Pirmdienas pievakarē bērnu rotaļu istabā «Saules šūpulītis» bija sapulcējies necerēti un neredzēti daudz ļaužu – bērnu vecāki, bērnudārza «Zīļuks» pārstāves Agnija Ose, Dina Tauriņa un Sanita Zībiņa, domes priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis un deputāts Dainis Rozenfelds. Kā allaž mājīgajās telpās visus laipni uzņēma «Šūpulīša» darbinieces Solvita Horste un Zinta Salma.
Ja nu valsts naudu nedod?
Šoreiz tikšanās reizē bija iecerēts ar vecākiem pārrunāt rotaļistabas turpmākās darbības iespējas. «Saules šūpulīša» uzņēmīgā krustmāmiņa Solvita šobrīd gaida ģimenes papildinājumu, tāpēc šī viņai ir pēdējā darba nedēļa pirms lielā atvaļinājuma. Savukārt A. Ķieģelis informēja par pašreizējo finansiālo situāciju pašvaldībā un valsts līdzfinansējuma ievērojamo samazinājumu bērnudārza darbinieku algu nodrošināšanai, akcentējot, ka šobrīd nav garantijas, ka atlikušais finansējuma apjoms no valsts netiks vēl samazināts.
Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka par prioritāti uzskata iespēju saglabāt visas jau esošās pašvaldības iestādes.
Ko darīt, lai rotaļistaba turpinātu darbu, lai apmierināti būtu vecāki, paši mazuļi un nebūtu jāpārvelk svītra veiksmīgi iesāktajam darbam? Tas bija jautājums, kas nodarbināja visu tikšanās dalībnieku prātus. Varbūt atstāt tikai vienu darbinieka štata vienību?
Vismaz gadu darbs jānodrošina
«Zīļuka» grāmatvede bija sagatavojusi un klātesošajiem piedāvāja vairākus iespējamos šī gada «Saules šūpulīša» budžeta izdevumu projektus. Jāpiebilst, ka 2008. gadā kopumā budžeta izdevumi (strādājot diviem pedagogiem) sastādīja Ls 13 295. Turklāt, pirms diviem gadiem sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju realizējot projektu par bērnu radošā centra «Saules šūpulītis» atvēršanu, dome uzņēmās saistības uzturēt centru par saviem līdzekļiem ne mazāk kā trīs gadus. (10. janvārī apritēja divi gadi, kopš šūpulītis uzsāka darbību). Tādējādi «Šūpulīša» slēgšana būtu pretrunā ar projekta sākotnējiem nosacījumiem.
Kad sarunas ierasti novirzījās par visvisādām ikdienas būšanām un nebūšanām, nonākot līdz domes ēkas remontam un tajā ieguldītajiem līdzekļiem, S. Horste oponēja domes priekšsēdētāja viedoklim, ka "no domes sākas pašvaldības prezentācija, tāpēc remonts bija nepieciešams, jo kauns no apmeklētājiem". Viņasprāt, pašvaldības prezentācija sākas ar rūpēm par visneaizsargātākajiem – maziem bērniem un veciem cilvēkiem.
Vecāki gatavi dot līdzfinansējumu
Kad sasāpējušie jautājumi bija pārrunāti, vecāki piekrita ar saviem ziedojumiem piedalīties kaut daļējā bērnu rotaļu un attīstības centra «Saules šūpulītis» uzturēšanas izmaksu segšanā. Apkopojot un izvērtējot priekšlikumus, tika nolemts visiem apmeklētājiem noteikt vienādu maksu – Ls 1 par vienas dienas apmeklējumu. Tomēr par konkrētu maksāšanas modeli un principiem vecāki vēl nevienojās, jo šodien domes komiteju sēdēs un šī gada pirmajā domes sēdē pēc nedēļas – 29. janvārī – tiks lemts par šī gada pašvaldības budžetu, tostarp arī par rotaļistabas uzturēšanu un bērnudārza pedagogu algu nodrošināšanu.
***
Varbūt lēmējvaras pārstāvjiem, kuriem bērni jau sen kā izauguši, bažas par tādām lietām kā jauno vecāku iespēja atvest mazuli uz rotaļistabu vai sagaidīt rindu bērnudārzā neliekas tik aktuālas. Bet vecākiem, kuri izmantojuši un labprāt turpina izmantot pirms diviem gadiem radīto lielisko iespēju – bērniņu uz dažām stundām atvest uz rotaļistabu, šis jautājums ir īpaši būtisks. Bērni ir vērtība, kas ir nemainīga arī tad, kad valstī iestājusies ekonomiskā krīze. Turklāt izglītība savulaik izvirzīta kā pašvaldības prioritāte, bet pirmskolas izglītība ir šīs prioritātes pats aizsākums. Kandava var lepoties, ka mazpilsētā līdztekus bērnudārzam veiksmīgi darbojas arī rotaļistaba. Ticēsim un cerēsim, ka ekonomiskā krīze šai iespējai neradīs šķēršļus!
Ja grib atrast naud bērniem, to var izdarīt, vajag tikai gribēt! Mans ieteikums, vajag likvidēt doms priekšsēdētāj vietniekvietniek posten, tas ir lieks štats, tāds nekad nav bijs un celtniecīb tagad ir apstājusies, šī darb viet ir radusies pēdējā laikā. man nav skaidrs vēl šodien, ko tas cilvēks īst dar un kā pavad sav darb dien. Jātiek galā pašiem, priekšsēdētājam un viņ vietniekam. Nevar tikt ar darbiem galā, jāiet mājās, lai nāk strādāt tie kas var to veikt, tagad daudziem darbs vajag un kas zin, varbūt jaunatnācējs strādāt labāk. Vietniekvietniek štat alg novirzīt "Sauls Šūpulītim". Atteikties pašvaldībai no seminār apmeklējumiem un pres abonēšans, laikraksts lasīt datorā pēc darb laik. Lai nebūt tā, ka vietniek vietnieks darb laikā mierīg sērfo pa Delfiem un doms apmeklētāj to redz. Atteikties grūtos laikos no raķeš šaušans debesīs, raķeš naud novizīt tam pašam mērķim un ja lab pameklēt, tad atrastos daudzs liets kur ietaupīt, kaut uz degviels rēķin, ar kājām pastaigāt pa pilsēt pat būt svētīg, kas zin ieraudzīt tāds liets, ko ar mašīn braucot nekad navarēt redzēt. Vēl veiksm pašvaldībs vadošajiem un deputātiem,būt redzīgiem, taupīgiem, iejūtīgiem un atbildīgiem!Labs liets likvidēt nevar un dedzīg, rīkoties spējīg cilvēk ir pašvaldībs bagātīb! Bagāts nav tas, kam daudz nauds, bagāts ir tas, kam ir draug un ar labiem draugiem grūts laiks pārdzīvot ir viegl. Tāpēc draug ir jāsaudzē!
Šoreiz piekrītu Frīdai.
Par kādu līdzfinnansējumu te kāds murgo?
1.)Kur paliek nodokļi? Pašvaldības pienākums ir nodrošināt iedzīvotājus ar pirmskolas izglītību un pamatizglītību. IZM ir noteikusi, ka: "Maksu par pirmskolas, pamatizglītibas un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts vai pašvaldību budžeta. " Ja reiz mani nodokļi nonāk pašvaldībai, tad vēlos, lai viņi tiktu arī izlietoti galvenokārt izglītībai un veselībai, nevis, piemēram, mednieku tusam, vai domes autotransporta uzturēšanai. Vai drīz būs nepieciešams līdzfinansēt arī domes pr-ja algu?
2.)Ne jau tikai pāsvaldības ir spiestas samazināt izdevumus. Arī lielai daļai mājsaimniecību ir samazinājušies vai izsīkuši ienākumi. Arī tās vēlas taupīt. Vai privātpersonas ir turīgākas par pašvaldību?