Gatavojoties 3. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, savu artavu to norisē un katra vēlētāja iespējām izvēlēties atbildīgi piedāvājam arī mēs – «Neatkarīgās Tukuma Ziņas». Kā jau solījām, sarunā ar šī brīža novada domes priekšsēžiem izvērtēsim aizvadītā perioda veiksmes un neveiksmes, tāpat aicināsim viņus izteikt viedokli par dažādām problēmsituācijām un novadu iesējamo attīstību nākotnē. Šos pašus jautājumus uzdosim arī dažiem, mūsuprāt, aktīviem, bet ar politiskajām partijām nesaistītiem novada cilvēkiem. Un vēl – ceram, ka gan jums – lasītājiem, gan arī esošajiem un topošajiem deputātiem noderēs arī neliela žurnālistu izveidota notikumu retrospektīva. Tas viss – katram novadam veltītā, īpašā priekšvēlēšanu pielikumā. Bet būs arī priekšvēlēšanu diskusijas visos četros novados, uz kurām aicināsim gan visus kandidātus, gan ikvienu interesentu. Būs arī šī maratona atreferējumi laikrakstā un mājas lapā. Bet šoreiz …
Kandavas novads (Kandavas pilsēta, Cēre, Matkule, Kandava, Zemīte, Zante, Vānes pagasts) kā pirmais valstī izveidojās 1999. gadā.
Iedzīvotāji: 8782 iedzīvotāji (2017. gada 1. janvāra dati); Kandavas pilsētā – 3952. Sociālās grupas novadā 2016. gadā: iedzīvotāji darba spējīgā vecumā – 6047 jeb 61% no iedzīvotāju kopskaita: bērni līdz 18 gadu vecumam – 1686 (no tiem skolēni – 931; pirmskolas bērni – 620; nepilngadīgi likumpārkāpēji – 9; bērni invalīdi – 45; bērni aizbildnībā –42; bērni audžu ģimenēs – 36). Pensionāri pensijas vecumā – 1893; vientuļie pensionāri – 629; invalīdi – 288, no tiem strādājoši ir 60 invalīdi. 2016. gadā 4 iedzīvotāji atgriezušies no ieslodzījuma vietām. Trūcīgās personas – 224; maznodrošinātās – 42. Darbojas 4 draudzes un 40 nevalstiskās organizācijas.
Platība: pilsētas platība ir 9,50 km². Kandavas novada platība ir 648,55 km².
Uzņēmumi un organizācijas: atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gada datiem novadā darbojas 114 organizācijas un 850 uzņēmumi. No tiem 48 ir individuālie uzņēmumi, 485 zemnieku saimniecības, 87 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 9 kooperatīvās sabiedrības, 39 individuālie komersanti un viena ārvalstu komersanta filiāle.
Bezdarba līmenis: 5,5%
Budžets: 2017. gadā plānotie ieņēmumi: 8 941 468, aizņēmums projektiem: 3 159 726 eiro; izdevumi: 11 752 669 eiro; 486 003 eiro plānots atdot Valsts kasei kā aizņēmumu pamatsummas daļu. Kandavas novads no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda gadā saņem 1 629 032 eiro.
Intervija ar Kandavas novada domes priekšsēdētāju Alfredu Ķieģeli
– Jūs jau šajā sasaukumā domes priekšsēdētājs neesat ilgi, tomēr esat visur piedalījies kā priekšsēdētāja vietnieks. Un, runājot par četriem aizvadītajiem gadiem kopumā, kā jums šķiet, kas ir tās labās lietas, ko izdevies paveikt
A. Ķieģelis: – Pats pirmais un lielākais darbs, kas paveikts, ir estrāde. Tā bija tiešām nolietojusies, un tāpēc arī tajā tik lielas naudas ieguldītas. Tas bija ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību. Vēl, protams, darbi nav pabeigti, tie turpināsies par pašvaldības naudu. Kopā paredzētas kādas piecas kārtas, un tur līdzi iet gājēju celiņi un apgaismojums. Par katru kārtu atsevišķs iepirkums. Un šobrīd paredzēts atjaunot kora kāpnes. Bet, protams, ir daudz tādu darbu, kas saistīti ar ielu sakārtošanu – vairākas ielas noasfaltētas, piemēram, Kūrorta iela un atsevišķi arī tādas mazākas ielas ar jauno segumu, kā arī ietves atjaunotas. Vēl viens liels darbs – vidusskolai bija nepieciešamas ģērbtuves; tās bija ļoti kritiskā stāvoklī. Tur darbi turpinās arī šogad. Arī pie tualetēm pieķeramies… Tad iekļāvāmies pagājušā gadā arī ceļa sakārtošanā. Viens ceļa meliorācijas projekts un šo ceļu sakārtošanas darbi turpinās. Šajā gadā nupat beigsies projekta izstrāde un ķersimies arī pie reālās darbības. Mums ir paredzēts par 1,44 miljoniem sakārtot 25 km ceļa.
– Un vai tiešām izdosies realizēt? Izpilddirektors E. Dude minēja, ka cenas ceļas un ar ieplānotajiem līdzekļiem var nepietikt.
– Ja sākumā bija ap 40 000 eiro par vienu kilometru, tad tagad jau iet līdz 90 000. Bet visu redzēsim pēc iepirkuma, varbūt ka tas bums ar cenu pieaugumiem būs pagājis. Aprīlī vajadzētu būt iepirkumam.
– Un kā tad ar ūdens un siltumapgādes projektiem?
– Ūdens saimniecības projekts nē, tas bija iepriekšējā periodā, bet mēs pagājušā gadā iesākām siltuma apgādes projektu. Gan katla mājas celtniecība, gan arī siltuma trases – pašreiz šie darbi turpinās, bet nākošajā ziemā pilsētai siltums tiks padots no jaunās katlu mājas. Tas ir Abavas labajai pusei. Tika pieslēgtas gan skolas, gan arī ir paredzēts pieslēgt daudzdzīvokļu mājas. Šobrīd notiek sarunas ar iedzīvotājiem iedzīvotāju sapulcēs.
– Spriežot pēc iedzīvotāju sapulcēm, šī iespēja – pieslēgties pie centralizētās apkures – tiek vērtēta visai skeptiski…
– Komunālā saimniecība mazliet pieļāva kļūdas, jo iedzīvotāju sapulcēs bija neskaidrības par pieslēgumiem. Tātad par siltumskaitītājiem. Ja, piemēram, komunālās saimniecības vadītājs pateica, ka šie siltumskaitītāji ir jāpērk pašiem iedzīvotājiem, tad beigās secinājām, ka tas viss ir paredzēts projektā. Tāpēc arī iedzīvotāji, sākotnēji vairākas daudzdzīvokļu mājas atteicās pieslēgties, jo tas ir liels ieguldījums no iedzīvotājiem – siltumskaitītāju iegāde. Mēs iedzīvotājiem skaidrojam, un tagad arī ir tā vēlme pieslēgties ir lielāka, bet, protams, ka tur, kur ir šīs individuālās katlu mājas Ozolu ielā, kur paši kurina, viņiem siltums ir lētāks. Un tas ir uz tā pamata, ka neviens nemaksā nodokļus… Paši it kā kurina, un par to valstij nekas netiek maksāts. Tai pat laikā komunālajai saimniecībai [nodokļi] ir jāmaksā no pirmā centa, arī no darba algām ienākumu un sociālais nodoklis. Bet droši vien, ka tas tā ilgi nevilksies un valsts pie šiem jautājumiem pieķersies.
Sapulces, lielais uzraksts un ozoli
– Un kā ar pagastiem, kādi darbi tur ieguldīti, kas paveikts? Izmantojiet iespēju, palepojieties! Nu, piemēram, Zemītē.
– Zemītē liels darbs ir ieguldīts pārvaldes ēkā, tā tika kapitāli remontēta – siltums kanalizācija, ūdens. Arī bibliotēkai tika ūdens pievilkts… Arī attīrīšanas iekārtas. Tika sakārtots tautas nams, kas kopā ar pārvaldes ēku tiek kurināts no vienas katlu mājas. Bet tā to visu trīs ar pus gadu garumā, visus tos darbiņus tā precīzi nevar atcerēties…
Bet es vairāk gribētu parunāt par to, kas mums ir paredzēts padarīt vēl atlikušajā laikā līdz vēlēšanām šajā gadā. Jo es vēl daudz ko vēlos paspēt izdarīt līdz šīm vēlēšanām. Ko es jau esmu darījis un ko iepriekšējais priekšsēdētājs nedarīja: tikšanās ar iedzīvotājiem, iedzīvotāju sapulces pagastos, kolektīvās sapulces, bija uzņēmēju sapulce, nākamā – ar nevalstiskajam organizācijām. Un šis gads mums ir [iezīmīgs] ar to, ka paliek 100 gadi, kopš iegūts pilsētas statuss. Un otrs, kas arī visā valstī ir svarīgs, gatavojamies valsts simtgadei. Izejot no šiem diviem momentiem, daudzi darbi tiek pakārtoti gan pilsētā, gan visā novadā. Esam noteikuši prioritātes ielu sakārtošanā, gājēju ietvēm, bet ir daudz arī tādu darbu, kur gribu aicināt [iesaistīties] gan iedzīvotājus, gan ģimenes, uzņēmējus, iestādes, pilsētas sakārtošanā, tieši, runājot par fasādēm. Mēs katrs esam spējīgs pacelt otu un kaut ko sakārtot – dot kaut ko savai pilsētai. Pilsēta pa šiem gadiem ir ļoti noplukusi. Mums ir arī projekts, kur piecas fasādes sakārtosim – rakstīsim patriotisko dzeju. Bet tāpat esam runājuši arī ar dažiem uzņēmējiem un par to vēl runāsim – aicināsim katram uzdāvināt vienu fasādi pilsētai.
Nākošais, kas mums paredzēts simtgades ietvaros, iestādīt novadā 100 ozolus. Meklējam atbilstošas vietas, tāpat esam pieaicinājuši konsultanti – Neilandi (agrāks strādāja Bulduros, tagad ir teritorijas plānotāja Ventspilī), lai mūs pakonsultē, kurā vietās ir nepieciešami šie ozoli. Būs dažādi veidi, kā to darīt: gan skolas, gan iestādes aicināšu, piemēram, izlaidumos iestādīt ozolus savai pilsētai, gan arī ģimenes.
Kādreiz braucot iekšā Kandavā, Puzuru pilskalnā bija burti no dolomīta akmeņiem «Kandava». Iepriekšējais priekšsēdētājs tos novāca, bet man ir doma to atkal atjaunot, bet atjaunot pavisam savādākā formā – vertikālā viedā, un tie būtu režģi, kas pildīti ar akmens šķembām. Latvijā ir vietas, kur tas tā ir, bet nav tādu, kur iekšā būtu apgaismojums. Priekšpusē būs stikla šķembas un iekšā arī apgaismes ķermeņi, un šie burti līdz ar pilsētas apgaismojumu no iekšpuses arī tiks izgaismoti. Tāds, cik man zināms, pašreiz nekur Latvijā nav.
– Tas ir vēl šī gada plāns?
– Jā, tas ir šī gada plāns – līdz novada svētkiem šo vietu ir plānots sakārtot un izveidot kā tūristu pirmo pieturas punktu. Jau šobrīd tur ir izveidot laukums, ir pilsētas karte, bet nu būs arī šie burti, tāpat fotografēšanās laukumiņš, kā arī virs burtiem ir paredzēts veidot skatu laukumu, kur paveras labs skats uz Abavas ieleju. Tur būtu gan soliņi, gan galdi – iecerēts labiekārtot šo vietu. Tie ir tādi darbi, ko vēlamies paveikt līdz maija pēdējai sestdienai, svētdienai.
Taču ir arī tādi darbi, kas bija plānoti jau iepriekšējā gadā, piemēram, laivu piestātnes. Tāpat arī poliklīnikas remonts, kas jau sen prasījis šo darbu un ir smagā situācijā.
– Tomēr poliklīnikas remontam sākotnēji plānotais finansējums ir samazinās uz pusi.
– Mums tās naudiņas ir tik, cik ir, un daudzus darbus šajā gadā esam paredzējuši, ņemot kredītus. Piemēram, izglītībai kredītos vien paredzēts pāri par diviem miljoniem – 1,3 miljoni eiro ir Mūzikas un mākslas skolas remonts, kas līdz 1. septembrim vienalga kādā veidā jāpanāk, un ir arī daudzi citi darbi, piemēram, vidusskolas tualetes, Vānes skolas tualetes, kur jau Veselības inspekcija bija aizrādījusi, ka tās nav labi iekārtotas. Vēl 15 000 eiro paredzēti Cēres sporta halles pieslēgšanai esošajai katlumājai, jo pašreiz tā tiek apkurināta ar gāzi, un tas ir ļoti dārgi. Vēl mūsu pieņemtais lēmums par brīvpusdienām – piecus un sešus gadus vecajiem bērniem un no 5. līdz 9. klasei (līdz 5. klasei ēdināšanu skolēniem finansē valsts). Tas nav plānots, bet abus kultūras namus apkurina ar gāzi, un turpat blakus ir skola, kurai jau ir siltā ūdens apkure, tā kā uzskatu, ka nākamajā gadā tas obligāti ir jādara. Parēķinot pēc finansēm, divu gadu laikā tas ir atpelnīts atpakaļ (gāzes apkure ir dārga, malkas apkure ir nesalīdzināmi lētāka). Runājot par pagastiem, šogad pieķersimies klāt Cēres pagasta pārvaldes ēkai. Sāksim ar jumtu un pēc tam iesim arī tālāk – apkure, kanalizācija. Plānojam šo projektu šogad iesākt un nākamajā gadā pabeigt.
– Vēl par fasādēm. Jūs aicinājāt uzņēmējus sakārtot savus īpašumus, bet ir arī paredzēts pašvaldības atbalsts? Cik naudas tam budžetā paredzēts?
– Pašreiz esmu uzdevis izpilddirektoram apzināt katras ēkas piederību. Aicināsim īpašniekus, runāsim ar viņiem. Bet no pašvaldības ir paredzēts līdzfinansējums 40% apjomā fasāžu krāsas atjaunošanai.
– Bet vai budžetā tam vispār nauda ir paredzēta?
– Mums pašreiz ir iezīmēti 20 000 eiro, bet es uzskatu, ka ar šim līdzekļiem nepietiks. Tādēļ būs vēl ar deputātiem jārunā par budžeta grozījumiem – ja būs ļoti liela aktivitāte no iedzīvotājiem un ēku īpašniekiem, tad naudas var arī nepietikt.
– Līdz šim tā īsti nav veikusies sadarbība ar namīpašniekiem…
– Jā, protams daudzi ir ārzemēs, bet mēģināsim visādā veidā ar viņiem sazināties, jo kontakti ir. Bet iesim arī uz tādu variantu: ja īpašnieks par savu īpašumu neliekas ne zinis, tad mēs viņam piestādīsim rēķinu. Tāpat kā mēs izdarījām ar Sabiles un Lielās ielas krustojumu, kuru nojauca mājas stāvu, lai tā neuzkristu cilvēkiem uz galvas. Mums ir noslēgts līgums par atmaksas grafiku. Īpašnieks dzīvo ārzemēs un maksā.
Pilsētai ļoti vajadzīgs… peldbaseins
– Kas, jūsuprāt, ir tās neatrisinātās lietas un problēmas aizvadīto četru gadu periodā?
– Mums socekonomiskajā attīstības plānā ir ielikti jautājumi, kas paredzēti izpētei, un tas ir par peldbaseina būvniecību. Par to mēs runājam daudzu gadu garumā, runājām jau tad, kad būvēja sporta halli, jo nepieciešams tas ir ļoti. Tādēļ šajā gadā mums ir paredzēta izpēte par to, cik varētu izmaksāt projektēšana, būvniecība un cik izmaksātu peldbaseina uzturēšana. Jo ir viens smags jautājums, kas pašreiz tiek risināts augstā līmenī, tas ir par internātskolu. Pie šī jautājuma mēs kopā ar izglītības pārvaldi, ļoti nopietni darbojamies. Protams, iesaistoties arī skolas direktorei. Mums jau ir bijušas tikšanās ar Rīgas attīstības reģionu, Pašvaldību savienību un Izglītības ministrijā. Meklējām atbalstu no plānošanas reģiona. Mūsu internātvidusskola ir lielākā valstī un tā pilda arī sociālo statusu. Un vai mūsu sabiedrība ir gatava atteikties no internātskolām?! Tā rezultātā, var teikt, tajā vietā paliks vakuums. Kur paliks šie bērni, kuriem ir nepieciešams šis sociālais atbalsts?!
– Par energoefektivitāti runājot, šķiet, Kandavā nav izdevies realizēt nevienu no šāda veida projektiem?
– Bērnudārzam šajā gadā ir paredzēts izprojektēt siltumenergoefektivitātes projektu. Un nākošajā gadā to ir paredzēts realizēt.
– Atgriežoties pie idejas par peldbaseinu, varbūt šai ziņā varējāt sadarboties ar tehnikumu?
– Pēc viņu plāniem ir paredzēti līdzekļi stadiona labiekārtošanā – pāri par 2 miljoniem eiro, kā arī kapitālais remonts dienesta viesnīcā. Bet peldbaseins nav paredzēts. Mēs to bijām iecerējuši pie sporta halles, bet karā ziņā vēl papētīsim, jo tas, protams, būs saistībā ar vidusskolas likteni. Ja to 100% noliks uz mūsu finansējumu, tad pašvaldībai būs ļoti smagi.
Līdz ūdenssaimniecības sakārtošanai pietrūkst 1,1 miljons eiro
– Vēl par nepadarītajiem darbiem. Varbūt par ūdenssaimniecības projektu, lai cik tas arī nebūtu bijis vērienīgs, pilnā apjomā tas joprojām nav realizējies?
– Daudzi projekti, kas manā laikā tika izstrādāti, nezināmu apstākļu dēļ nav realizēti un daudzās ielās nav izveidoti kanalizācijas tīkli. Tāpēc tas pašreiz arī socekonomiskajā attīstības plānā paredzēts četrās ielās. Mums šo ūdens saimniecības projektu vajadzētu pabeigt visā pilsētā, un tas prasītu aptuveni 1.1 miljonu eiro. Ja nebūs iespējas kādā projektā startēt, tad meklēsim līdzekļus, lai ūdens saimniecības projektus realizētu Skolas, Lāčplēša, Uzvaras un Kurzemes ielā. Tās ir tās četras ielas, kuras iedzīvotājiem jau sen tas tika solīts. Patiesībā es viņiem solīju, jo tas bija projektā paredzēts, bet nezinu, kāpēc tas viss ir pazudis.
– Jūs taču nevarējāt nezināt, jo visu šo laiku bijāt gan domes deputāts, gan arī atbildīgā amatā domes administrācijā.
– Tur ar to projektu bija interesanti. Manā laikā to izstrādāja, bija arī iepirkums un bija arī uzvarētājs. Nāca jauns pašvaldības vadītājs [Rolands Bārenis. – Red.], kurš uzskatīja, ka tas projekts ir pārāk dārgs un lauza līgumu ar uzvarētāju un apsolīja iedzīvotājiem, ka šo projektu realizēs daudz lētāk. Bet lētāk acīmredzot bija ar to, ka nogrieza nost daudzus atzarus. Precīzi summu, par cik tūkstošiem sanāca lētāks, es nevaru nosaukt. Bet reāli tika samazināti trašu garumi.
– Tātad ir pietiekami daudz privāto māju īpašnieku, kam kanalizācija ir jāizved ar mucām. Kā tas tiek kontrolēts?
– Pašreiz tas netiek kontrolēts, bet likums to noteiks, jo tiek pieņemts likums par šīm kanalizācijā, kuras nav pieslēgtas pie centrālajām kanalizācijas sistēmām.
– Kā tas ir pagastu centros, vai visur ir centralizētie kanalizācijas tīkli, kur iedzīvotājiem pieslēgties?
– Nav. Bet mēs izstrādājām projektu, startējām, bet mūs neatbalstīja. Pašreiz Cērē un Valdeķos ir tā smagākā situācija. Matkulē, Zemītē un Zantē viss ir kārtībā.
Par Cēres ceļu…
– Jūs pie varas esat bijis gandrīz 20 gadus…
– Nē, četrus gadus es pagāju prom, tas bija Bāreņa laikā…
– Taču jūs pārstāvat politisko spēku ZZS, kas tā vai citādi visu laiku ir bijis pie varas… Tā ka visi labie un sliktie darbi tiks arī jums.
– Es par savu laiku riktīgi varu lielīties.
– Diezin vai tas iespējams, ja runājam par Cēres ceļu…
– Tur progress ir panākt tik tālu, ka pašreiz notiek projektēšana. Man būs tikšanās Satiksmes ministrijā, un ne tikai par Cēres ceļu, bet arī par Zemītes – Zantes ceļu un Matkules – Sabiles.
– Zemītes- Zantes ceļam jau ir finansējums, to tikai nepaspēja līdz ziemai pabeigt…
– Runa iet par asfalta segumu… Protams, tas tika solīts arī tad, kad veidojās novadi, ka no novada centra uz visiem pagastiem būs asfaltēti ceļi. Tāds solījums bija. Es pat esmu gatavs pārņemt Cēres ceļu pašvaldības ziņā. Pielikt klāt svarus pie karjerām, lai par katru izvesto kubikmetru uzņēmēji maksā, un šo naudu likt iekšā ceļa remontā.
– Vai tad jūs drīkstat uzlikt jaunu nodevu? Vai likums to atļauj?
– Tāpēc visam ir jāiziet cauri – vai drīkstam vai nedrīkstam.
– Labi, tas ir viens – solījumu līmenis, bet kā pašam izskatās, būs vai nebūs tas ceļš beidzot kārtībā? Par ”sarunām ar ministriju” dzirdam jau teju 20 gadus…
– Vismaz projektēšana ir, projekts būs, šogad to pabeigšot… Tas ir par valsts naudu… Bet gribu arī paskatīties piecgades vai desmitgades plānos, vai vispār Cēres ceļam ir paredzēti kaut kādi līdzekļi. [Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars sarunā ar iedzīvotājiem apgalvoja, ka nekādos plānos Cēres ceļa izbūve ātrāk par 2020. gadu nebūs. – Red.]
Par piedraņētu Abavu un sabiedrisko transportu
– Visos iepriekšējos vēlēšanu periodos jūs – visu sarakstu novada politiķi – esat teikuši, ka novada attīstība ir saistīta ar divām lietām. Galvenais – tūrisma attīstība un iespēja izmantot dabas resursi, un tas lielais dabas resurss jums ir Abavas senleja. Tas, kas pašvaldībai būtu jādara, ir jāsakārto lietas tā, lai šī Abavas senleja būtu lietojama. Minimums, ir jābūt attīrīšanas iekārtām, bet to joprojām tā īsti daudzviet nav…
– Tieši Abavas senleju skar Valdeķi, tur ir attīrīšanas iekārtas. Bet jā, tās ir primitīvas…Un mēs šogad pie šīm attīrīšanas iekārtām ķersimies klāt. Pirmāmkārtām sakārtosim, lai normāli darbojas jau esošās.
– Tātad jums ir tikai nosēdakas, un viss? Bet tās ir ļoti tuvu Abavai, tas ūdens atpakaļ uz upi jau aiziet tāpat diezgan netīrs!?…
– Pēc mūsu attīstības plāna tās nav ieliktas savādākas, bet mēs arī pārrunājām, un es redzu risinājumu tādu, kādu mēs uztaisījām Zemītes pagastā, tas ir – lokālās attīrīšanas iekārtas. Un būs arī dūņas. Centrifūga – tas jau mums ir tālākais. Piemēram, Kandavā mums tāda ir sešus, septiņus gadus. Mēs tās dūņas vienkārši izvedam.
– Jūs esat visvecākā sistēma novada izveides ziņā. Teicāt, ka valsts solīja, bet arī jūs solījāt, ka cīnīsieties par to, lai uz centru būtu sabiedriskā transporta kustība. Mēs redzam, ka tās nav. Piemēram, matkulniekiem, lai nokļūtu Kandavā, ir jābrauc gandrīz uz Kuldīgu vai uz Tukumu… kamēr vēl ir skolas laiks cilvēki kaut kā izlīdzas, bet, kad ir skolēnu brīvlaiks, teju visa sabiedriskā transporta kustība apstājas… Jebkurā gadījumā varam teikt, ka sabiedriskā transporta sistēma nav iedzīvotājiem draudzīga…
– Runājot par šo transporta sistēmu, nav problēmas, jebkuru maršrutu var iekārtot, ja ir cilvēki, kas brauc. Mums nav cilvēku, kas brauc. Ja autobusā iesēžas divi līdz trīs cilvēki, kas par to maksās?!
– Bet varbūt ir otrādi? Cilvēku vairs nav, tāpēc, ka gadiem viņi nav varējuši uz sabiedrisko transportu paļauties?
– Nē šie maršruti ir bijuši, bet tie ir slēgti tāpēc, ka nav bijis braucēju.
Kurš un kā gremdē komunālo saimniecību?
– Vēl kāds klupšanas akmens – Kandavas komunālā saimniecība. Šķiet, deputātiem vienmēr trūcis politiskās drosmes un atbildības, tāpēc ilgus gadus jums ir bijuši neatbilstoši tarifi, ir valdījis diezgan liels populisms (tas ir tas pārmetums, kas tiek izteikts jūsu lielākajam vairumam deputātu, kas pie stūres ir ilgstošus gadus). Un tas, kā šķiet, novedis pie tālākām problēmām. Pat iespējams, ka reiz te būs gan sakārtota kanalizācijas, ūdens un siltumapgādes sistēma, bet nebūs cilvēkiem nekādas iespējas materiālā ziņā to izmantot. Kā jūs raksturotu šo viedokli?
– Tarifu jau nosaka regulators.
– Nē, tarifu aprēķina pēc reālajām izmaksām, bet tā ieviešanu nosakāt jūs – domes deputāti. Ber regulators to apstiprina vai nē.
– Komunālā saimniecībā regulatoram iedod visus savus datus un regulators izrēķina atbilstoši… Komunālajai saimniecībai pēdējos trīs gadus strādā ar mīnus zīmīti…
– Nu ja, tātad šo uzņēmumu izputēšana ir uz jūsu – deputātu – sirdsapziņas.
– Tas vienmēr, neteiksim ne katrā, bet regulāri domē komunālā saimniecība atskaitās par visiem saviem rādītājiem, finansiālo situāciju…
– Un jums ir jāņem nauda no pagastiem, no citām nozarēm, jādotē kaut kādu pilsētas centra iedzīvotāju komunālo izdevumu daļa. Bet uzņēmuma iznīcināšana, kā tas, piemēram, bija ar «Kandavas namsaimnieku», nav jau tā vadītāja vainas dēļ, bet politiķu.
– Mēs vienkārši neļaujam grimt šai saimniecībai.
– Bet jūs atļāvāt nogrimt…
– Namsaimniekam – jā. Bet runa par komunālo saimniecību. Faktiski jau ir kļūdas pieļautas. Tas gan nenotika manā laikā, bet nebija nekādas vajadzības šos uzņēmumus sadalīt. Uztaisīja divus uzņēmumus, divas administrācijas.
– Kāpēc?
– Amatu dēļ.
– Kuram to uzņēmumu iztaisīja?
– Nu Dainim [Rozenfeldam.].
Par algām un amatiem
– Bet tagad jūs to paša izdarījāt. Uztaisījāt jaunu amatu, lai tāds būtu jūsu vietniecei Leonārijai Gudakovskai.
– Nē, netaisīja jaunu amatu. Zemnieku konsultants ir bijis pašam pirmajam novadam.
– Bet priekšsēdētāja vietnieka amats, vai to jums uztaisīja?
– Kāpēc priekš manis? Vietnieks bija arī Bāreņa laikā. Tā vienkārši bija pēctecība. Manā laikā nebija vietnieka.
– Jūs esat ieviesuši vēl divus jaunus amatu – Izglītības un kultūras pārvaldes vadītājs.
– Tas arī tika izveidots Bareņa laikā.
– Nerunāsim, kādā laikā, tik un tā tas bija ar ZZS vairākumu nodrošināts.
– Nē, zemnieki šajā brīdi nebija vainīgi. Tieši tāpēc es aizgāju prom no deputātiem, jo zemnieki ieguva piecas balsis un beigās palika aiz borta. Pārējās partijas sagāja visas kopā un zemniekus izmeta ārā. Pēc tam Bārenis iestājās Zemnieku savienībā un taisīja apvērsumu un tās partijas palika opozīcijā.
– Lai ar kādas galma cīņas, bet lielākā daļa deputātu kā bija, tā arī palika tie paši. Tāpat kā to pašu partiju atbildība…
– Mēs zinām, kāpēc tika izveidota Izglītības pārvalde. Man tāda nebija paredzēta, tāpat kā kultūras pārvalde.
– Kāpēc?
– Tāpēc, ka nāca jauns vadītājs un viņš redzēja savādāk, kā to veidot un kāda būs pārvaldes struktūra…
– Jums novadiņš tomēr mazs un, vērtējot iepriekšējos periodus un spriežot pēc iedzīvotāju komentāriem, sajūta ir tāda – nekas nemainās, neviens lielais darbs bez valsts risinājuma nevirzās, komunālo saimniecību arī gadiem nevarat sakārtot… Tātad, attīstības tendences nav manāmas, bet jūs audzējat klāt administratīvo aparātu, īpaši, ņemot vērā, ka jums nav naudas.
– Jā, bet tas nav tagad pieaudzēts, kā es teicu – tā ir vienkārši pēctecība.
– Budžetā lāga naudas nav, bet algas atkal domē plānojat palielināt?
– Darbiniekiem? Jā, palielināsies
– Bet tajā paša laikā jūsu novadā, piemēram, kultūras darbiniekiem ir vienkārši nepiedienīgi mazs atalgojums.
– Viņiem pielikām algas. Visiem pielikām 50 eiro.
– Jūsu novadā, salīdzinājumā ar citiem, arī katastrofāli maz naudas tiek atvēlēts pasākumiem. Šķiet, jums joprojām spēkā ir nosacījums, ka pašdarbniekiem, kas brauc uz pasākumiem ārpus novada, par transportu jāmaksā pašiem.
– Ir dažādi pasākumi…
– Bet jūs paaugstinājāt algas sev.
– Nē, es sev neesmu paaugstinājis.
– Muzeja jubilejas sakarā maksājāt prēmijas, ļoti nelielas, bet, kā sapratām, to vispār neizmaksājāt ļoti aktīvai darbiniecei, kas nav jūsu novada iedzīvotāja…
– Prēmijas maksā pilnīgi atšķirīgi. Tāpēc jau ir šīs pārvaldes, kas to dara no sava budžeta. Cik nu godīgi, to izvērtē kultūras pārvaldes vadītāja. Ja ir nauda, tad maksā. Bet to iepriekš jāparedz budžetā un, ja nav budžetā, tad, protams, nemaksā.
Varbūt pie Tukuma?
– Bet varbūt jāpievienojas Tukumam? Ko jūs domājat par administratīvās reformas turpinājumu?
– Es arī to atbalstu. Iedzīvotāju skaits arvien samazinās un arvien grūtāk ir veikt visas tās funkcijas, kas pašvaldībai ir uzticētas.
– To esat teicis savas partijas pārstāvjiem?
– Mēs šad tad esam parunājuši par šo jautājumus. Nu, protams, tas ir bijis vairāk runāšanas līmenī, ne jau darbības. Un, jā, novadu ir par daudz… Jau pirmā reforma nav līdz galam izdarīta. Ja ir tādi novadi, kur ir mazāk nekā 3000 iedzīvotāju, kāda reforma, par kādiem novadiem var runāt?! Mēs tad vismaz esam tajā grupā, kas ir ap 10 000. Bet viena trešā daļa no visiem Latvijas novadiem ir zem 5000, 3000 iedzīvotāju, tur kopumā dzīvo 5% no visiem iedzīvotājiem. Katrā ziņā, es uzskatu, ka faktiski vajadzēja tā kā Talsos, daļēji kā Tukumā, ka novadiem vajadzēja būt vecā rajona robežās. Tad arī resursu būtu pietiekami. Bet pašreiz mēs ar savām funkcijām tiekam galā. Bet netiksim, ja internātskolu nodos pilnīgā finansējumā. Tad gan attīstība apstājas.
Kāpēc trasei nav aizsargsienas?
– Deputātu sastāvs Kandavā nemainās, problēmas nāk līdzi… Kādas aktualitātes ir kartingu trasē?
– Ar kartinga trasi ir tā, ka, pateicoties MK jaunajiem noteikumiem par skaņu līmeni, trase ir izmantojama. Mēs esam arī devuši atļauju, jo tas trases darbībā netiek pārsniegts. Bet situācija ir tāda, ka gan Tiesībsargs, gan arī pēdējā sūdzība ir iesniegta Satversmes tiesā. Ir uz pašvaldību atnācis arī jauns iesniegums par to, lai mēs slēdzam šo trasi un neļaujam to izmanto.
– Bet jūs šai situācijā esat vainīgs! Jūs būvētajiem parakstījāt papīrus, pirms vēl aizsargsiena bija uzbūvēta.
– Un ļoti labi, ka tā izdarīju, un par to situ sev uz pleca.
– Bet kāpēc jūs parakstījāt, ja tā nebija pabeigta?
– Nē, nebija paredzēta šī siena. Plānā bija, bet ne projektā.
– Mēs jau pat esam runājuši ar projektētājiem tajā laikā un tur parādās, ka jūs esat devis atļauju sākt trases ekspluatāciju, kaut viņa nav pabeigta līdz galam.
– Jā, ļoti labi. Par to nemaz sevi nenosodu. Kartinga trase ir mūžīgi bijusi Kandavā.
– Labi. Bet kāpēc ne siena?
– Tādas nebija arī iepriekš. Un cik tad ir tie iedzīvotāji, kas šo sienu pieprasa?
– Kaut viens, bet arī ir jūsu iedzīvotājs…
Skolas būvdarbiem 1,3 miljoni, un viss!
– Par mūzikas un mākslas skolas projektu. Kad apvienojāt, bija doma, ka izdosies ietaupīt, samazināsies izdevumi administrācijai. Tie ieguvumi, par ko runāja apvienojoties, šķiet, nekas no tā nav piepildījies. Un arī izdevumi rekonstrukcijai ir auguši visai iespaidīgi.
– Tas arī bija Bāreņa laikā… Bet nu ir tā, ka šīs darbs ir iesākts. Tas, ka varbūt tas tika darīts nepareizi, to es 100% atzīstu, jo uzskatu, ka nevar virzīt projektēšanu un būvniecību vienā laikā, kaut arī iepirkums to atļauj. Ir jābūt projektam, tas ir jāizskata, jāredz finansējums, un tad tikai iet tālāk uz otro etapu – uz iepirkumu par būvniecību. Tas netika izdarīts.
– Kāpēc tas netika izdarīts?
– Tā bija vadības nostāja.
– Vai novads vispār šo būvi var pacelt? Tā pavisam atklāti.
– Nē, nu runājot par šo kredītu – 1,3 miljonu eiro apmērā, mums kredītportfelis ir 12%. Un šī skola taču ir bijusi mums arī iepriekš, un tas neko nemaina. Mēs tāpat ēku kurinājām, un tur bija iekšā bibliotēka.
– Bibliotēkai jau arī šobrīd tikai tāds pagaidu risinājums. Vienu problēmu risināt, bet divas radāt…
– Ir jau tas teiciens, ka nav nekas tik ilgstošs, kā pagaidu. Katrā gadījumā pašreiz mums nav cita risinājuma bibliotēkai un šogad mums ir paredzēta akreditācija un, ja komisija pieņems, ka ir pietiekami labas šīs telpas, tad bibliotēka tur arī paliks, jo iedzīvotājiem tā ir izdevīgā vietā. Bet šīs skolas remonts mums tāpat prasījās, jo tas nav veikts, kopš tika uzbūvēts tehnikums. Un siltināšanas jeb energoefektivitātes uzlabošanas projekts bija jādara tāpat. Un tas, ka Mākslas un mūzikas skolu vajag vienā telpā, tas bija arī Bāreņa laikā, un mēs vienkārši gājām tālāk. Bijusī kandavniece Zane Koroļa veic arī pārrēķinus, pārskata tāmes, un viss tiek pieskatīts. Būvēs apvienība «Delpro», kur ir trīs firmas. Es arī vadīju iepirkumu komisiju, un tas trakākais ir, nezinu, kā būvnieki to panāk, ka ir tikai viens piedāvājums.
– Kurš jums izstrādāja konkursa pieteikumu? Nebūs taču tā, ka, piemēram, tas cilvēks, kas veidoja konkursa noteikumus, būs arī būvniekiem sagatavojis konkursa pieteikumu? Attiecīgi, ja šos abus saskaņo, protams, iznāks, ka vinnē tas, kas to sagatavojis.
– To nevaru pateikt, jo tas nebija manā vadībā.
– Pieņemu, ka 1,3 miljoni ēkas pārbūvei patiesībā nav liela summa, bet vai projekta izmaksas vēl necelsies?
– Nē, tas ir 100% – nelaidīsim pāri šai summai! Esmu to pateicis arī izpildītājiem, ka vairāk mēs nemaksāsim.
– Bet ir nācies saskarties ar situāciju, ka nevis cena tiek palielināta, bet tiek mainīti materiāli, veicamie darbi. Piemēram, ka sporta skolā tiek paredzēta izbīdāmā siena, bet to vienkārši neiebūvē…
– Nu šobrīd visās sarunā piedalās gan skolas direktore, gan Izglītības pārvaldes vadītāja, un mēs ejam caur katru vietu un redzam tās niansītes, kas sākotnēji projektā varbūt nebija paredzētas. Piemēram, lai caurules nebūtu redzama, lai krēslus varētu zem skatuves novietot.
Par godu, kas jāatdod
– No vecām lietām, ko vienmēr visi politiķi ir solījuši – uzņēmējdarbības attīstību. Kā jūs to darāt un ko varat attīstīt?
– Protams, ka varam un tas pirmais ir tikšanās ar uzņēmējiem.
– Tā divdomīgi izskatās, ņemot vērā, ka iepriekš ar uzņēmējiem neviens daudz nerunāja, bet tagad īsu periodu pirms vēlēšanām sapulce pēc sapulces…
– Tā nav un savā laikā ar iedzīvotājiem mēdzu tikties regulāri. Vienkārši šis darbiņš iepriekš netika darīts. Tagad atklāts arī Jūrmalas biznesa inkubators, zem kura arī mēs esam. Tikko mums sāka strādāt uzņēmēju apmācības un atbalsta centrs. Telpas ir vidusskolā. Uzņēmēji te varētu nākt un redzēt visu, piemēram, kur un kādi ir darbinieki noteiktās specialitātēs. Tādēļ domājam, ka vajadzētu paplašināt centra darbību.
– Kā tad viens cilvēks, ko esat šī centra vadībā ielikuši, ar to visu tiks galā, jo viņas uzdevums taču vairāk ir mācību organizēšana?
– Caur NVO. Bet domāju, ka viņai jātiek galā un tāpēc jau algu maksājam.
– Vai tiešām tik lielu algu, lai liktu strādāt par trim?
– Pietiekami lielu. (Smejas) Cik nu ir tās finanses, tik ir.
– Taču sev – administrācijai – jūs normālas algas maksājat, bet gribat, lai citi cilvēki strādā par minimālo.
– Neesmu sev uzlicis algu!
– Tas vēl tikai pietrūka, ja pie tik maza novada un tādas attīstības vēl paceltu algas. Tāpat jums alga ir liela!
– Jā ir liela. Bet tad, kad bija šis sasaukums un bija doma, kurš tad ies par priekšsēdētāju, faktiski bija tā, ka man bija tiesības pirms Štoferta (Normunds Štoferts bija tikai ceturtais saraksta), un es būtu, protams, arī samazinājis savu algu. Bet tagad uz šiem mēnešiem, tad jau tiešām teiktu, ka tas ir populisms. No vietnieka arī atteicos.
– Pēdējais no pārmetumiem, kas izskanējis publiski, ka jau kopš Daiņa Rozenfelda laikiem jūsu novada priekšsēžiem un arī dažam labam citam amatā esošajam esot vērojamas personības kultas pazīmes? Diemžēl tas tiek saistīts arī ar jums. Piemēram, jūs esat izteicis publiskus pārmetumus skolai un skolotājiem par to, ka kādā no pasākumiem neesat īpaši pagodināts, ka jums nav iedots vārds. Likāt izglītības nodaļas pārstāvjiem pārliecināties, par kādu naudu skolotāja pirkusi konfektes un ziedus, ko pasniegusi viesiem (kā noskaidrojās, par savu naudu), un vai ir bijis pasākuma scenārijs. Vai tā varētu būt tiesa?
– Tur ir pavisam savādāks jautājums.
– Jūs esat apsprieduši to, ka nav atdots gods deputātam?
– Jā, un nevis deputātam, bet priekšsēdētāja vietniekam.
– Kāpēc katrā pasākumā deputātiem būtu jāatdod gods?
– Katrā ziņā ne amats, ne nauda mani nemaitā. Bet tas nebija vienkārši koncerts, uz kuru es aizeju vienkārši kā klausītājs.
– Vai bijāt iepriekš pieteicies, ka tur būsiet un gribat runāt?
– Vai tad mani kāds nepazīst!? Un, atkārtoju, tas nebija vienkārši koncerts, bet gan Lāčplēšu dienas atzīmēšana – tie bija svētki!
– Bet kāpēc jums obligāti tajos būtu jāuzstājas?
– Bet apsveikums man svētkos ir jāpasaka!
– Kāpēc?
– Es biju uzaicināts un es nekur neeju tur, kur tāda [uzaicinājuma] nav.
– Gan jau uzaicinājums bija nosūtīts pašvaldībai?
– Un es biju pašvaldības pārstāvis! Un man neiedod vārdu, lai es apsveiktu svētkos?! Tāpēc jau ejam uz šiem svētkiem, lai cilvēkus apsveiktu.
Lokās kā zutis.Komunista smaka lien pa visām vīlēm ārā.Tauta,attopaties,kā par šo komunistu nav kauns balsot vēlēšanās!
Vo vellos kā nolēja zinu par ko balsot
Nu jau gan! Lielās ar visu ko Normunds štoferts paveica! Normundam paldies, ne kiegelitim
Tur kur citi ko paveikuši – tur šis ari! Bet tur kur sū…sataisīti tur citi vainīgi! Ko ta sēdēji par vietnieku ar klapēm uz acīm
Ak kas par murgiem un egoismu – es es un vēlreiz es! Ko ta nesaki ka Tiltinai vajadzēja amatu un tāpēc izglītības pārvaldi izveidoja.,un ko melo par Gudakovsku? Lauksaimniecības konsultanta amatu apmaksāja lauksaimniecības konsultāciju centrs, paši neizrādījāt interesi saglabāt un nu lai Ārija ēstu no rokas dome apmaksā pēkšņi viņai šo amatu
Ar sūdainu koku tādam pļurmakam .
Briesmīgi! Briesmīgi! Briesmīgi! Stagnācija! Stagnācija! Stagnācija!
Teksti kā Brežņevam da ja da ja kozu jeba….
Vecuma plānprātiņš Minhauzens
Kāds gudrais esot teicis: “Vecums ir tikai skaitlis nevis prāta stāvoklis. Idiots vari būt jebkurā vecumā”.
tādi minhauzeni jau tur nolasījušies ir vienā strīpā – ķieģelis, dude, riba, dreimanis..
Ļoti tendencioza intervija un tās atspoguļojums mēdijos. Acīmredzot ir sākusies priešvēlēšanu kampaņa un konkurējošie spēki ZAĻI palikdami nu cenšas darīt visu, lai maksimāli pietuvotos silei. Pretējā gadījumā taču būs jāsāk strādāt, bet to taču neviens ne grib, ne arī māk.
100% piekrītu. Vissmieklīgākais “kaut viens, bet arī jūsu iedzīvotājs…”, vai Plaudes kundzei pašai par šo teikumu smiekli nenāca???
Intervija patīk. Tieši Plaudes kundzes jautājumi nolika uz pakaļas veco kompartijas ļeņinekli Ķieģeli. Smiekli nāca:
Jūs esat apsprieduši to, ka nav atdots gods deputātam?
– Jā, un nevis deputātam, bet priekšsēdētāja vietniekam:)))))
Līdz tam netiku, jo no smiekliem nevarēju izlasīt interviju līdz galam. Tāpēc jau žurnālisti domāti, lai mūs iepriecinātu. Vēlāk sakoncentrējos un izlasīju:-).
Skumji…. 20 gadi (-4 R. Bāreņa valdīšanas gadi) pašvaldības vadībā cilvēks nostrādājis un nezina vai negrib atzīt, ka zina par to, kas notika ar novada komunālo saimniecību un tikpat skumji, ka arī redakcija nepārbauda info: tad nu īsumā: vēsturiski novadā bija divas komunālās saimniecības: Kandavas komunālie pakalpojumi un Zemītes komunālie pakalpojumi. Pēdējā arī tika pārsaukta par Kandavas namsaimnieku ar D. Rozenfeldu priekšgalā, pēc iepriekšējās valdes atbrīvošanas. Nekāda uzņēmuma dalīšana, lai izveidotu divus-nenotika. Taču par nogremdēšanu gan taisnība….
To brieža gaļu sāc vilkt ārā no saldētavām un dalīt vēlētājiem! Ko tu domā, viens pats ēdīsi? Un gaidīsi, ka par pliku velti par tevi kāds ies balsot? Dudem ar pilni plaukti ar meža gaļu piestūķēti! Ar uz domes sili glūn.
kaut vai meža cūku akniņas sarkanvīna mērcē… arī būtu pietiekami.
Zemites biblioteka joprojam nav udens ir tikai apkure!
Vai tad Rita nevarēja sakārtot līdz galam to remontu,un vispār priekš kam bibliotēkā vajag ūdeni?Grāmatas taču nav jāmazgā!
Ko gan var gaidīt no MEDNIEKIEM, kas braši pārstāvēti pilsēteles Domē. Izskatās, ka bez šīs tukšpauru cienīgās nodarbošanās tur nemaz neņem. Nošaut, sagriezt, aprīt, iz.. –
amatpersonu cienīgas izklaides! Un nomedīto glabāt par nodokļu maksātāju naudu iegādātā ledusskapī (sk. pašvaldības iepirkumu arhīvu)
vajadzētu vienreiz izpurināt to gaļas kontrabandistu perēkli Kandavas domē!
Medības ir milzīgs ēnu ekonomikas īpatsvars arī mūsu Kandavas novadā.
Kandavas novada domes Iepirkumu komisija izsludina iepirkumu Publisko iepirkumu likuma 8.² panta noteiktajā kārtībā „Aukstuma skapju iegāde medību produkcijas uzglabāšanai”. Iepirkuma identifikācijas Nr. KND 2014/11.
Piedāvājumus var iesniegt līdz 2014.gada 22.septembrim plkst. 11:00, Kandavas novada domē, Dārza ielā 6, Kandavā, 202. kabinetā.
Nolikumu skatīt šeit
Sludinājums publicēts 09.09.2014.
UNIKĀLI !!! Šitādus iepirkumus taisa Kandavas dome ???!!!
Šitie bratani jau arī pērk tos ledusskapjus par pašvaldības naudu savas meža gaļas uzglabāšanai!
Kandavas novada domes Medību koordinācijas komisija:
A. Ķieģelis, Kandavas novada domes pārstāvis, komisijas priekšsēdētājs;
Viesturs Valdis Dreimanis, mežu īpašnieku pārstāvis, MMB “Mežarags” valdes priekšsēdētājs, komisijas priekšsēdētāja vietnieks;
Egils Dude, Kandavas novada domes izpilddirektors, mednieku kolektīva “Bebrupe” pārstāvis;
Agris Riba, Latvijas Mednieku savienības pārstāvis, Kandavas šautuves “Strautiņi” īpašnieks;
Nu vienreiz ar visu savu Gudakovsku varètu lasìties prom no tàs domes. Ta ka vecas mèbeles tur sèź.
Gudakovska lai paņem savu memļaku (dēlu) arī līdzi kurš bez mammas ne soli
Pēc atklātībā nākušās informācijas 2016.gada pavasarī malu medībās tika notverti Kandavas novada domes toreizējā priekšsēdētāja vietnieka Alfrēda Ķieģeļa vadītā medību kolektīva mednieki Berļizovs un Neibergs. Konfiscēti medību ietoči un automašīnas. Nav zināms, kāds sods tika piemērots abiem malu medniekiem. Deputāts Ķieģelis paskaidrojumu par notikušo sabiedrībai nav sniedzis.
Kā var domi vadīt tāda amatpersona?
……arī medību gaļa tiek barota bērniem skolās un bērnu dārzā…. Vai kāds vispār ir padomājis, vai Oskars to gaļu pārbauda pirms dod bērniem…
Gatavojot to meža gaļu smird visa skola un b/d.
Būtu īstais laiks pakontrolēt kādu gaļu dod mūsu bērniem ēst….
Nu ko lai saka… mn trukst vardu…. nekad neesmu balsojis par zemniekiem vai zalajiem.. ipoasi jau par “bruggiiti”. bet izlasot so visu tiesam gribas pateitk kads paris treknus vardus…. bet ko nu tas dotu..?! ES LOTI CERU KA SAJAS VELESANAS BEIDZOT DOMES DEPUTATU SASTAVS MAINISIES %….. milie Kandavas novada laudis musu rokas sobrid ir mehanisms ar kura palidzibu varam veikt “apversumu” (pasvald velesanas). izdarisim to! Lai mums veicas un izdodas. ja mes pasi necentisimies so situaciju mainit, td es savos turpat 40 gados ar itaisisos prom ne tiaki no novada, bet ari no valsts
Nav jaunu seju visi vecie mūļi
vel jau nav to sarakst neviens publicejs vai iesniedzis
Dotu jums jaunajiem teikšanu, nolaistu dibenā novadu pāris dienās! Bez mūsu dižajiem norādījumiem te nekas arī turpmāk nenotiks.
Tavs mūlis jau tagad izskatās krunkains.
Zete miļumiņ nepaliec personiska
Šis nu ir visīstākais Čegevaras režīms Ķieģeļa izpildījumā. Trakāk diez vai var.
“jūs esat izteicis publiskus pārmetumus skolai un skolotājiem par to, ka kādā no pasākumiem neesat īpaši pagodināts, ka jums nav iedots vārds. Likāt izglītības nodaļas pārstāvjiem pārliecināties, par kādu naudu skolotāja pirkusi konfektes un ziedus, ko pasniegusi viesiem (kā noskaidrojās, par savu naudu), un vai ir bijis pasākuma scenārijs. Vai tā varētu būt tiesa?
– Tur ir pavisam savādāks jautājums.
– Jūs esat apsprieduši to, ka nav atdots gods deputātam?
– Jā, un nevis deputātam, bet priekšsēdētāja vietniekam !!!!!!!!!
Avīze– Mēs jau pat esam runājuši ar projektētājiem tajā laikā un tur parādās, ka jūs esat devis atļauju sākt trases ekspluatāciju, kaut viņa nav pabeigta līdz galam.
Ķieģelis– Un ļoti labi, ka tā izdarīju, un par to situ sev uz pleca.
Ķieģelis– Jā, ļoti labi. Par to nemaz sevi nenosodu. Kartinga trase ir mūžīgi bijusi Kandavā.
– Labi. Bet kāpēc ne siena?
– Tādas nebija arī iepriekš. Un cik tad ir tie iedzīvotāji, kas šo sienu pieprasa?
– Kaut viens, bet arī ir jūsu iedzīvotājs…
Piekrītu avīzei katrs iedzīvotājs ir no svara, nevar attiekties tā kā to saka Ķieģelis. Atradis ar ko lielīties, nebūtu parakstījis, būtu siena un nebūtu problēmu, kā tagad, kad lieta tr Satversmes tiesā…
Jā, kartinga trase ir afēra Latvijas mērogā, kura vēl nav beigusies!
Ozolāju estrāde?! Kāpēc tai nav dēļu seguma, lai neplēš kurpes dancojot un nojumes? Pa roku galam par tik dārgu naudu…un vēl jau nekas tur nav galā, kāpnes par lielu naudu plānojas.
Toties Štofertam māju Telms uzcēla (atstrādāja)
Štofertam vispār kauna nevienā acī,Kandavas pirti slēdza,vienīgo pensionāru prieku,kārtējo reizi pažēloja naudu pensionāriem,bet ieteica,ka katram esot paziņas un draugi Kndavā un varot uz pirti iet pieviņie,kam privātmājas,žēl ,ka nepieteicāmies piektdienas vakaros uz viņa jeb Ķieģeļa glauno pirti.
Ķieģelim ir blociņu slimība,visu solīto pieraksta,aizverot blociņu,viss pierakstītais(izpildīts)Visi viņi pieraduši iedzīvotājiem tikai solīt,jeb dziedāt vienu dziesmu(naudas nav)Dudem lai ieņemtu domes krēslu,jāiemācās ar saviem cilvēkiem normāli runāt.Bet visiem viņiem ar Ķieģeli priekšgalā ir laiks dot vietu jauniem ,ar citu domāšanu un citu skatu uz dzīvi,ormāliem cilvēkiem,strādāt gribošiem priekkš Kandavas ļaudīm un pašu Kandaviņu!!PIETIEK SAIMNIEKOT TUKŠSOLĪTĀJIEM UN NAUDAS RAUSĒJIEM SAVĀS KABATĀS….
Pat mūsu novada valdošās partijas virsgans Brigmanis kongresā no kanceles sludināja „tam jābūt gados jaunam” Laiks doties atpūtā, Ķieģel!
Zinot šodienas jaunās paaudzes nožēlojamo izglītības līmeni un nepamatoti augstās ambīcijas, čiks vien iznāks ar to jaunās jauniešu laišanu pie varas grožiem.
Nu jā, darbs domē nav paradīze zemes virsū. Brīnums,ka saradušies tik daudzi šā amata kārotāji. Jaunie labi un būtu vēl labāki, ja tie prastu strādāt un tiem būtu smadzenes. Viena daļa no jaunajiem deputātu kandidātiem sevi nav parādījuši kā labus, zinošus darbiniekus.Jā, alga patīk un dīkdienība arī,reizēm jābrīnās kā nav neērti sēdēt darba vietā pa tukšo….. citiem savukārt reputācija,ka pat mēslus liellopu kompleksā nevarētu atļaut izstumt. Vai šie jaunieši domā ka Kandavnieki visi akli un kurli?
Te nu Jēpim var piekrist par visiem 100%.
Citāts ” …Un tas ir uz tā pamata, ka neviens nemaksā nodokļus… Paši it kā kurina, un par to valstij nekas netiek maksāts. Tai pat laikā komunālajai saimniecībai [nodokļi] ir jāmaksā no pirmā centa, arī no darba algām ienākumu un sociālais nodoklis. Bet droši vien, ka tas tā ilgi nevilksies un valsts pie šiem jautājumiem pieķersies.”
Kārtējā “kunga”runas un domas pērle.:)) Ja daudzdzīvokļu māja kurina paši saviem spēkiem un visu dara paši kā privātīpašnieki, tad kādi nodokļi jāmaksā? Attopies, kungs!!! Maksā tad arī tu pats par savas privātmājas kurināšanu, kad naktī iesi piesviest katlā pagali, tad neaizmirsti, nakts stundas jāmaksā dubulti, arī nodokļi dubulti! Taisni jāsmejas!
kurmi,kurā mājā tad paši kurina,svešiem stāsti pasakas,ne vietējiem!
Savos murgos dzīvodams esi atpalicis, kurina gan paši.
un nosauc kaut vienu no tām!
Nu jau pieslēgusies ieintersēta persona un grib lai visu pienes uz paplātes, nekā nebūs! Gribēsiet zināt, paši tās mājas sameklēsiet.Tas tikai pierāda, ka saimnieks nezin kas notiek viņu saimniecībā.Slikti saimnieko.
kurmi un nosauc kaut vienu,lai es varētu pateikt kas un cik bieži kurina par velti kā tu apgalvo.Vismaz būs godīgi,citādi mēs te tādi gudri runātāji,bet darbi rāda pretējo.
sabiles iela 10 Ozolu iela11 vēl nosaukt?
Dārza iela 2, Talsu iela 14 utt.
kāpēc tad Zoja tik bieži kurina,ja jau viņai neviens nemaksā,cik bieži tad tās vecās tantes Sabiles ielā 10 kurina pašas,ja nevienam nemaksā utt.utj.,cik tad nodokļos samaksā?
tiem deputātiem /pensionāriem/ nu vajadzētu kaunu prasties un nekandidet ,dot vietu jaunām sejām
Balsošu par ķieģeli, štoferts pat eiro dzīvē man nav iedevis, bet ķieģelis gan!
Katram darīt savām spējām atbilstošu darbu – piemēram, pienest ūdeni kompetentiem un ar milzīgu dzīves un darba pieredzi apveltītiem deputātiem un to kandidātiem!
Izskatās, ka jaunam spēkam ir jānāk pilnīgi no malas. Kandavas vecā varas kliķe ar savu radinieku biznesiem, kas apkalpo pati sevi un riktējas ar Eiropas projektu naudām, nav ne ieinteresēta, ne spējīga mainīt veco sistēmu Kandavā. Pašvaldību lobijs, kas ar ZZS milzīgu atbilstu tiek uzturēta valstī, lai bremzētu reformas novados, ir oligarhu uzturēta sistēma, kas ir novedusi Latviju tādā situācijā, ka mums ir sabrukuši ceļi, nav darba laukos, lauki masveidā kļūst tukši! Taču šī pašpasludinātā elite var turpināt apkalpot pati sevi, netraucēti audzēt mežacūkas uz lauksaimnieku rēķina, medīt briežus, taisīt biznesu no komercmedībām, pilnīgi netraucēti attīstīt meža gaļas biznesu, nemaksājot nekādus nodokļus, izklaidēt par pašvaldības naudu būvētā taču privāti piederošā kartinga trasē savus personīgos draugus un viesus, nerēķinoties ne ar kādiem vides standartiem, utt. To visu šobrīd esošie pie Kandavas varas grožiem īsteno, pieņemot ka tā ir laba pārvaldība.
… un paši sevi slavē!
….uzsitot sev par plecu 🙂
Sastingusi,apputējusi,sirmgalvju pārpildīta un nedzīva iestāde…un pārvaldījums.
APPUTĒJUSI UN KORUMPĒTA!!!!!!!!!
Vecie sastiguši un dumji, bet jaunie varas kāri un arī dumji. Vecie vismaz kaut ko izdarījuši un sajēdz kas jādara,jaunajiem ambīcijas un krēsli kārojas,bet uzvedība????Balsojiet nu ? Bet par ko?
ko tu te pekstiņo – vecie nav varas kāri??? kāda kāre vai kaite tad bija Bārenim, Štofertam, tagad Ķieģelim, Dudem, ja ne varas kāre, kad pie siles rautin rāvās? Domā varbūt meitu kāre tā bija?:)
no cik gadiem Kandavā skaitās – jauns? Un no cik gadiem – vecs?
Jauno pajoļu redzējums ir šāds: ikviens, kurš vecāks par viņu pašu ir jau sirmgalvis, kurš sirgst ar neārstējamu vecuma plānprātību. Gudri šodien ir tikai viņi paši, jo protot boksterēt un trijos teikumos pieļaujot ne vairāk kā trīsdesmit pareizrakstības kļūdas.
Kā varēja vadīt domi cilvēks štoferts,kurš algas maksāja un maksā aploksnēs,domāju ka ne vienīgais kandavā.Dome to labi zina ,bet viss tiek noklusēts,tāpat kā par nelikumīgām medībām ,labi zināmi cilvēki novadā.Bet savējos neizdod!!
Sen jau vairs nemaksā ,jo ir jau tikai minimālā un tā jāuzrāsa kā nosaka likums.
Tad jāprasa – KĀPĒC viss tiek NOKLUSĒTS Kandavā? Gan tas, ka domes vadība maksājusi algas aploksnēs, par ko visi zina, gan nelikumīgās medības, par ko arī ir zināms, ka tie ir “labi zināmi cilvēki novadā”?? Kāpēc atbalstām,ka “savējos nenodod”? Kāpēc klusējam? Ko mēs kandavnieki galu gala cenšamies aizstāvēt?? Un kā vārdā? Lai mēs visi LABĀK DZĪVOTU??? Jeb, lai kāds uz mūsu rēķina LABĀK DZĪVOTU???
Ir izveidots forums Kandavas novada iedzīvotājiem (kandavasforums.net) nesaistīts ar Kandavas domi. Droši varat atvērt tēmas un dizkutēt par šādām lietām. Izteikt savu viedokli.
Vai tad te jautājumu par tēmu trūkumu kāds apspriež? Kas tavu forumu skatās?
ozolāju estrāde labākais kas ir Kandava….uzbūvēts???cik miljoni un kas tur notiks liels par miljoniem varbut Jumtu uzlikt vajadzeja un eiroviziju varesim organizet,bet cilveki paliek mazāk un mazāk un iepriekšējais projekts ari bija labāks- tagad ir betoneta estrāde un soli betoneti -tagad tikai eiropas limeņa pasakumi jataisa dzejas dienas un Tad priekšsēdetajs vares izteikties ozolāji zaudejuši savu burvibu
Ķieģelis saka – Tagad atklāts arī Jūrmalas biznesa inkubators, zem kura arī mēs esam.
Kā var būt Kandava pielipināta klāt kaut kādam Jūrmalas biznesa inkubatoram? Kas tas par kārtējo marasmu? Kāda grupējuma biznesa interesēs šāda shēma tiek bīdīta? Kur Kandava un kur Jūrmala atrodas! Kāpēc tad Kandava nav iekļauta Ventspils biznesa inkubatorā? Tā arī pie jūras atrodas!
To: jaunajiem, kas nekas nenoputēs un nebūs sirmi.
paciešaties,tūlīt nopublicēs jaunos sarakstus un, tad nomazgās baltus jo baltus arī Jūs. Skaties kur gribi katram ir sava ēna aizmugurē jauns vai vecs,būs interesanti palasīt par jauno tikumiem,darba spējām un darba prieku,paveikto savu darba vietu labā un devums Kandavai. Gaidīsim blondo un tumšmataino veikumu izklāstu un morālās vērtības!
mums vajag izrakstīt to “blondo” no arābu emirātiem. tas ir ekonomikas eksperts ar inkubācijas projektiem starptautiskā mērogā. mums šitos vietējos apputējušos nevajaga.
Sirmgalvi, padomā labi, kur tad tu domā tos no jaunā saraksta mazgāsi baltus jo baltus? Pirti taču Štoferts nolikvidēja. Abavā mazgāsi, vai?
Interesanti, vai tad Saulvedis Dreimanis no pasaku meža vēlreiz uz domi nāks? Ar visu savu zvēru dārzu?
Paņems veco Čepāni par vedējtēvu un štūrēs tik prom uz domi ragu mūzikas pavadībā:) Uzsauks izsalkušajiem pa desai un balstiņas salasīs:)
Vaī ī vai tad Kandavā pietrūkst vietas kur mazgāties,Abava,Teteriņš,peldbaseins,pat Ezeriņu pirti varēs uzsaukt jaunā mēra kandidāte,tā, ka neķer kreņķi jautrība tikai sāksies.Par tiem noputējušajiem sirmgalvjiem mēs jau visu zinām,bet par tiem čaklajiem jauniešiem un viņu varoņdarbiem pagaidām tikai negatīvo,nu gaidīsim varoņdarbus!
kura tad būs tā jaunā mēra kandidāte, kas to Ezeriņa pirti mums te uzsauks?
un vai desa arī būs?
Nu vai tad nedalec? Pati Indānu saimniece, kurai arī ir tā Ezeriņu pirts. Šito es arī bij dzirdējis par jauno mēra kandidāti, jo Kieģels teic, ka pats ir gana vecs, kā lokmotīve ies, tad nodos stafeti Signei, kā jau nodeva novada attīstības fonda vadības grožus viņas rokās.
Tas der, – smuka un arī gudra pietiekoši, lai tiktu galā ar novada vadīšanu.
Jā, varēs ar mēslu dakšu mugurā iemest , ja kāds neklausīs. Lai tik rullē, vēl viena blondīne.
Kurš tad ir tās labākais pašvaldības vadītājs pēdējo 20 gadu laikā, ja visi slikti ?
tas, kurš kandavniekus ar Teterkāpostiņiem barojis vusus 20 gadus!
desu vajag dot, ne kāpostiņus.
kaut ko tik atbaidošu nebija nācies ilgi lasīt.
nu šogad ir no kā izvēlēties pimēram s.kacēvičs kur vēl tālāk
Balsošu par Ķieģeli!
nebalsošu par Ķieģeli!
Vēlos pateikties Lapo Micro Finance par aizdevuma piešķiršanu. Mani vairākkārt pievīla, mēģinot saņemt aizdevumu, līdz es saskāros ar Lapo Micro Finance, kas man sniedza aizdevumu 23 000 USD vērtībā, lai rūpētos par savu slimo bērnu. Ja jums šodien ir vajadzīgs īsts aizdevējs, sazinieties ar Lapo un neļaujiet sevi apmānīt. Sazinieties ar e -pastu: lapofunding960@gmail.com
Whatsapp +447883183014