Šobrīd, diennakts vistumšākajā laikā, kad jau pievakarē aiz loga valda rudenīgs drēgnums un pelēcība, tā vien gribas pagatavot krūzi aromātiskas, pēc aizgājušās vasaras smaržojošas tējas, ieritināties mājas vissiltākajā vietiņā un aizmirsties no ikdienas steigas un rūpēm.
Rīt Pirmā Advente, kas vienlaikus ir arī jaunā Baznīcas gada pirmā diena. Tieši šajā dienā iededzam pirmo svecīti Adventa vainagā un sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Vārds Advente cēlies no latīņu vārda adventus un nozīmē gaidīšanu. Adventes vainags tradicionāli ir zaļā krāsā un simbolizē dzīvību visos tās aspektos. Savukārt vainaga forma – noslēgts aplis – kopš seniem laikiem simbolizē vienotību.
Tuvējo Ziemassvētku noskaņas radīšanai māju rotā Adventes vainags vai Ziemassvētku kompozīcijas. Tos šoreiz lūkot devāmies uz Cēres pagastmāju, kur visu nedēļu apmeklētāji nāca gan apbrīnot, gan arī iegādāties cērenieču Gunitas Makreckas un Ingas Junkurēnas brīnišķīgos darinājumus.
Pamatā dabas materiāli un pašu roku darbs
Pagastmājā sastapām vienu no brīnišķīgo darbu autorēm – Ingu, bet Gunita bija sasirgusi, jo vīrusi šobrīd daudzviet plosās ar lielu sparu, tostarp arī Gunitas ģimenē. Bet izstādē aplūkojamie darbi uzrunāja katrs citādi – tik vienkārši un reizē personiski. Tiesa – pašu gatavots Adventes vainadziņš vai kompozīcija tomēr ir pavisam citādāks nekā pirktie dekori, jo pašu domas un sajūtas.
Gunita ir floriste. Arī Inga kursos šo māku apguvusi. Bet abām lietpratējām ir kas kopīgs, proti, ik vainadziņā, ik kompozīcijā pamatā dominē dabīgie dabas materiāli: čiekuri, zīles, kastaņi, lazdu skaras, zari un zariņi, sausie ziedi. Un, protams, pašu izdoma un drosmīga uzdrīkstēšanās.
Materiāli jāvāc visu gadu
Inga atzīst, ka par materiāliem Ziemassvētku rotu gatavošanai praktiski jārūpējas augu gadu. Visvairāk, protams, tam laika veltīt sanāk vasarā, kad viss zaļo un zied, kā arī rudenī, kad jāvāc augļi. Kā apbrīnas vērts jaunatradums jau otro gadu meitenēm atklājies purpursarkanais dižskābardis, no kura dekoriem lielisku pielietojumu guvuši gan paši augļi, gan sēkliņas. Turklāt izejmateriālu savākšana ir tikai darba aizsākums, turpinājumā seko materiālu rūpīga žāvēšana un uzglabāšana: vieni jāžāvē saulītē, otri tikai ēnā, bet citiem – tas nav tik būtiski.
Domas raisās darbojoties
Inga gatavo Adventes vainadziņus no sūnām, ķērpjiem, un pie mājas augošās īves zariņiem, vainadziņu pamatā iestrādājot papardes vai kazeņu zariņus. Jāteic, ka no īves zariņiem darinātais vainadziņš ir īpaši oriģināls un pievilcīgs. Turklāt tas nebirst, saglabā dzīvīgi zaļo krāsu un to Ziemassvētkos veiksmīgi var izmantot vismaz trīs gadus.
"Vainagu gatavošana mums ir vesels rituāls," atzīst Inga un stāsta, ka dažkārt tajā ar interesi iesaistās visa ģimene.
Lai aplūkotu daudzveidīgos izstādes eksponātus vajadzīgs laiks, jo skatiens kavējas te pie viena, te otra, te trešā veidojuma. Arī Aijas kundze, atnākusi pēc avīzēm, labprāt iegriežas acis papriecēt vai ik dienas, – tā sirdī kādu kripatiņu prieka rodot.
Bet izstādes autorēm par to dubults prieks!
