Sestdien Kandavas novada muzeja durvis apmeklētājiem tika plaši atdarītas septiņos vakarā, aicinot piedalīties nu jau par tradīciju kļuvušajā gadskārtējā Muzeju nakts pasākumā. Šogad ar devīzi – “Kaimiņi".
Pasākums iesākās ar triju izstāžu atklāšanu, kam sekoja labāko kaimiņu godināšana. Kā noskaidrojās, paši labākie kaimiņi, ir tie kuri prot dalīties priekos un bēdās, bet, ja vajag – arī maizes riecienā. Visvairāk to ir Zantes un Zemītes pagastos. Kaimiņu sumināšanai sekoja pagastu lielīšanās un kopmielasts. Katrs rādīja ko māk, uzsverot tās īpašās lietas, kas kurā pagastā ir visjaukākās, krāšņākās, bagātīgākās, ievērojamākās un godājamākās, tādas, kuru nav nekur citur. Katram pagastam bija kas īpašs, ar ko palepoties, turklāt bija atrasta pareizā atslēdziņa, kā to parādīt un pierādīt. Trīs stundas pirms pusnakts muzejā darbu uzsāka novada amatnieku biedrības “Pūralāde" radošās darbnīcas, bet muzeja vēsturnieks Agris Dzenis aicināja ekskursijā pa Kandavas vecpilsētu un tās vēturiskajiem, mazākpazīstamajiem pagalmiem, kur gaidīja ne viens vien interesants pārsteigums. Pilsēta slīga vakara krēslā, bet ielas joprojām bija ļaužu pilnas.
Goda vārds, baigi foršā Muzeju nakts bija Kandavā! Tik mīļi, tik nesteidzīgi (un tajā pašā laikā jāteic – laiks paskrēja nemanot), tik aizraujoši! Pagastu lielīšanās vien bija ko vērts, turklāt ar gardām maltītēm piedevām. Un ekskursija pa Kandavu – uz tām mājām var skatīties pilnīgi citām acīm, kad kāds gudrs cilvēks (šeit – Agris Dzenis) par tām vairāk pastāstījis. Un, ziniet, tā ozolzīļu kafija vienreiz mūžā ir vismaz jānomēģina. Paldies Kandavas novada muzeja darbiniekiem!
Paldies Agrim Dzenim par brīnišķīgo ekskursiju. Bija ļoti laba.