Kandavas novada domē ir radusies iecere atjaunot ilgstoši neizmantoto Kandavas sinagogas ēku un ierīkot tajā pilsētas bibliotēku. Šāds ēkas izmantošanas veids mūsdienās ir visatbilstošākais sinagogas vēsturiskajām funkcijām, jo sinagoga ivritā tika dēvēta arī par «Mācības namu», kurā ebreji studēja grāmatās uzrakstītos savas tautas likumus.
Ebreju dzīvesziņas pamats ir Torā (kristiešiem pazīstama kā piecas Mozus grāmatas) ietverto 613 likumu studēšana un ievērošana. Šie dieva Jahves dotie likumi regulēja Izraēļa tautai piederīgo visās dzīves jomās. Pēc tam, kad romieši 70. gadā nopostīja Jeruzalemes templi un ebreji tika izklīdināti pasaulē, visās vietās, kur pastāvēja ebreju kopienas, tika ierīkoti ”mazie tempļi” – sinagogas. Ivritā tās tika sauktas Kopienas nami (beit kneset), kur ebreji pulcējās, lai apspriestu sabiedriskās lietas, lasītu Toru un veiktu kolektīvās lūgšanas. Bez tam pastāvēja arī Mācības nami (beit midraš), kur ebreji savu garīgo autoritāšu – rabīnu – vadībā studēja Toru un tās komentāru krājumu – Talmudu, bet sestdienās un svētku dienās klausījās sprediķus. Lielākās kopienās darbojās Tiesas nami (beit din), kur rabīni un kopienas vecāko padome tiesāja ebrejus saskaņā ar Toras likumiem. Viduslaikos visas šīs funkcijas apvienojās vienā namā – sinagogā.
Vairāk lasiet 22. marta laikrakstā
Apsveicami! Un kas buus veesturiskajaa Pulvertornii?
Uzlieciet sodu Ebrejienm par nesakoptu atgūto īpašumu
Kāpēc paši ebreji nesakopj savu īpašumu? Jau pieredzēts, ka vispirms atjauno ebreju īpašumus par valsts naudu, un tad tie pieprasa īpašumu atdot vai kompensēt vērtību. Lai vispirms rakstveidā atsakās no tā un tad tikai dome lemj, ko ar to iesākt. Un kas būs pulvertornī? Par milzu kredītiem atjaunoja pilskalnu un viss?
Kandavai vajag savu avīzi, kur diskutēt par šāda veida jautājumiem, nevis tikai Bāreņa kontrolēto Kandavas vēstnesi.
Sinagoga ir pašvaldības īpašums, jo ebreju draudze, kas varētu pretendēt uz īpašuma tiesību atjaunošanu, Kandavā vismaz kopš 1941. gada augusta nepastāv.
KND projekts par Pulvertorņa atjaunošanu un Bruņinieku pilskalna labiekārtošanu 2010. gadā atbalstīts netika, tādēļ “pilskalna atjaunošanā” nav ieguldīti nedz milzu, nedz niecīgi kredīti. Patlaban projekts ir iesniegts un tiek izvērtēts atkārtoti, bet sliktākajā gadījumā ir iecerēts torni padarīt pieejamu apmeklētājiem pašreizējā stāvoklī, ievietojot durvis, logu slēģus, trepes un laipas, kā arī informatīvos stendus par ēkas vēsturi.
Balsošu par Daini Rozenfeldu – būs saimndieks Kandavā!
Bože moi, balso! Vismaz viena balss viņam būs!
Kuriem ebrejiem to uzdosi sakopt, vai tiem, ko pašu ”pašaissardzības grupas” vēl pirms vāciešiem nošāva(cik atceros lasījis, Kandavā tieši tā arī bija, ja labi padomāšu ir dažu šāvēju vārdus atcerēšos), vai tiem, ko vēlāk nožmurīja? Trulums dzīvo un uzvar; kamēr tādi sabiles ielas iedzīvotāji izpaužas, tikmēr ir Staļinu, i Hitleru verēsim sagaidīt, jo, redz, līdzskrējēji nekur nav pazuduši. bez zināšanām, bez izglītības, ļoti labi atbilst Krievijas cartētiņa iecerei skaldi un valdi, tas ir, sarīdi tautas vienu pret otru un valdi bez bēdu, paši viens otru pieskatīs, viens otram rīkles pārgriezīs
a uzcelt no jauna nebūs lētāk??? liekas ka nav minētā ēka nekāds arhitektūras piemineklis.