Lāčplēša dienā kandavnieki novada muzejā pulcējās. Savulaik man Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Kārļa Otto Stāla Štāla (1893-1966) dēls Jānis Štāls no tēva dzirdēto stāstīja. Stāstīja par to, ka vīri, pastalām kājās, šautenēm rokās Rīgu, savu dzimteni aizstāvēja.
Par to liecina arī kuplais Lāčplēša dienas lāpu nesēju pulks. Pēteris Briedis muzejā uzrunāja klātesošos. Kopā ar piemiņas plāksnes veidotāju Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma skolotāju Mārtiņu Mednieku atklāja Kandavas novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas plāksni. Muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa klātesošajiem stāstīja par Lāčplēša Kara ordeņa aizsākumiem. Par to, ka Lāčplēša Kara ordenis ir stilizēts ugunskrusts un zeltītu aplokojumu. Tā devīze ir «Par Latviju!». Ordenim ir trīs šķiras. I. Znotiņa iepazīstināja ar Kandavas novada Lāčplēšiem: Arnoldu Artumu-Hartmani (1895 – ?), Aleksandru Baltaisvilku (1889 – 1956), Frici Avotiņu (1897 – 1944), A. Timmermani (1896 – 1981), Jāni Briedi (1892 – 1942), Jāni Valdi Bekmani (Celmu) (1893 – 1943), Vili Širsonu (1888 – 1976), K. O. S. Štālu (1893 – 1966) un Vili Ģelbi (1890 – 1919).
Vairāki simti, varbūt tūkstotis novadnieku no muzeja devās uz svētku vietu Promenādē.
