«Kandavas partnerības» pieredzes apmaiņas brauciens – uz Horvātijas lauku teritorijām

Biedrība «Kandavas Partnerība» jau astoto gadu pēc kārtas organizēja pieredzes apmaiņas braucienu – šogad uz Horvātijas lauku teritorijām.

Pieredzes braucieni uz ārzemēm tiek rīkoti, lai iegūtu informāciju un dalītos  praktiskajā pieredzē ar citu valstu lauku teritoriju uzņēmējiem, lai gūtu labākās prakses piemērus un idejas izmantotu sava uzņēmuma darbībā vai uzņēmuma veidošanā, kā arī informāciju nodotu tālāk citiem interesentiem. Iepriekšējos gadus ir pabūts lauku teritorijās Austrijā, Polijā, Igaunijā, Baltkrievijā, Čehijā, Slovākijā un  Itālijā.

Pieredzes braucienā uz Horvātijas lauku teritorijām piedalījās 37 iedzīvotāji no Kandavas Partnerības teritorijas (Kandavas, Tukuma un Jaunpils novada), kas iepazina vairākus dabas objektus: Plitvices ezeru nacionālo parku un Ziemeļu  Velebitas nacionālo dabas parku. Plitvices ezeru nacionālajā parkā atrodas 16 ezeri, kuru ūdens ir neredzēti zaļi zilā krāsā, ar neskaitāmām ūdenskritumu kaskādēm un alām. Velebitas dabas parks pārsteidza ar skaisto un mežonīgo dabu, kur redzami acij tīkami dažādu dabas procesu darbības rezultāti – kalni, alas, iegruvumi. Šie dabas parki ir nenovērtējami tūristu piesaistes objekti Horvātijā.

Kuterevā iepazinām interesantu cilvēku, kurš piesaista brīvprātīgā darba veicējus no visas pasaules, lai izveidotu un uzturētu lāču patvēruma vietu. Viņa filozofija gan ne visiem ir pieņemama un saprotama, piemēram, attiecībā uz finanšu piesaisti – kaut patversmē, kad tur viesojāmies, uzturējās deviņi lāči, to uzturēšana ir pilnībā atkarīga vienīgi no ieinteresētu līdzcilvēku atbalsta. Taču, katrā gadījumā, guvām ieskatu citādā dzīves procesu uztverē. Apmeklējām horvātu lepnumu – Nikola Teslas memoriālo centru Smiljanā, kur aizraujošā un interesantā veidā atkārtojām skolā gūtās fizikas zināšanas. Kā baiss mūslaiku sarežģīto ģeopolitisko peripetiju atgādinājums bija arī daudzās serbu – horvātu kara laikā ložu caururbtās mājas.

Brauciena laikā apmeklējām vairākas lauku saimniecības, kur ražo sieru no kazas un govs piena, pārstrādā gaļu, ogas un ražo medu, brendiju, kā arī piedāvā ēdināšanas pakalpojumu. Viesojāmies arī saimniecībā, kuras īpašnieki pēc darba valsts iestādē nodarbojas ar zirgu audzēšanu un piedāvā izjādes gan tūristiem, gan veselības rehabilitācijai. Nereti šajos pieredzes apmaiņas braucienos viesojamies arī kādā ne-lauksaimniecības  uzņēmumā, bet šajā reģionā tādu praktiski nebija.

Interesanti bija iepazīt un salīdzināt vairākas naktsmītnes Horvātijā, to piedāvātos pakalpojumus un darbības principus. Piemēram, ir naktsmītnes, kurās, pat gribot, neesot iespējas nodrošināt ēdināšanu, kaut tas ir tūrisma sfērā strādājošs uzņēmums.

Pieredzes brauciens uz Horvātijas Likas – Sejnas reģiona lauku teritorijām ir devis nozīmīgas atziņas un secinājumus: uzņēmējdarbības galvenā joma šajā reģionā ir tūrisms, kas ir sezonāla rakstura un piesaista simtiem tūkstošiem tūristu – un tas ir milzīgs ieguvums Horvātijai tās ekonomikas attīstībai; tomēr teritorijā esošie dabas resursi ir jāattīsta.