1941.gada 14. jūnija nakts salauza daudzu latviešu dzimtu likteņus, izdzēsa sapņus vien tāpēc, ka viņi bija latvieši, ar Latvijas vārdu sirdī. Baisās vasaras notikumus un represijas pieminot, šo gadu aculiecinieki, viņu bērni, bērnu bērni, tuvinieki dažādās paaudzēs, pulcējas represēto piemiņas vietās. Kā allaž šajā sēru dienā, ļaudis dodas uz piemiņas vietu Kandavas stacijā, vietu – no kuras restotie lopu vagoni, cilvēku pārblīvēti, uzsāka ceļu uz austrumiem, uz tālo Sibīriju. Piemiņas pasākumā piedalījās arī teju kā ievēlētie pašvaldības vadītāji – Normunds Štoferts un Alfreds Ķieģelis. Atmiņu stāsti turpinājās muzejā.
BET VINI TAGAD DZIVO LABAK NEKA MES TE
kad buuss atklaati vieteejo izsuutiitaaju uzvaardi ar visiem radu rakstiem? Bijushie komunjagas ar saviem bernubeerniem tieshaam dziivo labi ,pat ienjem Valsts ,pashvaldiibu ,droshibu strktuuraas ienesiigus amatus!!!
Ak dies miiljie degradeejusies cilveeki, tak labaak ejiet ara pabaudiet sauliiti, nevis degradeejieties…….. 100% ka sos komentaarus liek cilveeki kuriem nav ne jausmas ko 1941.gadaa 14. junija parcieta daudzi, un citi nepardzivoja so laika posmu, ja Jums ir vecvecmaminjas tad varbuut paprasiet lai pastaasta…………. un mazliet cienjas prec cilveekiem…..