Kaut šobrīd vēl nav īsti skaidrs, kad pie nākamā gada budžeta sastādīšanas ķersies klāt jaunievēlētie Saeimas deputāti, pašvaldībās, lēnām un pamazām, šis darbs jau sācies. Tā ietvaros arī pagastos jau sastāda vajadzību un vēlmju sarakstus, ko iesniegt tālākai izskatīšanai pašvaldībā. Otrdien, 16. oktobrī, šos un citus jautājumus skatīja Matkules pārvaldē, kur notika pirmā iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēde pēc tam, kad dome lēma, kā šādām padomēm īsti darboties.
Pirmais darba kārtības jautājums, kas arī viena no nākamā gada budžeta prioritātēm pagastā – ko un kā, un vai vispār darīt ar komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietu pagasta centrā. Tam, ka nepieciešams to pārveidot, piekrita visi klātesošie – Matkules iedzīvotāji, kuri bija atsaukušies pārvaldes vadītājas Dzidras Jansones aicinājumam. Tāpat atbalstu guva skices par to, kā piemiņas vieta varētu izskatīties nākotnē. Lai to īstenotu, pirmkārt, būtu jālikvidē līdzšinējie apstādījumi, tāpat vismaz trīs koki un jāpaceļ šī izmēros nelielā teritorija vismaz līdz ielas līmenim. Nākamais darbs – bruģēšana, jo piemiņas vietas centrā iecerēts divkrāsu bruģēts aplis, kur sarkanas līnijas simbolizētu dažādos virzienos aizejošus sliežu ceļus un kur tiktu novietots piemiņas akmens Pats pēdējais – jauni apstādījumi, soliņi, citi labiekārtošanas darbi.
Protams, ne mazāk svarīgs jautājums par to, kā piemiņas vietas varētu izskatīties, ir tas, cik tas viss varētu izmaksāt. Kā skaidroja novada domes priekšsēdētāja vietniece Gunda Cīrule, kas arī piedalījās sēdē, konkrētas summas, pirms tapis projekts un veikti iepirkumi, protams, nav iespējams paredzēt. Bet ir svarīgi jau iesākumā izmaksas pēc iespējas samazināt, lai būtu lielākas izredzes, ka ieceri atbalsta arī novada līmenī. Uz jautājumu, kur gūt līdzekļus, izskanēja dažādi atbilžu varianti, sākot ar iespējamo ziedojumu vākšanu, beidzot arī vietējo uzņēmēju piesaistīšanu un kopējām talkām. Piemēram, iedzīvotāji savu artavu projektā varētu sniegt, dāvinot kociņus apstādījumiem u.tml. Tomēr pašu projekta izstrādi un bruģēšanu sabiedriskā kārtā paveikt gan nevarēs, un jārēķinās, ka tas tāpat pārvaldei kaut ko izmaksās un tie, visticamāk, būs tūkstoši. Tomēr visi klātesošie (kaut arī izskanēja ironiska piezīme, ka pagastā jau vairs kādi desmit represētie vien esot palikuši) bija vienisprātis, ka piemiņas vietu būtu jāsakārto – lai to saglabātu arī nākamajām paaudzēm.
