Aizvadītās nedēļas nogalē uzklausījām kādas mūsu lasītājas sašutumu par to, ka māmiņām ar bērniem pie dakteres tagad jādodas uz Jaunkandavu, turklāt mazo pacientu pieņemšanas telpas atrodoties vienā ēkā ar… apbedīšanas biroju un vēl – turpat pagalmā taču atrodas arī mizu mulčas ražotne, no kuru putekļiem nu pakļauti būs gan vismazākie bērni, gan arī bērnu ratiņi.
Izrādās, līdz ar slimnīcas slēgšanu neziņa par turpmāko darbību skāra ne vien neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, bet arīdzan bērnu ārstes Ilzes Spuriņas privātpraksi. Lai savus mazos pacientus neatstātu bez aprūpes, ārstei salīdzinoši īsā laikā bija jāsameklē citas telpas.
Ne jau telpas ir svarīgākās
Lai pārliecinātos, kur šobrīd iekārtots bērnu ārstes pieņemšanas kabinets, devāmies to lūkot arī mēs, pa ceļam uzrunājot sastaptās māmiņas. Ja kādreiz attālāks ceļš līdz dakterei bija jāmēro Jaunkandavā dzīvojošajiem, tad tagad ar šo problēmu saskaras Rūmenes ielā, Liepās un Saulītēs dzīvojošie. Arī mazpilsētiņas reljefs ir skaists, bet – kā paši zinām – kalnains.
Māmiņai Dacei ar mazuli Emīlu nu līdz dakterei jāmēro ievērojami attālāks ceļa gabalsm nekā līdz šim:
– Ir, protams, apgrūtinošāk ar ratiņiem un mazuli stumties cauri visai pilsētai pāri tiltam līdz pat Jaunkandavai, jo mēs dzīvojam Rūmenes ielā.
Telpu ziņā varu teikt, ka neapšaubāmi šeit, jaunajā vietā, tās ir gaišākas un saulainākas, bet arī par iepriekšējām neko sliktu nevaru teikt, jo bērniņš vizītē pie dakteres parasti pavada salīdzinoši īsu laiku – minūtes 15 līdz 20, tāpēc mani apmierināja arī iepriekšējās, līdz šim slimnīcas ēkā esošās telpas. Varu tikai piebilst, ka ne jau pieņemamā telpa un tās atrašanās vieta ir tā būtiskākā, bet gan attieksme. Šai sakarā varu teikt tikai vienu, un esmu pārliecināta, ka man piebiedrotos daudzas jo daudzas māmiņas – par mūsu dakterīti Ilzi Spuriņu un medmāsiņu Guntu Barkāni varu sacīt tikai labus vārdus – vislabākos. Sarežģītāk ir ar laiku, kāds tagad jāpavada ceļā, jo mēs šurp braucam tikai ar ratiņiem un ceļā mums jāpavada vairāk nekā divas stundas, bet mazulim pa to laiku jau klāt kārtējā ēdienreize…
Kristīne, Feitas Martas mamma, dzīvo Jaunkandavā un priecājas, ka tagad vizītē pie dakteres varēs doties ar mazulīti ratiņos:
– Līdz šim pie dakteres braucām mašīnā (attāluma dēļ), bet tagad patiešām priecājos par pārmaiņām, jo turpmāk vairēsim šurp atbraukt ar ratiņiem. Uzskatu, ka daudzas māmiņas dažkārt izmantos lielisko iespēju pēc dakteres apmeklējuma aizstaigāt līdz stadionam, īpaši jau vasarā.
Māmiņa Dace dzīvo Kūrortu ielā un tikko kā ar dēliņu bijusi vizītē pie dakteres:
– Mani jaunās telpas apmierina pilnībā: gaišas, saulainas un patīkamas. Turklāt tagad ir trepju telpa, kur novietot ratiņus, kamēr atrodamies vizītē pie dakteres. Attāluma ziņā mums ir gluži vienalga – jāiet līdz slimnīcai vai kādreizējai rūpnīcai. Tagad pat man labāk, jo nav jāstumj ratiņi ar mazuli pret kalnu.
Māmiņa Daiga pie dakteres atvedusi meitu Kristu un dēliņu Maksimusu. Kopā ar viņiem arī brāļa meita Megija. Arī viņiem visiem ļoti patīk jaunās, gaišās telpas. Kristai un Maksim bija paredzētas potes, tāpēc viņu noskaņojums šoreiz nebija tik jautrs, kā māsīcai Megijai, bet šeit viņiem patīk un attālumu no mājām līdz dakterītei par īpašu šķērsli neuzskata.
Lai izdarītu izvēli, bija maz laika
Par jauninājumiem mazo pacientu aprūpē pastāstīja arī pati bērnu ārste I. Spuriņa:
– Šīs vasaras notikumi veselības aprūpes jomā Kandavā risinājās ļoti strauji, tādēļ ziņa par to, ka 1. septembrī slimnīcu slēgs, neļāva daudz vilcināties ar lēmuma pieņemšanu. Es darbojos privātpraksē, tādēļ par tās turpmāko darbību bija jārūpējas pašai. Augustā vidū pie manis bija atnākusi domes priekšsēdētāja vietniece Leonārija Gudakovska un interesējās par manas darbības turpmākajām iespējām. Es telpu meklējumiem pievērsos jau mēneša sākumā, interesējoties poliklīnikā. Pārliecinājos, ka Kandavā īrējamo telpu izvēle nav plaša. Poliklīnikas ēkā atbilstošu brīvu telpu nebija, un šīs telpas izvēlējos par piemērotākajām. Turklāt atbilstoši MK noteikumiem, telpām, kur pieņemt mazos pacientus, jāatbilst dažādām prasībām. Visu, ko vēlētos, tā uzreiz nodrošināt grūti. Tomēr šeit ir nepieciešamās komunikācijas, ir silti, gaiši un mājīgi.
Kad tika pieņemts lēmums par to, ka slimnīcas telpas vēl gadu pašvaldība nomās par simbolisko nomas maksu, pie manis ieradās domes priekšsēdētājs Rolands Bārenis ar piedāvājumu palikt iepriekšējās telpās. Bet sagadījās, ka dienu iepriekš es jau biju noslēgusi nomas līgumu par jauno telpu nomu. Ja iecere par moderna veselības centra izveidošanu Kandavā realizēsies un medicīniskie pakalpojumi tiks pacientiem sniegti vienviet, ar prieku to izmantošu. Līdz šim nevienu sūdzību vai pretenziju par jaunajām telpām no māmiņām nav nācies uzklausīt.
Jaunas pārmaiņas pieņemt uzreiz – pagrūti
Tā laikam ir, ka cilvēkam, kurš gadu gadiem pavadījis mazpilsētas ierastajā ritmā, kaut ko radikāli jaunu tā uzreiz pieņemt ir šķietami pagrūti. Dažādi mēs esam, tāpēc dažkārt tādu vai citādu novitāti uztveram atšķirīgi. Tā, piemēram, gados jaunās māmiņas, ar kurām parunājām, faktu par apbedīšanas biroja esamību šajā pat ēkā uzņēma ar sapratni, – visbiežāk taču jāpielāgojas reālajai situācijai, kā tas ir šajā gadījumā telpu izvēlē.
Bērnu drošībai kāpņu galā ierīkota meistarīgi apstrādāta koka barjera uz magnētu principa. Itin bieži, gaidot rindā pie ārstes, māmiņas nododas sarunām, savukārt bērni, satikušies ar vienaudžiem, ir aktīvi un brīžam pat pārgalvīgi, tādēļ, lai izvairītos no nevēlamām nejaušībām, radusies ideja par barjeras izveidošanu.
Māmiņām atgādinām, ka no 1. septembra bērnu ārste I. Spuriņa mazos pacientus pieņem Jelgavas ielā jeb, vienkārši sakot, bijušās Kandavas radiorūpnīcas teritorijā. Jādodas gar bijušo caurlaidi līdz pretim esošajai gaišajai ēkai un tad, sekojot norādei, nokļūsiet 2. stāvā. Dakteres pieņemšanas laiki nav mainījušies.
Nedaudz pieņemšanas laki ir gan mainījušies. Man jau gan apbedīšanas biroja izkārtne uzrunāja spēcīgāk, nekā es to vēlētos. Galvenā doma, ka viss vienuviet no šūpuļa līdz kapam.
Galvenais durvis nesaujacat, kad ejat pie dakterītes:)))
Mani tikai priecē jaunā bērnu konsultācijas atrašanās vieta un apbedīšanas biroja tuvums neuztrauc.
Mani bērni ir jau palieli, bet piedomāju par dr. Spuriņas privātpraksi, arī mani uztrauca fakts, kur viņa būs sastopama? Ļoti jauki, ka viss ir nokārtojies. Lai mammām raits solis ejot pie dakterītes, bet dakterītei lai nezūd sirds mīlestība pret mazajiem un lielajiem pacientiem.
Kā var tādas muļķibas runāt, ne jau kapsēta blakus vai kapliča, tikai kā apbedīšanas birojs.
Diez ko forsi nav iet gar to gateri, kur visu laiku smagie braukaa,un mammas ar ratiem staigaa