Novembrī Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolā bija aplūkojama leģendārā šķēpmetēja Jāņa Lūša 70 gadu jubilejai veltīta ceļojošā izstāde, kurā atspoguļotas izcilā vieglatlēta dzīves un sporta gaitas. 3. decembrī izcilais sportists viesojās skolā. Kopā ar viņu Kandavā pabija arī Latvijas Sporta muzeja direktors Juris Celmiņš (arī viņš savulaik mācījies Kandavas vidusskolā) un muzeja gide, savulaik izcila vieglatlēte, grāmatas «Sports Latvijā» autore Rita Apine.
"Viņš ir mūsējais!"
Tā, ar sportistu iepazīstinot audzēkņus, sacīja vidusskolas direktore Vēsma Grugule. Patiesi, Jāņa Lūša bērnība un skolas gaitas pavadītas Matkulē, Imulas upītes krastos pie Buses pilskalna, kur, metot akmentiņus pāri upītei, apgūtas pirmās iemaņas sportā. Tālāk izglītoties J. Lūsis turpinājis Kandavas vidusskolā, un viņa vārds ierakstīts 1956./57. mācību gada absolventu rindās. Sarunā ar sportistu atklājās, ka pirmo reizi dzīvē Lūsis šķēpu rokā turēja un tā lidojumu izbaudīja tikai 18 gadu vecumā, vidusskolu beidzot, bet nopietnāka pievēršanās šai vieglatlētikas disciplīnai sākās, jau mācoties Valsts fizkultūras institūtā (tolaik). Pirmo zelta medaļu J. Lūsis izcīnīja 1962. gadā, Eiropas čempionātā Belgradā, aizraidot šķēpu 82,02 metru tālumā, bet 1968. gadā Somijā sportists sasniedza Pasaules rekordu, raidot šķēpu 91,98 metru attālumā.
Sports – visa mana dzīve
– Vai tas nav lieliski, ja tu – latvietis, zēns no Kurzemes spēji būt labākais visā pasaulē! Šis uzvaras gandarījums bija milzīgs stimuls un reizē arī vilinājums, ka nebija žēl tam ziedot ne laiku, ne spēku, ne visu dzīvi, – savā stāstījumā jauniešiem atzina J. Lūsis. Pateicoties sportista neatlaidīgam darbam, neizpalika arī rezultāti. Sportista augstākais sasniegums šķēpa mešanā – 93,80 metri. Un apbalvojumu uzskaitījums ir gana plašs. Neskaitāmo medaļu klāstam olimpiskais čempions savulaik pievienojis arī olimpisko sudrabu un bronzu. J. Lūsis 10 reizes atzīts par gada populārāko latviešu sportistu, 20. gadsimta izcilāko sportistu Latvijā, bet 1999. gadā par pašaizliedzīgo mūža devumu sporta dzīvē viņš saņēmis III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Tikšanās norisinājās saistošā un interesantā dialogā, kurā ar stāstījumu iz sportista dzīves neskopojās nedz Jānis Lūsis, nedz Rita Apine. Savstarpēji vienam otru lieliski papildinot, gan raisījās atmiņas, gan tika rastas atbildes audzēkņu uzdotajiem jautājumiem. Uz jautājumu, kur meklējama sportista karjeras veiksmes atslēdziņa, abu atbilde bija viennozīmīga:
– Lauku darbu rūdījums bērnībā un regulāri, neatlaidīgi treniņi visā turpmākajā sportista karjerā.
Vaicāti par spilgtākajām atmiņām, R. Apine minēja, ka viņu savulaik pārsteidzis Jāņa Lūša līdzsvarotība un miers:
– Mierīgi, monotoni, precīzi lidoja Jāņa raidītais šķēps. To vēroju arī kopīgi pavadītā treniņnometnē 70. gados dienvidos. Savukārt J. Lūsim viena no visspilgtākajām un neaizmirstākajām atmiņām ir dramatiskā cīņa Minhenē 1975. gadā, kad viņam – līdz tam sezonā uzvarējušam visās sacensībās, tikai par nieka 2 cm nācās piekāpties savam stiprākajam sāncensim, labam paziņam – vācu šķēpmetējam Klausam Volfermanam. Bet tas nebūt nebija šķērslis abu sportistu draudzīgajām attiecībām.
– Ceļš līdz uzvarai nebūt nav viegls, viss atkarīgs no paša apņēmības un vēlēšanās tiekties pretim izvirzītajam mērķim, – tā, iedrošinot jauniešus, bilda izcilais sportists. J. Lūsis uzsvēra – viņš vēlētos, lai vieglatlētika tiktu atzīta par īstu sporta karalieni, jo tā ir sporta pamatu pamats.
Lai vaigā skatītu savu novadnieku un ieklausītos viņa atmiņās, ceļu uz Kandavu bija mērojusi daļa Matkules pamatskolas audzēkņu, daži pieaugušie interesenti no novada.
***
Ciemkukulī Sporta muzeja direktors Juris Celmiņš skolas kolektīvam dāvināja vairākas vērtīgas grāmatas, tostarp – Trimdas latviešu sporta vēsturi no 1945. līdz 1995. gadam, bilstot, ka jauniešiem, Latvijas leģendāro sportistu gaitu turpinātājiem, svarīgi izzināt arī sporta vēsturi. Dāvanā bija arī izdevums «Sports Latvijā». Pavisam drīz, iespējams jau nākošnedēļ, Latvijas sporta muzeja sarūpētā ceļojošā izstāde par leģendārā šķēpmetēja Jāņa Lūša sporta gaitām būs aplūkojama Tukuma ledus hallē.
