Ik gadu, ņemot vērā uzņēmumu, iestāžu, NVO, pagastu pārvalžu vadītāju un deputātu ierosinājumus, darbīgākie un aktīvākie novada ļaudis tiek izvirzīti apbalvošanai valsts svētkos. Naudas prēmijas šogad izpalika, bet pateicības vārdus uzklausīja 11 apbalvojumam izvirzītie novadnieki. Par ieguldījumu novada attīstībā, viņus godināja 17. novembrī Latvijas 91. dzimšanas dienas svinīgajā pasākumā Kandavas kultūras namā.
Muzikālā dzejas kompozīcija «Brīvības bulvāris» kā veltījums Latvijas dzimšanas dienā izskanēja Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolā.
Tieši pirms 10 gadiem Kandavas internātvidusskolā dzima tradīcija – valsts svētkus sagaidot, doties vienotā gājienā līdz luterāņu baznīcai, lai piedalītos dievkalpojumā, bet mājupceļā – ar plaukstās cieši ieskautām svecītēm doties atpakaļ uz skolu, savām otrajām mājām, kur, rādot ceļu, ik logā mirdz sveču gaismiņa, bet skolas pagalmā arīdzan svecītēm izgaismota mirdz visa Latvija. Un tā neiztrūkstoši katru gadu KIVS kolektīvs novembra drēgnajā rudens pievakarē ar mācītāja Raimonda Mežiņa svētību, ar gaismu un siltumu plaukstās un katra sirdī sagaida mūsu valsts dzimšanas dienu.
Lāčplēša dienas priekšvakarā pulciņš enerģisku Kandavas jaunsargu, pulka komandiera Valda Miglinieka rosināti, devās uz Aizdzires muižu sakopt Latvijas brīvības cīņās kritušo karavīru atdusas vietu muižas parkā.
Lāčplēša dienai veltītajā svinīgajā pasākumā Kandavas kultūras namā skanēja gan latviešu tautas dziesmas, senas strēlnieku un karavīru dziesmas, gan svētku uzrunas un pateicības vārdi.
Par godu Lāčplēša dienai (arī 1919. gada 11. novembrī Rīgas atbrīvošanā kritušo brīvības cīnītāju piemiņai), jau piekto gadu Zemītes pamatskolā notika militāri sportisks pasākums «Iesaukums armijā».
No nākamā gada 1. janvāra Kandavas pašvaldības policiju iecerēts pārveidot par pastāvīgu juridisku iestādi.
Lai veicinātu tradicionālo prasmju pārmantojamību un popularizēšanu, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra uzsākusi projektu – «Tradicionālo prasmju skola 2009», piedāvājot četras sestdienas pēc kārtas apgūt latviešu amata prasmes visdažādākajās Latvijas vietās. Septiņu Kurzemes reģionā iekļauto amata meistaru vidū savu prasmi sklandu raušu cepšanā un sviesta kulšanā, sestdien, 7. novembrī, ierādīja Signe Ezeriņa Kandavas novada «Indānos».
Kandavas un Lejres pašvaldības vieno sena draudzība jau pirms novada veidošanās pirmsākumiem. Pateicoties tai, Kandavā vairākkārt viesojušies arī Kirstena Tirevolla (Kirsten Tirevoll) un Finns Kjugs ( Finn Kюg) no Lejres. Vairākas reizes gadā pabijuši Kandavā, viesi novēroja, ka finansiālā krīze ietekmē arī mūsu mazpilsētu un sapratuši, ka palīdzība nepieciešama arī kandavniekiem. Kirstena un Finns nolēma Dānijā sarūpētos ziedojumus dāvāt mūsu iedzīvotājiem. Par to tālāko izlietojumu atbildību uzņēmušies Kandavas ev. lut. draudzes locekle Zigrīda Pelīte un bijušais pašvaldības vadītājs Alfreds Ķieģelis.
Ar šādu jautājumu redakcijā pirmdienas rītā satraukts vērsās kāds kandavnieks, kas bija novērojis neredzētu ļaužu un transportlīdzekļu kustību slimnīcas ēkas pagalmā.
Pēc šķiroto atkritumu pārkraušanas stacijas atvēršanas, uzklausījām iedzīvotāju neapmierinātību ar stacijas darba laiku – darba dienās no 10.00 līdz 16.00, bet sestdienās un svētdienās laukums ir slēgts. Tādējādi strādājošajiem iedzīvotājiem reāli nav iespējams nodot lielgabarīta, bīstamos un citus šķirotos atkritumus (PET pudeles, stiklu, kartonu, papīru, makulatūru u. tml.).
Piektdien Matkules pamatskolā valdīja svētki, jo uz savas mīļās skolas 130 gadu jubileju te pulcējās skolas absolventi, bijušie un esošie skolotāji, direktori, skolas darbinieki, kā arī draugi, kolēģi no novada, pašvaldības pārstāvji, viesi – visi, kuriem ar Matkules pamatskolu ir bijušas, ir un allaž sirdī tiks glabātas vismīļākās un dārgākās atmiņas.
