17. oktobra pēcpusdienā Cēres pamatskolā tika svinēti jau par tradīciju kļuvušie Kandavas novada teātru Ražas svētki. Ik gadu svētkiem sava tēma – ja pērn Zemītē svinēja Jāņus, kad Jāņi jau nogulēti, tad Cērē iesmēja par pasakām.
Jau vestibilā viesus sagaidīja Viņa Augstība Sultāns (nav svarīgi, kāds, jo pasakās jau arī ne karaļvalsts nosaukums, ne sultāna vārds netiek precizēts, tomēr ir pamatotas aizdomas, ka tas bija pats Ibn Leitarts, bet viņa daiļā pavadone, kā vēlāk noskaidrojās, bija pati Šeherezade – Zirdziņa)… Jā, jau vestibilā Sultāna sveicienam paceltās rokas vienā plūdumā vēlīgi aizsniedzās līdz austrumu saldumu traukam, kamēr Šeherezade ar zaļi zvīļu skatienu mudināja nobaudīt austrumu nektāru – no ziedā slēpta trauka ar tik lielu malku, cik nu vienā ieelpā caur lokanu cauruli spēj ievilkt… Ne vārgām plaušām, ne garam bij šie stiprinājumi, jo turpat aiz stūra stāvēja moris ar asi trītiem dunčiem; turpat snaikstījās meičas puskailiem stilbiem, vīri ar zaķa ļipām tai vietā, kur nu ļipas mēdz būt…
Vairāk lasiet otrdienas, 20. oktobra, numurā ŠEIT!
loti forsi