Šajā dienā galvenais nebija skriet garu distanci uz laiku, baiļoties par neveiklu kustību vai neizdošanos kādā no sporta aktivitātēm, bet gan piedalīties un kopā ar citiem kārtīgi izkustēties svaigā gaisā. Tāpēc šai reizei bija izraudzīti visnotaļ neikdienišķi, jautri un aizraujoši sacensību veidi, kā, piemēram, ābolu lasīšana, Karlsona jampadracis ar baloniem un visdažādākās veiklības stafetes. Visi sportisti pēc nejaušības principa sadalījās divās komandās – «Ņiprie» un «Rozā panteras». Vecāki sportoja kopā ar bērniem, bet atsevišķas disciplīnas bija paredzētas tikai viņiem, kā piemēram, uzzīmēt Karlsonu aizsietām acīm, pārvietoties uz trim ķieģeļiem, neskarot zemi. Interesanti bija visiem. Svētku sagatavošanā līdzdarbojās viss skolotāju kolektīvs, bet sporta skolotājas Agneses Užānes-Priednieces īpašs palīgs bija bijušais sporta skolotājs Ģirts Bērziņš, kuram Matkules skola bija pirmā darba vieta, tāpēc arī tik iemīļota. Diemžēl skolas reorganizācijas rezultātā Ģirts bija to skolotāju vidū, kurš palika bez darba…
Sporta dienā matkulnieki iztika bez īpašiem cildinājumiem, jo izcilnieka godu bija pelnījis ikviens no brašā sportotāju pulka. Tāpēc arī Sporta dienas dalībnieka diplomu kopā ar saldu kārumu saņēma katrs – kā ņiprākais lēcējs, trāpīgākais metējs, izveicīgākais ābolu lasītājs, drosmīgākais šķēršļu pārvarētājs un tamlīdzīgi.
tas bija jautri