Lai popularizētu novada tēlu, kas cieši jo cieši saistīts ar stiprajiem ozoliem un to izlolotajiem bērniņiem – ozolzīlēm, Kandavas novada kultūras pārvalde, sadarbībā ar komunālo pakalpojumu uzņēmuma darbiniekiem un Sociālās palīdzības dienestu no 29. septembra līdz 25. oktobrim sarīkoja talku – konkursu «Čaklākais zīļu vācējs Kandavas novadā».
Visi, kuri šīs nedēļas pirmo brīvdienu vēlējās baudīt savdabīgā kafijas un tējas vidē, devās uz Kandavu, kur atklāja pirmos Kafijas un Tējas svētkus.
Šīs nedēļas nogalē Kandavā viesojas 34 Eiropas mazo lauku pašvaldību hartas jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Viņi pārstāvēja 13 valstis – Nīderlandi, Austriju, Kipru, Dāniju, Ungāriju, Itāliju, Luksemburgu, Lietuvu, Maltu, Čehiju, Somiju, Poliju un Latviju.
Šobrīd vadām gada tumšākās dienas. Daudzām tautām tumšā laika atnākšana allaž likusies zīmīga, jo saista dzīvo un mirušo pasaules saskarsmes brīdi.
Senie balti šo laiku dēvēja par veļu laiku un klāja galdu mirušo gariem, kad tie nāca apraudzīt tuvinieku mājas. Citas tautas atkal ticēja, ka tieši šajā laikā raganas rīko vienu no četriem galvenajiem sabatiem gadā. Savukārt Helovīnos – naktī no 31. oktobra uz 1. novembri – Amerikā un citās zemēs izgrebj simtiem ķirbju un iededzina tajos svecītes.
No 19. līdz 25.oktobrim Latvijā atzīmēja Labo darbu nedēļu, kuras laikā ikviens tika aicināts sniegt palīdzību līdzcilvēkiem, tādējādi vairojot palīdzēšanas kultūru Latvijā kopumā. Aktīvi tajā piedalījās arī Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolas 5. – 8. klašu audzēkņi un skolotāja Ināra Batņa. Un, tā kā oktobrī ir arī Vispasaules dzīvnieku aizsardzības diena, skolēni šoreiz īpašu uzmanību pievērsa mūsu mazo brāļu labklājībai.
Pievakarē, kad rudenīgs drēgnums un smagnēji miglas vāli ieskāva noslēpumainiem nostāstiem apvīto Zemītes pils parku, cēli mirdzēja parkam līdzās esošā pamatskolas ēka. Todien Zemītes pamatskolā svinēja svētkus – skolas ēkas 10. dzimšanas dienu.
Sestdien Kandavas novada muzejā bija vēsturisks brīdis. K. Mīlenbaha pamatskolas karogs (dāvināts skolai 1939. gada 29. maijā) tika svinīgi nodots novada muzejā, kā vēstures liecība nākamajām paaudzēm. Visus šos gadus skolas karogu saudzīgi glabāja toreizējā skolas direktora Jāņa Grīnberga (direktors no 1949. līdz 1950. gadam) ģimene.
Skvērā pie Bruņinieku pilskalna, Abavas ielas malā, kur vasarā skatījām cēlo zirgu, pēc tam graudu kulšanas laikā – graudu statiņus un miltu malējiņu, vakar "ieradās" skursteņslauķis cienīgā mundierī ar spožām pogām arīdzan un savam darbam nepieciešamo atribūtiku.
Abavas upe Kandavas pilsētu sadala divās daļās – pilsētas senajā, centrālajā daļā un jaunajā, ko tā arī dēvē – par Jaunkandavu. Līdz šim centralizētas ūdensvada sistēmas, kas no Kandavas pilsētas centra daļā esošajiem dziļurbumiem apgādātu visu pilsētu, tajā skaitā arī Jaunkandavu, nebija. Ūdeni Jaunkandavā daļēji nodrošina SIA «Universes» un daļēji VKLT esošās ūdensapgādes sistēmas.
Pagājušajā mācību gadā 14 izglītības iestādes no Tukuma un Kandavas novadiem aktīvi iesaistījās Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības «Piejūra» rīkotajā akcijā «Šķiro pa tīro Piejūrā», kurā skolēni sacentās makulatūras un plastmasas (PET) pudeļu vākšanā. Akcijas laikā kopumā tika savākti 36 105 kg makulatūras un 1 345 kg PET pudeļu.
Vēsture liecina, ka tālajā 1879. gada 15. oktobrī, kad ganu gaitas bija beigušās, durvis bērnu izglītošanai vēra Matkules skola. Skolas direktore Ilze Oliņa uzsver, ka nu jau rit otrais gadu desmits, kopš atjaunota tradīcija atzīmēt Matkules skolas vēsturisko dzimšanas dienu, kā tolaik – 15. oktobrī. Tā piektdien Matkules mājīgajā skolā valdīja svētki.
Naktī uz svētdienu Kandavas pagasta «Limbužos» aizdegusies kūts 500 m² platībā. Liellopu ganāmpulku no ugunsliesmām izdevās paglābt pilnībā un bojā aizgāja vienīgi daži sīklopi – cūka un divi truši.
