Esot novada mēra amatā, R. Bārenis pārliecinājies, ka siltumapgāde novadā ir viena no vissvarīgākajām un šobrīd nesakārtotākajām lietām. "26 katlumājas – tas nav nopietni!" atzīst mērs. Meklējot vēlamāko risinājumu, R. Bārenis devies lūkot vācu uzņēmēju renovēto māju Jelgavā (finansējumu projektam nodrošinājusi vācu banka).
"Domāju, ka šādu ēku renovācijas modeli varētu pielāgot arī pie mums, Kandavā. Tikai jāņem vērā, ka mums nepieciešams visu veikt kompleksi: izbūvēt jaunas siltumtrases un katlumājas, kā arī veikt ēku siltināšanu, jo gaidīto efektivitāti sasniegsim tikai ilgtermiņā, apvienojot visas šīs nepieciešamības. Cik katlu māju būs nākotnē – grūti paredzēt. Ar vienu nebūs gana, jo jāņem vērā Kandavas savdabīgais reljefs un divi tā ierobežojumi – kalns un upe. Tāpēc aicinājām uz Kandavu Berlīnes projektēšanas biroja pārstāvi Hansu Jorgenu Gaudigu (Dr. Hans Jurgen Gaudig), ar kuru tikšanos palīdzēja noorganizēt Valdis Hofmarks. Gribējām, lai vācu uzņēmējs iepazītos ar reālo situāciju, izprojektētu un izskaitļotu, kāds rīcības plāns siltumapgādes uzlabošanai Kandavā un novadā būtu vēlamāks. Lai uzsāktu vērienīgo projektu, protams, būs jāņem kredīts ilgtermiņā (uz 10 līdz 15 gadiem). Jā, vārds kredīts pašlaik iedzīvotājus baida, jo pirmajā skatījumā liekas, ka augs tarifs plus kredītsaistības. Bet galarezultātā pēc gadiem iedzīvotāji viennozīmīgi būs ieguvēji: trases – jaunas, ēkas – nosiltinātas, un tas novērsīs siltuma zudumus. Turklāt, siltumapgādē izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas un izveidojot koģenerācijas staciju, kurināmā sadegšanas rezultātā tiktu iegūta gan gāze siltuma nodrošināšanai, gan elektrību, ko izmantot kādiem citiem mērķiem, kā piemēram, kādas nelielas ražotnes attīstībai. Siltumapgādes modernizācija, pārbūve, ēku renovāciju un jaunas ražotnes izveidošana kompleksā un ilgtermiņā – tā būtu iespēja novadam attīstīties plus iedzīvotājiem – solītās darba vietas," tā savu redzējumu par novada attīstību atklāj novada domes priekšsēdētājs.
"Gandrīz kā viduslaikos,"
tā, kopā ar izpilddirektoru Gunti Gelperu, viņa vietnieci Sandru Bērziņu, priekšsēdētāja vietnieci Leonāriju Gudakovsku un Kandavas komunālā uzņēmuma vadītāju Antru Alksni apskatot Kandavas novada siltumapgādes sistēmu, redzēto tēlaini raksturoja H. J. Gaudigs. Jāteic, ka vācu uzņēmējs ar lielu ieinteresētību lūkoja, pētīja un fotografēja gan pilsētā un novadā esošās daudzdzīvokļu mājas, gan katlumājas un tajās esošos apkures katlus. Viņu interesēja gan tas, kā pašreiz notiek siltumapgāde, kas un par ko maksā, ar ko kurina un cik daudz kurināmā vidēji nepieciešams, gan – kādas ir iespējas piesaistīt Eiropas līdzekļus ar projektu starpniecību, un kas tos var piesaistīt – pašvaldība vai investori. Tagad uzņēmējs prātos, skaitļos un rēķinās, kāds siltumapgādes projekts Kandavas novadā būtu vispiemērotākais, ekonomiski izdevīgākais, ekoloģiski efektīgākais. Līdz janvāra vidum H. J. Gaudigs solījās ar tehniskajiem aprēķiniem tikt galā un sniegt informāciju par savu skatījumu.
"Vācijā cilvēki dzīvo labi, ar ko mēs Kandavā esam sliktāki?" cerīgi raugoties nākotnē, kopīgai sadarbībai ar vācu investoriem gatavs sacīja domes izpilddirektors Guntis Gelpers. Tikai – jāuzdrošinās un jādara!
Mani ļoti aizskustina raksti ,kas skar siltuma apgādi un to tarifi.Par šiem 20gadiem praktiski nekas nav mainījies ir tikai dzīvots uz rēķina ,gan jau.Nav jābrauc uz Vāciju un jāņem tur konsultants ,jāņem kredīts ,tikai nezin kas maksās ,arī Latvijā ir piemēri un sakārtoti pagasti,kur siltumapgādi viss ir kārtībā,aizbrauciet kaut uz Bauskas novada Īslīces pagastu.
Kad tikai atvēziens nesanāk par plašu! Bez miljonāra Bāreņa Kandavā ir arī citi cilvēki, kuriem ienākumi mkrasi sarukuši.
"miljonārs" jau te skan kā lamu vārds. 🙂