Līdz ar novada paplašināšanos un pašvaldību vēlēšanām novada darbā notikušas radikālas izmaiņas. Viena no tām – vairs nav pagastos izveidoto konsultatīvo padomju.
Konsultatīvās padomes sevi neattaisnoja
Jaunā lēmējvara uzskata, ka pagastos izveidotās konsultatīvās padomes sevi īsti neattaisnoja, tāpēc tās ir likvidētas. Savulaik padomes izveidoja ar mērķi apvienot aktīvākos pagasta pārstāvjus, kuri reizi mēnesī, nedēļu pirms deputātu pastāvīgajām sēdēm, sanāktu kopā un lemtu par aktuāliem un sasāpējušiem jautājumiem un virzītu tos deputātiem izskatīšanai. Savukārt pagastu padomēm bija jāvērtē un jāakceptē domes virzītie jautājumi. Konsultatīvās padomes darbā piedalījās arī domes amatpersonas. Kaut arī konsultatīvās padomes varēja apmeklēt jebkurš iedzīvotājs, aktivitāte bija niecīga. Arī padomes locekļi ne vienmēr sēdēs piedalījās pilnā sastāvā. Tāpēc konsultatīvo padomju nozīmīgums tika izvērtēts un deputāti nolēma tās likvidēt, bet saikni ar pagastu iedzīvotājiem uzturēt, tiekoties ar viņiem klātienē. Atsaucoties iedzīvotāju vēlmēm, šomēnes amatpersonu tikšanās notika visos Kandavas novada pagastos. Tā kā ar novads paplašinājies, bet ekonomiskā situācija pasliktinājusies, iedzīvotājiem visos pagastos bija daudz jautājumu. Mēs piedalījāmies sanāksmēs Cērē un Zantē.
Cērē jautājums nr. 1 – ceļa asfaltēšana
Ar Cēres pagasta iedzīvotājiem tikās domes priekšsēdētājs Rolands Bārenis, viņa vietniece Leonārija Gudakovska un izpilddirektore Sandra Bērziņa. Pats pirmais un smagākais jautājums – kad noasfaltēs ceļu no Kandavas pagrieziena līdz Cērei? Šis jautājums ir atklāts jau vairākus gadus – neciešamie putekļi, kurus tā tuvumā dzīvojošajiem rada transporta plūsma, tostarp grants pārvadātāji. Kā teica iedzīvotāji, šīs automašīnas diendienā pārvietojas pa šo ceļa posmu un apdraud "veselību, brīvību un dzīvību". Savulaik bijusi doma šo ceļa posmu noklāt ar īpašu maisījumu putekļu slāpēšanai, bet iecere tā arī palikusi runu līmenī. R. Bārenis gan teicās par šo iespēju painteresēties un noskaidrot, cik tas varētu izmaksāt. 6 km garā ceļa posma asfaltēšanu pēc projekta bija plānots sākt šogad, taču ekonomiskā saspīlējuma dēļ projekts apstājies un pašreiz nav zināms, uz cik ilgu laiku. "Grants karjeri, kuri kolhoza laikos bija pagasta bagātība un par sviestmaizi tika atdoti citu īpašumā, tagad pašiem nodara tikai ļaunumu un rada kreņķus," ar nožēlu un smagumu sirdī pauda vietējie. Piebilstot, ka viņi būtu ar mieru bloķēt ceļu, ja nekas nemainīsies… Domes priekšsēdētājs solīja tikties ar karjeru īpašniekiem un šo jautājumu risināt.
Runāt ne tikai par sakoptām, bet arī par nesakoptām sētām
Tā darīt pašvaldības vadību mudināja cērenieki, pieminot atsevišķus īpašumus pagastā, kuri nav nedz pašu acīm, nedz viesiem tīkami. Viens no tiem ir «Bunkuri» pašā pagasta centrā. Savulaik ēka bijusi pašvaldības īpašums, bet, kad izrādījās, ka tās atjaunošanai nepieciešami nopietni finansiāli ieguldījumi, tika izsludināta izsole un ēka nonāca kandavnieka, uzņēmēja Gunta Meiera īpašumā. Laiks iet, bet šai vietā nekas nenotiek. Tikai, rudenim tuvojoties, appļauta ēkas apkārtne un nolīdzināta tai pieguļošā teritorija. Pagasta ļaudis ir neziņā – tiks te kas atjaunots, vai mūri nolemti sagrūšanai, kas neapšaubāmi arī apdraud apkārtējo drošību. Lai kliedētu cilvēkos neziņu, sazinājāmies ar ēkas īpašnieku G. Meieru. Viņš stāstīja: "Neskatoties uz pašreizējo situāciju, tiek izstrādāts projekts, kurā paredzēts «Bunkurus» nākotnē pārveidot par dzīvojamo māju trijos stāvos. Vecie ēkas pamati, iespējams, tiks saglabāti; ja paveiksies, celtniecība tiks uzsākta jau šogad, ja ne – nākošajā pavasarī noteikti."
Gluži tāpat darbīgas rokas esot vajadzīgas arī citviet pagastā, īpaši tajās mājās, kur dzīvo vairāki īrnieki un kuriem par sakārtotu vidi ir atšķirīgi uzskati. Tas teikts arī par bijušā konservu ceha ēku. Cērenieki gan solījās piedalīties sakopšanas talkās, ja kāds uzņemtos tādas sarīkot.
Pie stadiona valda tumsa
Pagājušajā gadā tika uzsākts un šajā pavasarī pabeigts projekts apgaismojuma ierīkošanai pagasta centrā. Gar pagastmāju, veikalu, parku tagad diennakts tumšajā laikā ir gaišs, bet apgaismojuma pietrūkst vietā, kur gar sporta laukumu jāiet līdz līvānietēm. Iedzīvotāji domā, ka vismaz divas laternas vēl bija nepieciešamas, jo ceļš diennakts tumšajā laikā šajā posmā ir bīstams, īpaši rītos, kad bērni dodas uz skolu un pa ceļam sastop "apzināti iemaldījušos" grantsmašīnu, lai arī brīdinājuma ceļazīme tai liedz šeit pārvietoties. Izpilddirektore Sandra Bērziņa skaidroja, ka projekts neparedzēja apgaismojumu izbūvēt lielākā posmā, turklāt ceļa izvietojums liedza ierīkot kabeli tālāk.
Vēl cērenieki rūpēs par drošību ir apņēmības pilni atjaunot ugunsdzēsēju brigādi, ja tikai būtu šim nolūkam piemērota un aprīkota mašīna. Iedzīvotājus interesēja dzīve citviet novados, kārtības nodrošināšana, finansiālā situācija, amatpersonu attieksme pret izglītību, lauku skolu saglabāšanu, kultūras dzīvi, medicīnisko aprūpi un jaunā priekšsēdētāja skatījumu uz novada attīstību kopumā.
