Kandavas novada jaunievēlētās domes pirmās 100 dienas pagājušas

19. novembrī uz sarunu aicinājām Kandavas novada domes priekšsēdētāju Normundu Štofertu, priekšsēdētāja vietnieku, domes vadošās frakcijas «Latvijas zemnieku savienības» līderi, vecbiedru Alfredu Ķieģeli un deputātu Viesturu Valdi Dreimani, kuru puspajokam nodēvējam par pašvaldības pelēko kardinālu, jo tieši viņam uzticību pauda visvairāk vēlētāju.

Tikšanās iemesli – vairāki. Pirmkārt, dažādu iemeslu dēļ bija izpalikusi saruna ar domes priekšsēdētāju pēc 100 jaunievēlētajā amatā aizvadītām dienām, otrs – situācija un pārmaiņas pašvaldības SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi», kam iespējamas tālejošas sekas.

– Padalieties, lūdzu, ar patīkamākajiem pārsteigumiem, kas piedzīvoti šajās 100 un mazliet vairāk dienās, kas pagājušas kopš vēlēšanām..

V. V. Dreimanis:

– Domāju, pārsteigumu nav, un salīdzināt ar iepriekšējo sasaukumu neko negribu, bet gribu uzsvērt vienu, manuprāt, ļoti svarīgu lietu – esam izpildījuši kandavniekiem iepriekšdoto solījumu – visiem piecpadsmit deputātiem sēdēt pie viena galda un jautājumus risināt kopīgi. Ja sākumā, pirmajā mēnesī, šķita, ka tas mazlietiņ ”buksē”, tad tagad jau visi koleģiāli to darām.

– Tās ir kādas atsevišķas sarunas, kā komiteju sēdes?

– Tās ir pilnīgi visas lietas, kas skar domi. It visu izrunājam pirms komiteju sēdēm, tāpēc tālāk tiek virzīti jau kopīgi izrunāti jautājumi. Ja ir nepieciešams, protams, kopā sanākam arī biežāk – nav problēmu! Tā ir tā saucamā varavīksnes valdība – visi lemj kopā. Jā, sākumā neticēja, tie paši mūsu partijas vecbiedri neticēja, ka tā varētu būt… Taisnība, pie kompromisa nonākt dažkārt nav viegli, jo katrs ir spēcīga personība un visi nekad nedomās vienādi, bet ir jāanalizē lietas, ir jāieklausās vairākumā…

– Kā priekšsēdētājam tas izdevās?

– Mēs viņu atbalstījām.

N. Štoferts:

– Kā jau Viesturs sacīja, pirms vēlēšanām mums bija uzstādījums – beigt šīs negācijas un visiem kopā strādāt mūsu novadam un tā cilvēkiem. Solīto pildām. Jā, tas nav viegli, bet svarīga ir saruna, un, ja tā ir, domāju, būs arī rezultāts. Varam sēdēt pie kopīga sarunu galda – tas jau liecina, ka spējam būt komanda un izrunāt visas – kā labās lietas, tā arī sliktās lietas – un lēmumu pieņemt kopīgi. Piekrītu Viesturam pilnībā – šis ir tas pats galvenais pozitīvais mūsu darba rādītājs.

V. V. Dreimanis:

– Vietā te ir piebilst, ka iepriekš darbojās domes priekšsēdētājs ar savu ”balsošanas mašīnu”, kam mehānisms darbojās labi – vairākums roku tika pacelts un lēmums apstiprināts, pat jautājumus neapspriežot. Tagad mums ir cits priekšnieks un ir citādi. Demokrātijai jābūt, piekrītu, bet to jāvada pareizās sliedēs. Tāpat kā uzskatu, ka sniegt informāciju presei – tā ir domes priekšsēdētāja kompetence, viņš to izdarīs vislabāk, jo informācijā galvenais ir precizitāte.

A. Ķieģelis:

– Piekrītu iepriekš teiktajam, ka katrs cilvēks ir citādāks, bet, kā iepriekšējā sasaukumā, nav vairs šo obligāto balsojumu. Tādi tagad ne reiz nav bijuši. Ir bijis, ka mūsu pašu zemnieki, ka kāds ir atturējies vai balsojis ”pret” kādā jautājumā, bet tas tieši parāda, ka mums ir demokrātija jautājumu izspriešanā.

Ja runājam vēl par citām pozitīvajām lietām, uzskatu – daudz kas pozitīvs ir noticis: esam tikuši pie sava ģerboņa, esam ļoti veiksmīgi startējuši Eiropas Gada pašvaldību konkursā. Par to gribu slavēt Normundu, ka viņš visam grib cauri iziet, kā saka, līdz mielei, tāpēc arī ir šie auditi pašvaldības kapitālsabiedrībās, pašvaldības policijā, domē, kur šis darbs joprojām turpinās. Tas tāpēc, lai redzētu reālo situāciju, kā katrā nozarē strādā.

V. V. Dreimanis:

– Galvenokārt, lai redzētu pieļautās kļūdas.

A. Ķieģelis:

– Kļūdas, kas jālabo. Tas ir ļoti pozitīvi, to apzinās un saprot arī deputāti, ka tas ir vajadzīgs situācijas uzlabošanai.

N. Štoferts: – Kā jau teica, nav mums tagad jautājumu, kas iepriekš kopīgi nebūtu pārrunāti, izdiskutēti, tāpēc sēdēs lēmumi vairāk nekā 90% gadījumu tiek pieņemti vienbalsīgi.

V. V. Dreimanis:

– Nesen Normunds domes sēdi novadīja padsmit minūtēs.

N. Štoferts:

– Par auditiem, ko Ķieģeļa kungs pieminēja, uzskatu – galvenais jau nav atrast vainīgo vai sodīt. Mūsu galvenais mērķis bija, vismaz man, ko var labāk, ko var savādāk darīt, jo audits – tas ir neitrāls skatījums, ko mēs ikdienā varbūt nepamanām.

– Jūs sakāt – daudz ko neesat redzējuši, neesat zinājuši, bet jūs jau bijāt ierindas deputāts arī iepriekš?! Arī jūs, Dreimaņa kungs.

– Es piekrītu, atbildība deputātam ir jāuzņemas par savu balsojumu, bet ikdienā tu neesi tajā struktūrā iekšā un tu vairāk vai mazāk uzticies administratīvam aparātam un visai pārējai mašīnai, kas strādā, jo tev jau nav pamata citādi domāt. Kamēr viņa tevi nav pievīlusi un strādā no A līdz Z, viss ir kārtībā. Es domāju, pirmais ir uzticēšanās. Tāpēc arī iepriekš domes vadībai deputātu uzticības kvota bija.

V. V. Dreimanis:

– Es to pateikšu pavisam īsi: ir domes priekšsēdētājs, ir administrācija un ir deputāti pie galda. Atnāk priekšsēdētājs un liek priekšā lēmumus, un – nav jau pamata viņam neticēt. Mēs esam viņu tur izvirzījuši (es runāju par iepriekšējo sasaukumu), un nav pamata neticēt. Cilvēki ir strādājuši, jautājumu pētījuši un, ja viņš noliek priekšā sagatavotu lēmumu, kā nebalsosi?! Un tajā pat laikā tagad auditā un vēl vienā otrā vietā parādās, ka viena otra lieta nemaz nav tik caurspīdīga, ir divdomīga… Izrādās, jā, mēs esam nobalsojuši, esam par to atbildīgi. Bet tad parādās kaut kas pavisam savādāks, sāk līst ārā visādi īleni…

– Tātad jūs uzticējāties?

– Jā, uzticējāmies, bet tagad, kad dziļāk jautājumā iedziļinās, paliek tīri neomulīgi… Konkrēti nesaukšu, bet ir tādi brīži. Un ir otra lieta: parastais deputāts te sēž pie galda, bet viņam grūti pilnībā aptvert priekšsēdētāja darbu, jo tas, kas jādara priekšsēdētājam, ir simts reizes dziļāk, simts reizes nopietnāk.

Sarunas sākums laikraksta piektdienas, 22. novembra, numurā ŠEIT!

Sarunas turpinājums un nobeigums otrdienas, 26. novembra, numurā ŠEIT!