Ceturtdienas pievakarē svētku eglīte iemirdzējās arī Kandavā. Uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus, šo daudzu ilgi gaidīto brīdi atlika uz mazliet vēlāku laiku, proti, 17.30. Tiesa, daļa interesentu laukumā pulcējās jau krietni agrāk un bija sniegavīru ierašanās aculiecinieki. Jau iepriekš stāstījām, ka Kandavas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs šogad nāca ar ierosmi visā novadā akcentēt svētku sajūtu ar balto ziemas vēstnešu – sniegavīru uznācienu.
Tā ceturtdien līdzās svētku eglei tribīnē vietu ieņēma balts omulīgs sniegavīrs, nu gluži kā no Margaritas Stārastes bērnu grāmatiņām izvēlies. Turpat blakus – vēl trīs brašuļi. Divi no iespaidīgiem koka bluķiem izveidoti īsti mākslas darbi! Šie trīs sniegavīri ar Normunda Štoferta – sniegavīru "krusttēva" jeb "bosa" (kā nu kuram labpatika viņu šoreiz uzrunāt) gādību sarūpēti. Turklāt trešais sniegavīrs, augumā visraženākais, atceļoja no «Kandavas ceļiem». Un cik daudz sniegavīru vēl pretim veras no veikalu skatlogiem! Pēc varas pārstāvju tradicionālajām uzrunām un Ziemassvētku noskaņas dziesmām iededza svētku egli. Šogad šis gods bija uzticēts Viktorijai Gedolai – Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolas audzēknei par veiksmīgiem sasniegumiem mācību olimpiādēs ne tikai rajona, bet arī valsts mērogā.
"Mēs nedāvinām mantas un kārumus, bet prieku, rotaļas un smieklus," teica seši mazie rūķīši. Kā vēlāk uzzinājām, bija iecere laukumā sanākušos bērnus un visus pārējos kopā ar bērnu un rotaļu ansambli «Puķuzirnis» iesaistīt jautrās rotaļās un spēlēs. Taču iecere nepiepildījās, jo ansambļa vadītāja Valija Skarnele ar savu allaž ierasto akordeonu slidenā ceļa dēļ nevarēja šurp nokļūt. Nekas, svētki vēl tikai priekšā, un bērniem jautrības netrūks.
Būsim vērīgi!
Šogad, atšķirībā kā citu gadu eglītes svētku laiks sevī ietver arī tādu kā uzdevumu ar mērķi – rosināt ļaudis būt redzīgiem, vērīgiem un zinošiem. Kandavniece, kurai nav bijusi, nav un arī nebūs vienaldzīga attieksme pret vidi, kurā dzīvojam, un tajā notiekošo, allaž pratusi saskatīt skaisto un labo, aicina līdzcilvēkus būt vērīgiem. Pēcpusdienās pilsētas ielās var sastapt daudz bērnu, kuri dodas mājup no skolas. Tā kādudien kandavniece uzrunāja pulciņu pretim nākošos skolēnus un piedāvāja viņiem iejusties rūķu tēlos, lai līdzdarbotos svētku egles iedegšanas pasākumā. Bērnus priekšlikums ieinteresēja, jo tā tik būtu lieliska iespēja un gods – stāties pie mikrofoniem un uzrunāt pārējos! Sazinoties ar skolu un bērnu vecākiem, iecere tika atbalstīta. Tā Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolas 6. klases audzēkņi Kitija, Vikija, Džeims, Pēteris, Emīls un Edgars kļuva par rūķiem. Viņi nebija šurp nākuši gluži tāpat vien, bet gan ar uzdevumu, proti, dažiem, nebūt ne grūtiem, bet domāt un darīt rosinošiem jautājumiem, uz kuriem rast atbildes tieši tagad, gada vistumšākajā laikā, Ziemas Saulgriežus gaidot.
*Kur aug skaistākā egle Kandavā?
*Kurš skatlogs pilsētā iepriecina visvairāk?
*Kas svētku koncertos patika visvairāk?
*Ar ko iepriecināja Ziemassvētku tirdziņš?
*Kādi ir savi un ne tikai savi, bet arī citu cilvēku šogad, šomēnes, šonedēļ, bet varbūt šodien paveiktie LABIE darbi?
Šie ir jautājumi, uz kuriem Ziemassvētku rūķi mudina rast atbildes. Savi vērojumi, vērtējumi un labie darbi jāpauž 27. un 28. decembrī no 10.00 līdz 17.00, pazvanot pa tālruņiem 63126661 vai 29871647.
Stāstiet par saviem labajiem darbiem! Stāstiet par citu cilvēku labajiem darbiem! Klusais Ziemassvētku laiks ir īstā reize, kad sirdi atvērt labām domām un labiem darbiem!
Janvārī, dienā, kad eglītē gaismiņas beigs mirdzēt, aktīvākos, čaklākos savu domu un labo darbu paudējus gaidīs pārsteiguma balviņas.
Žēl, protams, ka netika Valija. Žēl arī, ka nevienam neko nepateica – tas, ka pasākuma vadītājs atvainojas un saka, ka "mēs par jums bijām domājuši, bet sanāca neparedzēts gadījums", tas izskatās labāk, nekā nepateikt neko, kad mēs aiziejam ar tādu sajūtu, ka tas ir viss, kas bijis plānots.
Vēl būtu ieteikums to egles iedegšanas brīdi kaut kā izcelt, citādi daži pat īsti nepamanīja, ko un kā tur Viktorija darīja, tā teikt, šova momenta pamaz. Bet citādi – egle ļoti skaista un tādā ieturēti smalkā stilā, nevis raiba kā čigānietes brunči, bet patiešām smalka.
Man arī patīk egle. Un man ļoti patīk ideja par sniega vīriem. Lai arī tas nav gluži par velti, tas tomēr ir ar akcentu pret mantas kultu, jo prieks līdz sirdij aiziet caur acīm. Pie tam lai priecātos vajag bērna skatienu, ko pieaugušie bieži norok starp raizēm un rūpēm par rītdienu, bet katrai dienai jau pašai savu rūpju pietiek. Zinu, ka kultūras namā strādā ļoti radoši ļaudis, bet dažreiz ir tā, ka var pamanīt, ka pasākumam ir pieiets nedaudz formāli, tā teikt, ne jau pirmo reizi to daram. Bet kopumā bija labi.