Kandavnieki domā, ka siltums ziemā – tā ir nepieciešamība

19. februāra pievakarē kultūras namā uz tikšanos ar namu apsaimniekotāju SIA «M un V» valdes priekšsēdētāju Gunti Meieru, apkures pakalpojumu sniedzēju SIA «Universe» pārstāvi Viktoru Barkānu un pašvaldības pārstāvjiem bija sanākuši Ozolu ielas 7., 9. un Zīļu ielas 12. namu iedzīvotāji. Iedzīvotājiem sāpe nopietna un samilzusi – ir ziema, kad katrā mājoklī jābūt silti, bet realitāte gluži tāda vis nav. Dažu dzīvokļu īpašnieki salst, bet daži tajā pat laikā saka pretējo – cepoties laukā – tā situāciju apkures jomā raksturoja Ozolu ielas 7. nama un Zīļu ielas 12. nama pārvaldnieks un apsaimniekotājs G. Meijers. 

Kāpēc tā notiek, kas tur vainojams, kam jāuzņemas atbildība un ko darīt, lai iedzīvotāju bažas un neapmierinātību novērstu, tāds bija šīs kopīgās tikšanās mērķis.

Šī ir pirmā apkures sezona, kad iedzīvotāji par siltumu maksā atbilstoši siltuma skaitītāju rādījumiem. Un šajā ekonomiskajā situācijā, kad samazināts tiek ne tikai strādājošo atalgojums, bet daļa strādājošo paliek vispār bez darba, norēķināties par apkuri kļūst arvien grūtāka. Regulatora apstiprinātais maksājuma tarifs par siltumu noteikts 41,315 Ls par Mwh (+10% PVN). Janvārī iedzīvotājiem par saņemto siltumu no Ozolu ielas katlu mājas bija jāmaksā Ls 1,13 par katru dzīvokļa kvadrātmetru. Tādējādi pat vienistabas dzīvokļa maksa par apkuri nav nekāda mazā.

Dzīvoklis ziemai ir jāsagatavo

Tā uzsvēra namu apsaimniekotājs G. Meiers, aicinot visus to arī turpmāk darīt pirms apkures sezonas uzsākšanas. Tajā pat laikā viņš atzina arī savu kļūdu – pats nav paguvis pārbaudīt visus apkures sistēmas posmus, īpaši tos, kur nomainīti radiatori. Būsim reālisti – katram naudas ir tik, cik nu tās ir, tāpēc šodien nav daudz to dzīvokļu saimnieku, kuru spēkos ir to nosiltināt, nomainīt logus vai radiatorus, bet silts un mājīgs dzīvoklis tomēr ir norma. Tad nu katrs arī rīkojas savu iespēju robežās, protams, meklējot un izvēloties lētāko variantu. Bet, kā atzina G. Meiers, – izvēloties neprofesionālus meistarus, radiatori kopējai sistēmai tiek pieslēgti nepareizi, tāpēc notiek izmaiņas kopējā siltuma apgādes sistēmā un par cietējiem līdz ar neveiksmīgās pārbūves veicēju kļūst vēl vairāku citu dzīvokļu saimnieki.

– Vai ir iespējams kaut mazliet samazināt apkures maksu?

G. Meiers:

– Kāpēc tirgotāji veikalos spiesti cenas samazināt? Jo zūd iedzīvotāju pirktspēja. Ja saka, ka nevar lētāk, nepiekrītu. Par to esmu pārliecinājies pats savā uzņēmējdarbībā, gatavojot tāmes un veicot iepirkumus. Ja samazināsi cenas, tu dzīvosi, ja tās būs nesamērīgi augstas – nomirsi. Tāda politika valda tirdzniecībā, sevišķi – pašreizējā situācijā. Šodien cenas krītas, un ne jau tāpēc, ka tirgotājs negribētu vairs tik dārgi pārdot, bet vienkārši piedāvājums ir, bet nav pirktspējas, kas ir mūsu ekonomikas pamatsvira. Tā notiek tirgus ekonomikā, kur valda termini "piedāvājums" un "pieprasījums". Mūsu gadījumā ir viena nelaime – ir pieprasītāji (siltuma pakalpojuma saņēmēji) un tikai viens piedāvātājs (siltuma pakalpojuma sniedzējs), un nav konkurences. Tad arī šī cena iet uz augšu. Vai ir iespējams samazināt samaksu par apkuri, kaut mazliet?

Uzņēmumu gremdē neatbilstoši tarifi un parādnieki

V. Barkāns:

– Šajā situācijā – nē, jo faktiski ir tik daudz parādu, ka varu teikt pavisam vienkārši – ja kāds ir gatavs šo pakalpojumu (apkures) Kandavas pilsētā veikt, lūdzu!

G. Meiers gan tūdaļ iebilda teiktajam, ka radikālas izmaiņas apkures pakalpojumu sniegšanā nevar pieņemt tā uzreiz – apkures sezonas vidū. Par to var runāt, kad šī apkures sezona būs beigusies.

Savukārt V. Barkāns uzsvēra, ka, apkures sezonai sākoties, rēķini bija stipri mazāki nekā faktiskās izmaksas, jo regulators tarifu apstiprināja tikai gada nogalē, tādējādi pusi apkures sezonas nācies sniegt pakalpojumu zem pašizmaksas. Kad starp abiem uzņēmējiem izvērtās diskusija par šo jautājumu, V. Barkāns savu teikto centās uzskatāmi pierādīt ar skaitļiem: oktobrī pēc tarifa apkures izmaksa (ar PVN) sastādīja Ls 0,83 par m², bet rēķinos par m2 iedzīvotāji maksāja (vidēji) Ls 0,52; novembrī izmaksu tarifs bija Ls 1,04, bet pēc rēķiniem – Ls 0,81, decembrī attiecīgi Ls 1,07 un Ls 0,85, bet janvārī Ls 1,25, bet pēc rēķina vidēji – Ls 1,13. Truklāt parādu summa par apkuri no Ozolu ielas 7. un 9., un Zīļu ielas 12. nama iedzīvotājiem pēc SIA «Universe» aprēķiniem uz 18. februāri kopumā sastāda Ls 10 588, bet par iepriekšējo periodu – Ls 3 900.

Iedzīvotāji gan bija neizpratnē un iebilda par atsevišķām apkures izmaksu aprēķinā iekļauto sadaļu summām (piemēram, par kredītprocentiem, par pamatlīdzekļu nolietojumu), kā arī par to, ka regulators, nosaka pilsētā vienotu maksimāli pieļaujamo šī pakalpojuma tarifu. Vai tad kaut mazdrusciņ to samazināt tiešām nav iespējams?!

Iedzīvotāji izteica priekšlikumu – sagatavot un iepazīstināt iedzīvotājus ar katlu mājas apsaimniekošanas saistībām, varbūt nākotnē atrastos kāds, kas pakalpojumu sniegtu lētāk un kvalitatīvāk.

Kā plānots parādus atgūt?

Par šo jautājumu savukārt interesējās apsaimniekotājs, jo tas nav tikai tāds sīkums vien. Ja apkures cena paliks tādā pat apmērā un netiks samazināta, uzlabojumu nebūs, bet pie pašreizējās situācijas tā tikai pasliktināsies. Tiesas procesā nodotas četras lietas un tikpat lietu par apkures nemaksāšanu vēl tiek gatavotas. V. Barkāns izteica priekšlikumu iedzīvotājiem, ka būtu vēlams apkures maksājumus veikt arī vasarā. Tādējādi būtu iespēja malku iegādāties un sastrādāt savlaicīgi. Arī maksājumu apmērs apkures sezonas mēnešos nebūtu tik liels, ja kaut daļēji tiktu sadalīts arī vasaras mēnešos.

Te nu gan jāteic, ka iedzīvotāju attieksme pret maksājumu veikšanu ir dažāda. Ir godprātīgie maksātāji, kuri allaž cenšas norēķinus veikt regulāri, arī vasaras mēnešos, ir iedzīvotāji, kuri maksājumus veic neregulāri, bet savu iespēju robežās, kā arī tādi, kuri to nedara vispār. Turklāt pašreiz pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri līdz šim maksājumus veikuši regulāri, bet šobrīd ekonomiskās krīzes un darba samaksas samazinājuma rezultātā to vienkārši vairs nespēj.

Vai labu kurinātāju tiešām nav?

Kad iedzīvotāji iebilda par apkures kvalitāti, V. Barkāns uzsvēra, ka atrast pilsētā labu kurinātāju šodien esot grūti. Tas nu radīja zālē neizpratni un izbrīnu. Vai tiešām pašreiz, kad vai ik dienu dzirdam frāzi, ka valstī darbu zaudē ap 1000 strādājošo, neatrodas godprātīgi cilvēki, kas būtu ar mieru strādāt par latu stundā? Darbs, protams, nav no vieglajiem un patīkamākajiem, jo jāstrādā arī naktīs, bet katrā darbā savi plusi un mīnusi gluži tāpat kā katram maizes klaipam arī garoza klāt.

Regulāra un kvalitatīva siltuma padeve būtu ne tikai ikdienas nepieciešamība, bet ir katra iedzīvotāja vēlme. Kāpēc mums tāda nauda jāmaksā par aukstu dzīvokli? Tāda ir šo namu iedzīvotāju galvenā neizpratne un neapmierinātība.

Vai iespējams pašvaldības atbalsts?

– Kāda atbildība jāuzņemas pašvaldībai, ja iedzīvotājam nav iespējams par siltumu norēķināties?

Domes priekšsēdētājs A. Ķieģelis:

– Mēs nevaram iedot iedzīvotājiem naudu "pa tiešo", bet tikai pabalstu veidā.

Līdz šim iedzīvotāji tiešām pēc dzīvokļa pabalsta, kas saistīti ar apkures pakalpojumu segšanu, nav vērsušies. Tomēr šāda iespēja pastāv, un dzīvokļa pabalsts tiek piešķirts malkas iegādei, dzīvojamās telpas īres apmaksai.

Pašvaldības finansiālās iespējas pašreiz ir ierobežotas, bet daudzviet citur tuvākajās pilsētās apkures maksa par MWh ir augstāka nekā pie mums.

Marta domes sēdē lemsim par veicamajām izmaiņām pašvaldības saistošajos noteikumos, lai paplašinātu to iedzīvotāju loku, kas varētu pretendēt uz dzīvokļu pabalstu.

Arī nomas maksa par katlu mājas apsaimniekošanu ir pavisam simboliska – arī tā zināmā mērā ir pretimnākšana iedzīvotājiem.

SPC vadītājs Ints Leitarts :

– Nevajag parādus iekavēt, vajag vērsties pie mums laicīgi, bet vispirms izvērtēt, kur pašam būtu iespējams ietaupīt. Ja tas neizdodas, tad jāgriežas pie mums -SPC, līdzi ņemot pasi, īres vai apkures līgumu un dokumentu, kas apliecina, cik cilvēkam jāmaksā kopumā, un esošā parāda apmēru. Pensionāriem jānoskaidro pensijas lielums, bet bezdarbniekiem obligāti jābūt apliecinājumam no Valsts Nodarbinātības dienesta par to, ka viņš ir stājies uzskaitē, vismaz ir centies darbu meklēt, bet vēl nav izdevies to atrast. Lai pieņemtu lēmumu par pabalsta piešķiršanas iespējamām un apmēru, klientam būs jāaizpilda ieņēmumu – izdevumu deklarācija un iesniegums. Pie mums var vērsties darba dienās no 8.00 līdz 16.00 (vēlams). Trešdienas ir mājas aprūpes dienas, kad daļa darbinieku dodas uz novada pagastiem, tad attiecīgo formalitāšu kārtošana varētu aizņemt salīdzinoši ilgāku laiku.

Pabalstiem šogad budžetā kopumā atvēlēti 31 000 latu. Šī summa attiecīgi matemātiski sadalās uz gada 12 mēnešiem. Naudas ir tik, cik ir. Cik varēsim, tik iespēju robežās arī palīdzēsim.