Par Kandavas novada pagastos apspriesto

Ceturtdien Kandavas novada pagastos notika konsultatīvo padomju sēdes, kurās piedalīties bija aicināti arī iedzīvotāji. Pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis, viņa vietniece, zemnieku konsultante Leonārija Gudakovska un deputāts Arnis Lēnerts. Cērē un Valdeķos pabija un atbildes par komunālājiem jautājumiem iedzīvotājiem sniedza SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» valdes priekšsēdētāja Dina Beķere. Lai uzzinātu, kas no iecerētā aizvadītajā gadā paveikts un ko sākotnēji bija plānots darīt un no kā, iespējams būs jāatsakās šajā gadā, novada pagastos pabijām arī mēs – «Kandavas Ziņas».

Ceturtdien Kandavas novada pagastos notika konsultatīvo padomju sēdes, kurās piedalīties bija aicināti arī iedzīvotāji. Pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis, viņa vietniece, zemnieku konsultante Leonārija Gudakovska un deputāts Arnis Lēnerts. Cērē un Valdeķos pabija un atbildes par komunālājiem jautājumiem iedzīvotājiem sniedza SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» valdes priekšsēdētāja Dina Beķere. Lai uzzinātu, kas no iecerētā aizvadītajā gadā paveikts un ko sākotnēji bija plānots darīt un no kā, iespējams būs jāatsakās šajā gadā, novada pagastos pabijām arī mēs – «Kandavas Ziņas».

Iedzīvotāju ieinteresētība par pašvaldībā notiekošo bija dažāda. Visaktīvākie šoreiz izrādījās Matkules pagasta ļaudis, arī zemītnieku bija pietiekami. Skaitliski mazāk iedzīvotāju bija sapulcējies Valdeķos, kas teorētiski ir Kandavas pagasta centrs, bet paša pagasta plašā teritorija stiepjas visapkārt pilsētai, tāpēc no attālākām vietām centrs sanāk ģeogrāfiski neizdevīgs un Valdeķos pamatā pulcējas tikai šī ciematiņa iedzīvotāji. Arī Cērē iedzīvotāju bija pamaz, bet šis arī ir gan teritorijas, g an iedzīvotāju skaita ziņā skaitliski mazākais novada pagasts.

Kā izkļūt no "ekonomikas purva»?!

Šis bija viens no jautājumiem, kas satrauc un nodarbina gan pašvaldības darboņu, gan visu pagastu iedzīvotāju prātus. Domes priekšsēdētājs A. Ķieģelis atzina, ka pašreizējā ekonomiskajā spriedzē gandrīz katra diena atnes kādu negaidītu un nebūt ne iepriecinošu vēsti par pašvaldības kopējo finansējumu. Pašvaldības kopējais budžets sākotnēji tika prognozēts 2.5 miljonu latu apmērā. (Sakarā ar ekonomisko krīzi, valsts to "apcirpa" par vienu ceturto daļu, proti, samazināja par 580 000 latu.) Turklāt šobrīd valsts pašvaldībām negarantē arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozēto izpildi. Šajā nedēļā pašvaldība saņēmusi ziņu, ka valsts ievērojami samazinājusi arī bērnudārza darbinieku algu līdzfinansējumu. Ja pagājušajā gadā valsts finansējums sastādīja sastādīja vairāk nekā Ls 100 000, tad turpmāk bērnudārza darbinieku algas jānodrošina pašvaldībai. Kā nodrošināt bērnudārza turpmāko darbību? Par to tiks lemts šī mēneša domes sēdē, bet līdz tam, lai pārrunātu ar vecākiem līdzfinansējuma iespējas, «Zīļukā» tik sasaukta vecāku sapulce. Tiks izskatītas arī rotaļu istabas «Saules šūpulītis» turpmākās darbības iespējas. Provizoriski aprēķini liecina, ka pedagogu algu nodrošinājumam pašvaldībai pietrūkst aptuveni Ls 50 000. Ceturtdienas pēcpusdienā tika saņemta ziņa, ka pašvaldībai paredzētie ceļu fonda līdzekļi (pagājušajā gadā Ls 290 000) samazināti par 50%! Kā uzturēt un apsaimniekot jau tā sliktā stāvoklī esošos ceļus, kā nodrošināt tīras ietves un ielas pilsētā – par to valdībai maz rūpju! " Nospieda un iznīcībai pakļāva lielu daļu lauksaimnieku, vai tagad kārta pienākusi būs uzņēmējiem ?!" neizpratni par valsts nostāju pauda kāds zemnieks. "Tagad mūs vajā problēma pēc problēmas, un visas uz finansējuma samazināšanu vien tendētas," notiekošo apliecina A. Ķieģelis, informējot iedzīvotājus, ka samazināti ir pašvaldības limiti degvielai un telefoniem, bet pašvaldības darbiniekiem algas samazinātas par 16%. Savukārt pilsētas apgaismojumā pilsētas ielās taupības nolūkos gaismu dod tikai ka katra otrā laterna. "Situācija šobrīd ir dramatiska, bet nav bezcerīga. Vislielākās grūtības pašvaldībā šobrīd saistās ar iestāžu uzturēšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu. Taču par prioritāti uzskatām saglabāt esošās iestādes un to darbiniekus, jo, samazinot darbinieku skaitu, jau neko neiegūsim, bet tikai zaudēsim varbūt labu sava aroda speciālistu. Cilvēks, izgājis pa vienām durvīm, nāks atpakaļ pa otrām – pēc sociālā pabalsta, un līdzekļi būs vajadzīgi tik un tā," rezumējot esošo situāciju pašvaldībā atzina pašvaldības vadītājs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *