Mierīgās vai dusmīgās
Bitenieks stāsta, ka kopumā nozare kļūst advancētāka un tiek ieviestas arvien jaunas inovācijas – pat tiktāl, ka bišumātes zem mikroskopa tiek mākslīgi apaugļotas, neatstājot kukaiņu vairošanos nejaušības varā. Kāpēc tas tiek darīts? Tāpēc, ka selekcijas rezultātā var iegūt tādas bites, kas, piemēram, ir daudz mierīgākas un ne tik tendētas uz aizlaišanos jeb tā dēvēto izspietošanu kā to mežonīgākās māsas, – skaidro O. Baltgalvis.
Viņa saimniecībā šobrīd ir krietni virs 200 bišu saimēm, kas ganās apkārtnes pļavās. Tas nozīmē arī pilna laika darbu. Bet viss sācies ar to, ka ģimene nolēmusi – tieši viņam būs jāmanto bites un jāturpina senču biškopju tradīcijas (tas noticis ap 2003. gadu). Daudz arī nepretojies, un no galdniecības, kurā tobrīd darbojies, drīz pārslēdzies uz šo arodu. Reizēm gan iedomājoties, ka nu jau vajadzētu arī kādu palīgu, īpaši darbīgākajā vasaras sezonā. Bet tad, spriež biškopis, būtu vajadzīgs vismaz vēl tikpat daudz bišu saimju, lai varētu atļauties kādu darbinieku algot. Vai arī, kas varbūt būtu variants, vajadzētu piesaistīt kādu viestrādnieku tieši vasaras sezonai, jo te uz vietas atrasts darba rokas, kas palīdzētu vien sezonas pīķa stundā, ir pavisam sarežģīti.
Pieskatītās un nepieskatītās
Par skaitļiem daudz nerunājam, bet biškopis atzīst, ka šis gads ir bijis tiešām labs – viens no labākajiem, kādu viņš ir pieredzējis. Bitēm vasaras sākuma svelme pāri nav nodarījusies, un tās cītīgi jo cītīgi strādājušas. Viņš pats pārsvarā medu nododot vairumtirgotājiem, un šogad cena bijusi laba arī tādēļ, ka citviet Eiropā, tai skaitā Vācijā, Čehijā laikapstākļi nav bijuši tik vēlīgi. Bet nu ikdienā cilvēki viņa produkciju var iegādāties, sazinoties ar saimnieku personīgi. Kādu brīdi bija apsvēris arī iespēju atvērt savu stendu tirgū, īpaši ņemot vērā, ka tas ir tik netālu no ražotnes. To arī iemēģinājis, bet nācies atskārst, ka tas – stāvēšana tirgū – nevar būt tāds pasākums no reizes uz reizi. Proti, tad tev allaž tirgus dienās jābūt uz vietas, jo cilvēki ātri vien pierod, kur un kā tevi var atrasts. Olafs atzīst, ka tādam tirgošanās režīmam ilgstošā laika periodā neesot bijis gatavs. Vaicājām biškopim, uz cik ilgu laiku bites var atstāt nepieskatītas? Viņš skaidroja, ka vajagot – arī nedēļas garumā var par tām īpaši nesatraukties. Un esot arī tādi bišu saimju īpašnieki, ka tieši tā arī dara – pavasarī varbūt tur kaut ko padara, novērtē situāciju, bet kopumā – vienkārš liek bitēm mieru. Arī tā rezultāts mēdzot būt gana labs, bet nu daudz vairāk atkarīgs no dažādām nejaušībām, un te varētu arī vilkt robežu – kur tā ir dravniecība un kur jau runa par biškopību.
Vairāk lasāms otrdienas, 14. septembra, laikrakstās ŠEIT====>
