Kāpēc tiek maldināti iedzīvotāji?

Pagājušajā nedēļā vairākos masu medijos parādījās satraucoša informācija – iespējams – bankrotējusi pirmā pašvaldība Latvijā, smagā finansiālā situācijā esot nokļuvis pirmais izveidotais novads valstī – Kandavas novads. Vēlamies nomierināt novada iedzīvotājus un aicināt neticēt nepamatotajai informācijai.

Pagājušajā nedēļā vairākos masu medijos parādījās satraucoša informācija – iespējams – bankrotējusi pirmā pašvaldība Latvijā, smagā finansiālā situācijā esot nokļuvis pirmais izveidotais novads valstī – Kandavas novads. Vēlamies nomierināt novada iedzīvotājus un aicināt neticēt nepamatotajai informācijai.

Kā izrādījās, ziņām par pašvaldības bankrotu pamatā esot bijis 16. decembrī Tukuma rajona padomes sēdē skatītais jautājums par novada domes lūgumu apmaksāt Tukuma slimnīcas Kandavas filiāles apkures izmaksas. Slimnīcas parāds par apkuri sasniedzis nepilnus septiņus tūkstošus latu.
Pašvaldības funkcijās neietilpst slimnīcas uzturēšana, bet, tā kā valsts šogad Kandavas slimnīcai piešķir Ls 21 par gultas vietu un finansējums nav pietiekams visu izmaksu segšanai, domes deputāti ir lēmuši par finansējumu apkures izmaksu segšanai, bet tas nebija paredzēts 2008. gada budžetā.
Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un to, ka vēl decembra sākumā pašvaldība nebija saņēmusi no valsts budžeta pienākošos iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu un finansējumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, bet novada sociāli ekonomiskās attīstības plānā iekļautie darbi ir īstenoti, Kandavas novada dome gada pēdējos mēnešos tiešām nebija veikusi vairāku rēķinu apmaksu. Kopējā saistību summa par veiktajiem darbiem un sniegtajiem pakalpojumiem bija Ls 47 000, jāpiebilst, ka no tiem Ls 24 000 ir nesamaksātais rēķins par Kandavas sociālās pansijas remontu pēc ugunsgrēka, jo apdrošināšanas firma joprojām vēl nav samaksājusi apdrošināšanas prēmiju.
Šobrīd Kandavas novada domes kontos ir Ls 376 153,57. Masu mediju vēlēšanās sagādāt sensāciju, noved pie iedzīvotāju maldināšanas un negatīvām emocijām jau tā smagajā ekonomiskās krīzes situācijā.

Komentāri

  1. Alfreds melo! Neviena apdrošināšanas kompānija nemaksā kamēr nav pabeigta izmeklēšana!

  2. Kaut kāda aizdomīga sakritība: vispirms paziņojums LETĀ par Daiņa Rozenfelda izglītību, bet jau pēc dažām dienām cits mēdijs publicē informāciju, kas diskreditē pašvaldību un vispirms jau – tās vadību. Nezinu kā jūs, bet es sakritībām neticu.
    Kas attiecas uz vēl neizmaksāto prēmiju – nevar jau teikt, ka A. teicis absolūtu nepatiesību – viņš tikai nav pateicis VISU patiesību, vai ne?
    Un kad tiks pabeigta izmeklēšana? Vai ir kādas ziņas?

  3. Nu pa manam, ja jaacer uz visvisaadiem izliidzinaashanas fondiem, diez ko labi jau nav ar to novada finansiaalo situaaciju! Un cik ieksh TV paskatiijos, nu labs – nav “bankrots” vistieshaakajaa noziimee, tomeer pats prieksheedeetaajs tak atzina, ka ir gruuti!? Vaiu arii es kaut ko te smagi jaucu?

  4. Smags ta smags, kam tagad viegli. Bet TV sižets bija no tiem, ko sauc par tendencioziem. Sākot kaut vai ar uzrakstiņu, kas visu laiku atradās ekrāna apakšējā stūrī: nu jau vairs neatceros precīzi citēt, bet ar to domu, ka tie, kas savulaik bija pirmie (t.i., Kandavas novads, kas pirmais izveidojās) nu ir kļuvuši pēdējie… Un tad vēl – sižeta sākumā tiek paziņots, ka novads nespēj pildīt maksājuma saistības, bet vai tad kāds priekšsēdētājam uzdeva tiešu jautājumu par šo tēmu? – kaut kā neatceros.
    Tie mēdiju speciālisti, kas veidoja šo sižetu diez vai nezināja, kas ir maksātnespēja un bankrots. Noteikti zināja, ka bankrots ir tad, kad maksātnespējīga institūcija ar tiesas lēmumu tiek atzīta par "neglābjamu" un likvidēta kā bankrotējusi, un tas savukārt ir gara un sarežģīta maksātnespējas procesa rezultāts. Un maksātnespēja ir tad, kad iestādes vai uzņēmuma maksājumu saistības pārsniedz aktīvus, – kad vairs nav līdzekļu un iespēju nomaksāt savus rēķinus. Novada budžets, cik zinu, ir ~ 3 miljoni latu, bet šobrīd uzkrātās maksājumu saistības – 47 tūkstoši, tātad 60 reižu mazāks skaitlis (1,6%). Tādas situācijas nav nekas ārkārtējs. Protams, ja no valsts budžeta neienāks paredzētā nauda, var sanākt nepatīkamas situācijas ar pakalpojumu sniedzējiem, taču tas vēl nav pasaules gals.
    Rezumē: sižeta veidotāji, izmantojot cilvēku nezināšanu un lietojot neprecīzu terminoloģiju, pasniedza situāciju sagrozītā, pārspīlētā formā.

  5. nuuu – meedijiem jau nu nav obligaati jaaizmanto juridiski preciizi termini. Ja cilveeki taa runaatu…neviens aviizes nelasiitu, tv neskatiitos u.tml:)

  6. Es gan domāju, ka medijiem vajadzētu pēc iespējas precīzāk izteikties. Varbūt ne juridiski precīzi (tie juristi tiešām runā nesaprotamā valodā), bet ļoti precīzi, atbilstoši reālajai īstenībai. Diemžēl latviešu žurnālisti nereti galīgi nesaprot, ko runā (vai raksta) – viņiem galvenais ir ķeksītis, ka sižets uztaisīts. Diemžēl vēlēšanās iedziļināties problēmā nav raksturīga krietnam pulkam žurnālistu mūsu platuma grādos… Protams, to var manīt tikai tad, ja pats esi ”iekšā” kādā problēmā, ja zini to no ”apakšas” – tad skaidri redzams, ka žurnālists halturē. Bet daudz ir problēmu, kas, teiksim, mani tieši neskar, tādēļ man jātic, ka žurnālists visu pareizi un patiesi atspoguļo.

  7. Galīgi nesaprotams raksts un galīgi nesaprotams sižets.Tā arī nav skaidrs,kāpēc vispār kaut kas tāds parādījās.

  8. Piekrītu, ka nav obligāti jāizmanto juridiski termini. Īpaši, ja nav sajēgas, ko tie nozīmē. Bankrots arī ir juridisks termins, un vairums izglītoto sabiedrības locekļu to arī diezgan pareizi saprot – tāpēc bankrota attiecināšana uz konkrēto pašvaldību ir pilnīgi nevietā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *