Februāris Kandavas kultūras nama dzīvē jau izsenis bijis svarīgiem notikumiem bagāts. Seni raksti vēsta, ka Sadraudzīgās biedrības nama atklāšanas svētki notikuši 1909. gada 7. un 8. februārī.
Arī pirms divdesmit gadiem – 1989.gadā pabeigti nama ēkas rekonstrukcijas darbi un atklāšanas svētki pēc patīkamajām pārmaiņām atkal notikuši gada otrajā mēnesī, proti, 11.februārī.
Ir atkal februāris, bet šogad tas ir īpašs, jo Kandavas kultūras namam izpildās simtā jubilejas reize! Tādēļ sestdien, 7. februārī uz tikšanos sanākt, sadziedāt un sadancot bija aicināti visi, kam ar kultūras dzīvi pilsētā kopumā ir bijusi un joprojām ir kāda saikne, visi, kuriem kultūras aktivitātes nav vienaldzīgas, visi, kuri paši ar patiku tajos iesaistās vai arī allaž cenšas aizpildīt skatītāju rindas.
Laikam ejot, ar daudzu jo daudzu aktīvo kandavnieku ierosmi un atbalstu, bet šobrīd arī ar Eiropas un politiķu gādību, kultūras nams pārtapis par plašu, moderni aprīkotu kultūras centru, piedāvājot novada iedzīvotājiem iespējas gan pašiem iesaistīties dažādās radošās aktivitātēs, gan nākt un baudīt
Kandavu ieskauj rāmi plūstošā Abava un seni, vareni ozoli, tālab nereti mūsu mazpilsētu dēvē par ozolu zemi. Jubilejas reizē kultūras centra vadītāja Iveta Grunte kultūras dzīvi gadsimtu pastāvošajā namā salīdzināja ar stipru, varenu ozolu, atceroties, ka pirms 20 gadiem skatuvi simboliski rotāja stiprais ozols. Arī šogad, simtajā gadskārtā līdzās gadskaitlim rotājās ozola lapa. Un jubilejas reizē goda viesi dāvanā saņēma – pievilcīgi darinātu ozolzīti – stipro ozolu simbolisku turpinājumu! Lielā skatītāju zāle sestdien bija ļaužu pilna. Viņu vidū bija gan bijušie, gan esošie kultūras nama darbinieki, cilvēki ar kuru iniciatīvu un ierosmi un gādību kultūras nams piedzīvoja brīnišķīgas pārmaiņas, draugi, pašdarbības kolektīvu vadītāji, dalībnieki, novada iestāžu pārstāvji – visi, visi, kuriem pilsētā notiekošais saista un interesē.
Sestdien Kandavas kultūras nama simtgadīgajā ēkā patiešām valdīja grandiozi svētki.
Vairāk otrdienas laikrakstā.
