Par spociņiem, kuri viendien spokojās Kandavas kultūras namā

Šobrīd vadām gada tumšākās dienas. Daudzām tautām tumšā laika atnākšana allaž likusies zīmīga, jo saista dzīvo un mirušo pasaules saskarsmes brīdi.
Senie balti šo laiku dēvēja par veļu laiku un klāja galdu mirušo gariem, kad tie nāca apraudzīt tuvinieku mājas. Citas tautas atkal ticēja, ka tieši šajā laikā raganas rīko vienu no četriem galvenajiem sabatiem gadā. Savukārt Helovīnos – naktī no 31. oktobra uz 1. novembri – Amerikā un citās zemēs izgrebj simtiem ķirbju un iededzina tajos svecītes.

Šobrīd vadām gada tumšākās dienas. Daudzām tautām tumšā laika atnākšana allaž likusies zīmīga, jo saista dzīvo un mirušo pasaules saskarsmes brīdi.
Senie balti šo laiku dēvēja par veļu laiku un klāja galdu mirušo gariem, kad tie nāca apraudzīt tuvinieku mājas. Citas tautas atkal ticēja, ka tieši šajā laikā raganas rīko vienu no četriem galvenajiem sabatiem gadā. Savukārt Helovīnos – naktī no 31. oktobra uz 1. novembri – Amerikā un citās zemēs izgrebj simtiem ķirbju un iededzina tajos svecītes.

Ceļot godā senas senču tradīcijas, pasākums ar Veļu laika un jaunaizgūto Helovīnu dienas ticējumiem un paražām 23. oktobrī norisinājās Kandavas kultūras namā, kopā pulcinot vairāk kā 30 bērnu un viņu vecāku. Bērniem veltītais pasākums izvērtās par aizraujošu ceļojumu, kurā doties mudināja Mazā raganiņa. Deju zāle, lielā zāle, skatuve, plašie vestibili, dežuranta namiņš, garderobe – katrā no šīm telpām todien slēpās kāds īpašs pārsteigums, notikums un arī – kāds veļu laikam raksturīgs spociņš. Tie bērnu acu priekšā iznira gluži negaidīti, jo viņu slēpņi bija visdažādākie. Te viens uzradās no skatuves vistālākā stūra masku parādes laikā, cits, paslēpies aiz aizkaru malas, iznira brīdī, kad Mazā raganiņa kopā ar bērniem virpuļoja jautrā dejā, bet kāds bija aizslēpies aiz klavierēm, kad stāstnieks stāstīja spoku stāstus. Vēl bērni noskatījās pazīstamas multfilmas «Brālītis un Karlsons» atsevišķus fragmentus par spokiem un spokošanos, piedalījās Veļu mielastā, minēja mīklas un kopā ar maskām un spociņiem gāja rotaļās. Jautrajā, mazliet baisajā un noslēpumainajā ceļojumā pārsteigumu netrūka. Kādā mirklī to sagādāja arī Zilās Dāmas klātbūtne, kura ceļu šurp bija mērojusi no teiksmainās Zemītes pils.
Pasākuma krustmāte Lija Dunska atzina, ka sākotnējā iecere ir pilnībā īstenojusies – ceļojuma laikā bērni uzzināja par senču tradīcijām, par rituāliem un maskām, paši iesaistījās dažādās aktivitātēs, kā arī savdabīgā veidā iepazina kultūras nama telpas. Savukārt vecāki vēlāk atzinuši, ka sarunas par Veļu laiku, spokiem un spokošanos vēl tik drīz nav mitējušās un turpinājušās vēl mājupceļā un dažiem arī vēlāk ģimenes lokā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *