No «Dzīvesprieka arhīva»

Šogad beigs pastāvēt asociācija «Dzīvesprieks» Vānē

Vaicāta par to, vai tiešām asociācija «Dzīvesprieks» Vānē šogad beigs pastāvēt, organizācijas izpilddirektore Līga Landiša atbildēja apstiprinoši un ar domu, ka labāk iet baumām pa priekšu, piekrita pastāstīt par tik svarīga lēmuma iemesliem.

Vaicāta par to, vai tiešām asociācija «Dzīvesprieks» Vānē šogad beigs pastāvēt, organizācijas izpilddirektore Līga Landiša atbildēja apstiprinoši un ar domu, ka labāk iet baumām pa priekšu, piekrita pastāstīt par tik svarīga lēmuma iemesliem.

Līga Landiša:

– Vēsture ir tāda, ka 1991. gadā Kerstina Nordina (Kerstin Nordin) no Zviedrijas bija atbraukusi uz Latviju – apmeklējusi vairākas ieslodzījuma vietas un redzējusi, ka tur atrodas daudz jaunu cilvēku. Viņai gribējās šajā jomā ko darīt, jo 90. gadu sākumā Zviedrija kaut kādā mērā jutās vainīga par daudz ko, kas Latvijā notika… Viņai bija divas domubiedres Zviedrijā un atradās arī kolēģes Latvijā, tostarp toreizējā rajona padomes sociālā izveidotāja Sarma Upesleja, kas sāka šo ideju realizēt un aptvert, ko darīt. Sākotnējā ideja bija palīdzēt jauniešiem – bāreņiem, lai viņiem būtu māja ar dažādām iespējām, kas sagatavotu patstāvīgai dzīvei.

Mazliet kuriozs ir stāsts par vietas atrašanu, jo Sarma, kam tobrīd nebija tik labu angļu valodas zināšanu, bija sapratusi, ka jāatrod vieta 50 km attālumā no Rīgas, lai gan zviedru kundzes bija domājušas 15 km rādiusā ap Rīgu… Tā nu Sarmai radās ideja par Aizupi – vietu, kur pirms tam atradās Tuberkulozes slimnīca. Viņa aizveda turp zviedru kolēģes – šī vieta abām iepatikās un attālums vairs nebija šķērslis. Ar Vānes pagastu tika noslēgta vienošanās par ēkas izmantošanu, ar zviedru finansiālu un tīri fizisku atbalstu ēku restaurēja un 1996. gada maijā oficiāli tika atvērta māja jauniešiem. Uz atvēršanas svētkiem ieradās pat Zviedrijas princese Silvija, kas ir «Dzīvesprieka» patronese.

Tālāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 5. marta, laikrakstā ŠEIT!

Komentāri

  1. Loti zel ka ta…. pasam radinieks ir beidzis so macibu iestadi.. pierms macibu uzsakasanas likas, ka sis jauneklis bus dzive nekam nederigs un nevienam nevajadzigs, lai ka vinu censtos vest pie prata.. bet paldies SKOLAI un visam PERSONALAM, SKLOLOTAJIEM! no sirds paldies! tagad sis jaunieties ir dzives sakuma un jau sobrid ir sasniedzis patikamus un pozitivus rezultatus pieaugusa cilveka dzive un ari darba tirgu…

    1. es maaciijos arii Dziivespriekaa, tad kad veel Edijs Peetersons bija veel direktors. Bija forss direktors,vienmeer jokojaas, forsa vieta tiem kuriem nav gaajis labi.es Dziivespriekaa gaaju 1997 gadaa.bija forss laiks. atceros ar prieku to laiku Dziivesprieka. Vai tad tiesaam Latvijaa iet tik labi, kad Dzzivesprieku grib sleegt?

      1. zeel tos, kas deel sleegsanas zaudees darbu. tad lai tie kas grib sleegt Dz-prieku lai paliidz iekaartoties darbaa.

  2. Valsts labāk atrod naudu ieslodzījuma vietu uzturēšanai, bet jauniešiem nav. Turklāt, kad bērns kļūst par cietumnieku, naudu atrodas, turklāt nesalīdzināmi lielāka!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *