Par dzīvokļiem un parādiem Kandavā

Ārstam dzīvokli pietaupot
Tā deputāts Raivis Bērziņš norādīja, ka viņam nav izprotams, kā tas nākas, ka cilvēks, kurš pašvaldībā darbu ieguvis tikai pirms mēneša, jau tiek pie pašvaldības dzīvokļa Ozolu ielā? Kā skaidroja izpilddirektors Egīls Dude, šoreiz rinda uz dzīvokļiem nav bijusi un minētais darbinieks bijis vienīgais pretendents. Savukārt priekšsēdētāja Inga Priede vēl piebilda, ka ģimenes ārstam-pediatram divistabu dzīvoklis arvien tiek pieturēts, bet tas jau divus gadus kā stāv tukšs. Citus dzīvokļus tik ilgi neiznomāt neesot pamata, kam pievienojās arī deputāts Romeks Fabjančiks. Savukārt Dainim Rozenfeldam bija komentārs arī par citiem dzīvokļiem, ko pašvaldība iznomā, piemēram, kā sociālos. Viņa pieredze liecinot, ka reizēm cilvēki no tiem atsakoties, jo nevar atļauties samaksāt, piemēram, par komunālajam izdevumiem…
Parādi, kas dzēšami
Vēl deputātiem pārsteigums bija jautājums par to, ka jādzēš kāda SIA parāds aptuveni 13 000 eiro apmērā, kas ir nesamaksātais nekustamā īpašuma nodoklis kopš 2012. gada. Kā skaidroja nekustamo īpašumu nodaļas speciāliste Gunta Sīmane, iesākumā uzņēmumam bija tiesiskās aizsardzības process, vēlāk – maksātnespējas process, un tā rezultātā tas šobrīd ir likvidēts – nav vairs, no kā parādu piedzīt. Kopumā izdevies atgūt vien mazliet vairāk par tūkstoti jeb 1161 eiro, bet atlikušos daļu vēl uz nākamo gadu nebūtu prātīgi atstāt, skaidroja G. Sīmane. Savukārt domes jurists Jānis Mazitāns piebilda: tas, ka nav izdevies atgūt lielāku summu, šajā gadījumā ir arī maksātnespējas administratora atbildība. D. Rozenfelds vēl interesējās, kā maz šāda situācija varēja izveidoties? Un G. Sīmane atgādināja, ka domes sēdē šis jautājums ir skatīts pat vairākkārt un vairākkārt deputāti ir bijuši konkrētajam uzņēmējam labvēlīgi un pretimnākoši. D. Rozenfelds atzina, ka tā tiešām ir bijis, bet nu…“ticējuši uzņēmējam”! Vēl diskutēja, vai, diez, no bijušā īpašnieka tāpat nevarētu mēģināt ko tiesiskā ceļā piedzīt? Te savukārt komentārs bija deputātam Guntim Indriksonam, skaidrojot, ka tāpēc jau ir šāda uzņēmējdarbības forma, kur vēlāk, ja nu kas, cilvēks nenes atbildību par SIA atstātajiem parādiem. Tā nu – grib vai negrib – parādu tomēr pašvaldībai nāksies dzēst.

Vairāk lasāms piektdienas, 4. decembra, laikrakstā ŠEIT=>