12. jūlijā Kandavas kultūras namā pēc ilgāka pārtraukuma uz šī gada pirmo kopā sanākšanu pulcējās novada uzņēmēji. Pašu uzņēmēju gan nebija ārkārtīgi kuplā skaitā – šķiet, pieaicināto speciālistu, kas pārstāvēja domi vai kādu citu iestādi un organizāciju, bija vairāk. Taču sanākušie bija atvērti un gatavi diskusijām, kas dažbrīd izvērtās arī skaļākā vārdu apmaiņā. Galvenie pārmetumi bija par pašvaldības rīkotajiem iepirkumiem – gan par to, kā tie tiek organizēti, gan arī par gala rezultātiem jeb pašiem projektiem.
Aicina izvērtēt savas iespējas
Lai pastāstītu par aktualitātēm programmās, kur iespēja savam projektam piesaistīt Eiropas finansējumu, pašvaldība bija pieaicinājusi LAD Ziemeļkurzemes pārvaldes speciālistus, to skaitā pārvaldes vadītāju Juzefu Kļavu. Ņemot vērā, ka vienā no programmām pietiekšanās noslēdzas jau 18. jūlijā, sanākušie uzņēmēji neslēpa, ka šobrīd šī informācija viņiem ir lieka. Ja nav iestrādes, pat nelielu projektu sagatavot iesniegšanai tāpat nav iespējams. Tādēļ atliek vien sekot līdzi nākamajam uzsaukumam, kad Kandavas partnerība izsludinās konkursa kārtējo kārtu, kur projektiem būs iespēja sadalīt ap 150 000 eiro. Vien pašiem jāseko līdzi, kādas aktivitātes tiek atbalstītas.
Toties interesanta bija informācija par to, kā Kandavas novads šajā LADA iesniegto projektu konkursā izskatās kopumā. Kā skaidroja Juta Dreiberga, kopš 2015. gada ir kopumā iesniegti 42 projekti, no kuriem 16 ir noraidīti tajā brīdī nepietiekamo līdzekļu dēļ. Taču apstiprināti arī ir tikai 14 un, kā novērojumi liecinot, tie ir vieni un tie paši uzņēmēji! Kāds ir iemesls šādai statistikai? J. Kļava skaidroja, ka nereti uzņēmēji vai organizācijas neapzinās savas iespējas. Plāni ir lieli, bet gala rezultātā viņi nespēj saņemt kredītu sava līdzmaksājuma daļai un ir spiesti pārtraukt savas saistības jeb ieceri neturpināt. Tāpat diezgan neuzmanīgi ir arī ar iepirkumiem, kurus jāveic, kad projekts pārsniedz konkrētas izmaksas vai arī ieceres ir pārlieku vērienīgas, bet atbalsta procents – salīdzinoši neliels. Šajā gadījumā ne tas labākais piemērs, starp citu, ir arī viens no Kandavas pašvaldības projektiem – K. Mīlnebaha vidusskolas parks. No aptuveni 96 000 eiro, kas projektam nepieciešami, Eiropas finansējums ir vien ceturtā daļa. Līdz ar to lielākā daļa projekta ir uz pašvaldības pleciem. Un vēl arī neveiksmīgs bijis iepirkums – par uzvarētāju izvēlēta tā sauktā “čaulas kompānija”…
Vai zema cena ir arī kvalitāte?
Šis J. Kļavas retoriskais jautājums tad arī izraisīja tālākās diskusijas par pašvaldībās organizētājiem iepirkumiem. Pašvaldībai tika pārmests, ka konkrētajā gadījumā taču iepirkumu komisija būtu varējusi vienkārši ieskatīties bezmaksas datu bāzēs? Tur arī redzētu, ka tā ir pavisam nesen dibināta firma bez pieredzes un, acīmredzot, arī cilvēkresursiem. Tiklīdz uzņēmuma konti tikuši slēgti (saistībā ar jauno politiku attiecībā pret “čaulas kompānijām”, kas aktualizējās pēc «AB.LV» pašlikvidācijas uzsākšanas), arī darbi apstājušies un diez vai termiņos vairs projekts iekļausies. Un tā neesot vienīgā reize, kad pašvaldība, neiedziļinoties izvēlas “lētāko variantu“, kas rezultātā nebūt nav “saimnieciski izdevīgākais“. Domes izpilddirektors skaidroja, ka nereti nav izvēles – ja pašvaldība ir kādai iecerei jau ieplānojusi līdzekļus, iepirkuma rezultātā tos nevajadzētu ievērojami pārsniegt. Ir gadījumi, kad piedāvātā cena neatbilst tam, ko var atļauties pašvaldība un iepirkums tiek sludināts atkārtoti. Te gan tika pārmests, ka tieši šī iemesla dēļ – pašvaldība mēģina nokaulēt cenas – vietējiem uzņēmējiem nemaz nav iespēja maksāt lielas algas saviem speciālistiem un darbiniekiem, ko savukārt mēdzot pārmest viņiem. Arī J. Kļava iebilda, ka cenai vienmēr nebūtu jābūt galvenajam izvēles faktoram – tas šobrīd ne visos gadījumos ir aktuāli.
Norāda uz nevienlīdzīgu attieksmi
Vēl uzņēmēji sūdzējās par birokrātiju. Proti, pašvaldība nereti pieprasot iesniegt neskaitāmus dokumentu un kopijas, kaut daudz kas ir pašiem pieejams datu bāzēs. Tomēr galvenā no tiem, kas reiz saskārušies ar pašvaldības pasūtījumu – uzņēmējam liek atbildēt par to, kas patiesībā ir projektētāja neizdarība. Proti, neviens nav līdz galam izpētījis, kādā apjomā būs jāveic pārbūve un vai kaut kur nav slēpti defekti, bet, kad tie atklājas, par to jāatbild ir tikai būvniekam! No vienas puses, kā atzina domes priekšsēdētāja vietniece Gunda Cīrule, reizēm tiešām projekti ir nekvalitatīvi. Bet atkal jau – esot precedenti, kad uz projektēšanu piesakās viens vienīgs uzņēmums, un tad nu jāstrādā ar to, kas ir, vai projektu jāatliek pavisam.
Tajā pašā laikā uzvirmoja arī diskusijas par to, cik un vai godprātīgi savu darbu veic paši uzņēmēji. Ir nācies uzdot defektus novērst pat vairākkārt! Te gan atkal bija komentāri no zāles , ka pret dažādiem uzņēmējiem pašvaldība izturoties atšķirīgi. Kur vienam liek visu pārtaisīt, tur citam neizdarības it kā piedod?! Tas savukārt raisīja diskusijas pašu uzņēmēju starpā, acīmredzot mēģinot noskaidrot, kuri tad ir tie pašvaldībai tīkamākie un kuri – ne tik ļoti.
Vairāk lasies otrdienas, 17. jūlija, laikraksta numurā ŠEIT
Te gan atkal bija komentāri no zāles , ka pret dažādiem uzņēmējiem pašvaldība izturoties atšķirīgi. Kur vienam liek visu pārtaisīt, tur citam neizdarības it kā piedod?! Tas savukārt raisīja diskusijas pašu uzņēmēju starpā, acīmredzot mēģinot noskaidrot, kuri tad ir tie pašvaldībai tīkamākie un kuri – ne tik ļoti.
Bez komentāriem, jo, kad par iepirkumiem sāk diskutēt no tiem maz ko saprotoši ļautiņi (abās zāles pusēs), tad labākajā gadījumā iznāk šeit atspoguļotais diskusijas variants.