Latvija ar 35 novadiem jau līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām – šāda bija tā vēsts, kuru 10. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzklausīja pašvaldību vadītāji, Saeimas deputāti un arī mediji. Pēc šīs tikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā lūdzām bijušā Tukuma rajona teritorijā pirms 10 gadiem (Kandavas novads kā pirmais Latvijā – 1999. gadā) izveidoto novadu domes priekšsēdētājus komentēt ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas plānu, aicinot atzīmēt gan iespējamos ieguvumus, gan zaudējumus. Jāteic, visi aptaujātie teju vienbalsīgi apgalvoja, ka ieguvumu praktiski nebūs, un gana emocionāli aprakstīja iespējamos zaudējumus.
Atkal atgriezīsimies pagātnē, – tā Ligita Gintere
Vaicāta, kā vērtē nule kā prezentēto jauno novadu reformu, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere ir kategoriska:
– Kad karti prezentēja, es klāt nebiju, bet ar plānotajām pārmaiņām esam iepazinušies dokumentāli. Ko var teikt… – atkal atgriezīsimies pagātnē, kad visi bijām vienā rajonā, nekas jauns, viss jau pieredzēts un zināms.
Iedzīvotāji nesapratīs
Vaicāta par iesējamiem reformas ieguvumiem un zaudējumiem, L. Gintere saka ar, viņasprāt, būtiskāko – ar zaudējumiem:
– Man ir bažas par to, ka šāda veida apvienošana var radīt iedzīvotājos neizpratni. Loģiski domājot, no ekonomiskā viedokļa, var būt bažas un riski, ka kaut ko pie mums slēdz un samazina. Līdz ar to mūsu iedzīvotāji to, ko viņi ir pieraduši saņemt šeit uz vietas, tā, piemēram, kultūras, sporta u.c jomu pakalpojumus, var arī nesaņemt. Es varu teikt, ka mums – Jaunpilī – šīs lietas ir pietiekoši sakārtotas. Cilvēki ir pieraduši pie tā, ka viņi var saņemt to, ko pašvaldība var sniegt, – gan finansiālo atbalstu, gan arī cita veida atbalstu. Mēs nolemjam, tad darām un izdarām – to arī cilvēki saprot.
Vēl pamatotākas šīs bažas rodas tad, kad ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs iezīmēja to, ka Jaunpilī ekonomiski pietiek arī ar sešklasīgu skolu… Tās ir šausmas! Es varētu piekrist, ka ar laiku tā varētu būt skola ar deviņām klasēm – var vēl diskutēt par vidusskolas nepieciešamību. Bet ja vienkārši noreducē uz sešām klasēm, tad tā ir jau zināma atpalicības iezīmēšana. Un vispār Ģirta Rungaiņa tipa ekonomisti uzskata, ka laukos cilvēki nav vajadzīgi, jo viņi valstij izmaksā dārgi, ka viņi ir pat nelaimīgi. Bet mēs – lauku cilvēki – esam pieraduši te dzīvot, te ir mūsu ģimenes un mājas. Galu galā sanāk, ka cilvēkiem spiestā kārtā – sekojot darbam – ir jāpārceļas tuvāk centriem.
Ir daudz “ja”
– Tas viss trakums nav tajā, ka nebūs priekšsēdētājs un deputāti. Pieņemsim, ka centrā jau tāpat būs ievēlēti cilvēki, kas sapratīs gan centra, gan visas teritorijas vajadzības… Un viss tāpat notiks. Tas ir tas, kas satrauc mani… Reformu vajag, jā, labi… Plusi?… Ir daudz “ja”… Mēs saņemam dotāciju – kompensāciju ar saviem 2,5 tūkstošiem iedzīvotāju un arī Tukums ar saviem vairāk nekā 30 000 to saņem. Un kāda tur nu būs atšķirība? Saskaitīs to naudu kopā un tad padalīs? Vienīgā atšķirība tā, ka Eiropas fondu naudas kādreiz attiecināmas tikai uz attīstības centriem, un mēs jau gadiem šajos sarakstos nebijām. Bet nu, ja tagad mūs pievienos klāt, tad varētu domāt, ka nu viss Tukuma novads varētu arī attiekties uz mums? Protams, ja centrs atzīst, ka mūsu vajadzības ir tikpat svarīgas kā centrā…To “ja” ir daudz…
Vienīgi pie pašas reformas gribētos, lai ir kaut kāda skaidrība – kas būs, par ko būs finanses un par ko – ne… Ļoti nepatīkami ir tad, kad vienkārši paziņo, ka pašvaldības nepilda savas funkcijas, sniedz nekvalitatīvus pakalpojumus un tagad viss būs labāk, un viss būs kvalitatīvāks. Nu tad gribētos zināt: ko tad mēs nepildām?… Tas ir apvainojumus.
Vara pieder tautai?
– Viennozīmīgi ir lielās pašvaldības, kurām ir iespējams izdarīt vairāk lietu.
Bet uzskatu, ka lemšanai ir jābūt tuvāk pie iedzīvotājiem. 10 gadus mēs to esam baudījuši, nu viss notiks 30 km tālāk. Jācer, ka būs labi un, ka tiks ievēlēti saprātīgi cilvēki. Vēl jau arī gribētu pieminēt Jaunpils–Tukums ceļu; ja mēs esam saistīti, tad tas arī būtu jāsalabo. Un tas ir pirmais: ja cilvēkiem ir jābrauc uz centru, tad pa labu ceļu. Vēl viens absurds… Ja satiksmes ministrs Tālis Linkaits pasaka, ka visus ceļus atdos pašvaldībām, lai tās arī meklē naudu un tos taisa, tad es īsti nesaprotu, ko viņš domā: kur mums tā nauda radīsies? Trakākais jau tas, ka daudzi atļaujas stāstīt vienpusīgas iedomas un ilūzijas, bet tādā veidā viņi maldina iedzīvotājus. Tie, kas sadarbojas ar pašvaldību, tie jau saprot, ka tiek stāstīta nepatiesība, bet liela daļa to nezina. Šie cilvēki maldinot tiek negatīvi noskaņoti pret pašvaldību un tādā veidā sabiedrība arī tiek degradēta… Kāpēc tas tiek darīts? Kāpēc viņiem iedveš naidu un nepatiku, patiesībā pret viņiem pašiem? Nu, jā, temperatūra paliek nedraudzīga un uz nabadzību vērsta, tādā veidā sabiedrības daļas tiek rīdītas viena pret otru. Tas nav pareizi.
Uzskatu, ka varu cenšas dabūt tālāk un cilvēkus cenšas pataisīt arvien neizglītotākus, lai pēc tam viņus vieglāk ir maldināt un pārvaldīt… Tas nav patīkami. Un es patiesībā uzskatu, ka vajadzētu šajā jautājumā rīkot referendumu un jautāt pašai tautai, – ko viņi par to domā. Protams, ka ir dažādi viedokļi un dažādas pieredzes… Bet vara taču pieder tautai.
Novadu reforma – tikai septītais darbs ceļa uz ekonomisko attīstību
Vērtējot piedāvāto reformu, Engures novada priekšsēdētājs Gundars Važa godīgi atzīst: “Sajūsmā neesam!”
– Kā novērojām novadu dienās Gulbenē, ir lielie novadi, kas varbūt šo plānu atbalsta, tomēr tas nav vairākums. Starp citu, pasākumā bija klāt arī pētnieki, kas prezentēja secinājumus par ieguvumiem, cerēto finansiālo uzrāvienu šo desmit pēdējo gadu laikā kopš iepriekšējās reformas. Un secinājums ir viens – tas nav nesis neko no tā, ko ir gribējuši, un šobrīd skaitļi liecina par to, ka, arī apvienojot pašvaldības mehāniski, kā tas ir šobrīd kartē sazīmēts, ekonomiskās izaugsmes nebūs. Viņu secinājums ir, ka būtu jādara vēl daudzus citus darbus, no kuriem pašvaldību reforma ir tikai kādā 7. vai 8. vietā, lai valstī varētu runāt par ekonomisko attīstību. Manā skatījumā – ja runā, ka vajadzīgi spēcīgi novadi, tad kaut tam pašam «Latvenergo» un valsts politikai kopumā jāpārskata, ko var iedot kā iedzīvotājam, tā uzņēmējam, jo, ja elektrība vai, piemēram, transporta nodoklis, manā skatījumā, ir ārkārtīgi dārgs, un ir daudz šādu traucējošo faktoru, kas neļauj attīstīties…
Ar esošajiem cilvēkresursiem var nepietikt
Vaicāts par iespējamiem ieguvumiem reformas rezultātā, G. Važa skaidro, ka daudz tādu nesaskata:
– Nu mūsu gadījumā, saliekot kopā bijušo Tukuma rajonu, ieguvums varbūt ir trīs priekšsēdētāju un vietnieku algas. Varbūt arī kaut kas samazinās grāmatvedībā. Tomēr, domāju, ka cilvēkresursi būs jāliek arī klāt, jo, kā tas ir mūsu novada gadījumā, – šķiet, ka visu laiku darbinieku patiesībā ir par maz. Tādēļ, ja nemaina, nemazina funkcijas, tad neredzu, kā ar mazāku cilvēku skaitu visus darbus var izdarīt. Katrā gadījumā, ja ņem vērā, ka publiskajā telpā tiek minēti 120 miljoni, ko reformas rezultātā izdosies ietaupīt, – esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka tāds šis ieguvums nevar būt. Gala rezultātā ieguvumus praktiski nesaskatu. Tieši pretēji. Vara attālināsies no cilvēkiem. Protams, var jautāt, ko gan cilvēkam no tās varas daudz vajag? Taču pēdējo vēlēšanu rezultāti liecina, ka mazajos novados kopumā vēlētāju aktivitāte ir daudz augstāka, nekā lielajos, un tas nozīmē, ka, ļoti iespējams, tas tādēļ, ka vara [lielajos novados] tiek uztverta kā kaut kas attālināts. Tad kāds ir mērķis? Jau desmit gadus lielajiem novadiem bija iespēja sevi pierādīt, ka viņi var būt ievērojami attīstītāki par mums, bet notika tieši pretējais.
Vēl tiek publiskajā telpā minēts un pārmests, ka dažām pašvaldībām jau tagad ir kopīgas funkcijas. Mūsu gadījumā tā ir tikai Izglītības pārvade. Tikpat labi jau varējām arī paši nolīgt speciālistu, tomēr aprēķinājām, ka kopā to darīt ir lētāk un ka nav produktīvi pašiem savā sulā vien vārīties. Nebija iepriekš tāda uzstādījuma, ka ar visām lietām tiešām pašiem būtu jātiek galā! Un, zinot, ka būt reforma, es paredzu, ka šobrīd varētu būt problēmas ar kadriem pašvaldībās, jo cilvēks nevar rēķināties, kas ar viņu būs pēc diviem gadiem, kad notiks reforma.
Sarunas vēl tikai būs
Šobrīd, ņemot vērā, ka ir tikai sākotnējie plāni, G. Važa uzver, ka Engures pašvaldība vēl nav izstrādājusi kādu plānu, kā būtu, ja būtu. Priekšsēdētājs gan atzīst, ka, protams, ar kaimiņiem tāpat nāksies nākt kopā un sadarbības iespējas pārrunāt. Tomēr, kamēr nav vairāk informācijas un, kas svarīgi, uz skaitļiem balstītas, ir grūti ko pavisam konkrētu plānot.
– Var pārmests, ka pašvaldības negrib īstenot reformu, bet šobrīd neredzu nekādu pamatojumu, kāpēc to darīt! – tā G. Važa, piebilstot gan, ka aktīvi protesti, piemēram, referenduma formā arī nav plānoti un pašvaldībā lūkos, kā situācija turpina attīstīties. Tomēr jebkurā gadījumā, ir pārliecināts novada vadītājs, Engure šobrīd kā ekonomiskā, tā arī sniegto pakalpojumu ziņā var palikt arī pati par sevi. G. Važa:
– Vēlme ir viena, lai cilvēki dzīvotu labāk. Bet bez savstarpējas uzklausīšanas diez vai kas sanāks.
Kandavā runā par vēsturisko situāciju
Arī Kandavas novadā ir pret reformu, un priekšsēdētāja Inga Priede uzver, ka tā izsakās arī iedzīvotāji, kuri esot satraukušies par iespējamo piespiedu apvienošanu. Šajā gadījumā gan, Priedesprāt, runa ne tiki daudz par ekonomisko pašpietiekamību, bet arī par lokālpatriotismu. Taču papildus priekšsēdētāja uzsver, ka maz ko iespējams komentēt, līdz nav notikušas sarunas novados.
Novads esot diezgan liels
- Priede:
– Šobrīd gatavojam prezentāciju. Brauksim šo trešdien [vakar, 17. aprīlī] uz Talsiem, kur arī notiks pašvaldību vadītāju tikšanās ar VARAM pārstāvjiem. Informēsim par to, ka esam bijuši Kandavas rajons, pēc tam 1996. gadā pirmie veicām reformu apvienojoties,. Bet, protams, ka cilvēkiem ir neziņa. Arī pensionāru biedrības kopsapulcē pirmais jautājums bija: ”Kas notiks? Mēs gribam savā novadā un negribam kopā ar Tukumu!” Viņi stāsta, kā savā laikā ir bijis, un vaicā: kāpēc mums – Kurzemei, ir jāiet kopā ar Zemgali, ja jau mums ir sava infrastruktūra? Vai kāds par mums domās? Arī es uzskatu, ka mēs tāpat esam diezgan liels novads, bet, ja mūs pievienos Tukumam, Talsiem, Kuldīgai vai sazin, kur vēl, domāju, ka Kandava kļūs par kaut ko attālāku, nemaz nerunājot par attālākajiem pagastiem, kur līdz centram būtu jāmēro pat 60 kilometri. Vēl jau arī tas, ka lielās apvienībās tādi novada svētki, novadu sporta spēles – mums no tā visa nekas vairs nebūs. Kopumā – uzskatu, ka pašvaldībām, kur ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju, noteikti vajadzētu apvienoties, bet uzskatu, ka mēs esam pietiekoši lieli. Un tā kā cilvēki ir sašūmējušies, mēs mēģināsim par sevi pastāvēt. Gaidīsim ministru un skatīsimies, kas tiks piedāvāts, – tā I. Priede.
Reforma – decentralizācijas instruments?
Vaicājām, vai novads neredz kādus ekonomiskus ieguvumus no reformas? I. Priede viennozīmīgi uzskata, ka būs vēl sliktāk, jo, kas līdzīgs esot pieredzēts strādājot Talsu novadā.
– Pievienoja pilsētai pagastu ar milzīgām kredītsaistībām, pilsēta uz pirmajiem trim gadiem tika parauta zem ūdens, samazināja visiem algas… Un arī par administrācijas samazinājumu nevar runāt, jo, ja laukos kaut kas tika samazināts, pilsētā administratīvais aparāts uzauga dubultā. Varbūt vienīgi grāmatvedībā kas mainījās. Ministrs minēja, ka būs iespēja ietaupīt uz deputātu algām (cik gan mums tās ir!?). Iespējams, var runāt par mazāku deputātu skaitu. Bet, kā tika uzsvērts Gulbenē prezentētā pētījumā un ko teica arī citi pašvaldību vadītāji, to skaitā Māris Pūķis, kas pārstāv Pašvaldību savienību, reforma rezultātā nebūs kādi finansiāli ieguvumi. Tas vairāk ir decentralizācijas instruments, kas nozīmē, ka pašvaldības vairāk būs kā valsts filiāles. Tikšanās reizē pieskārās arī jautājumam par plānošanas reģioniem un arī ministrs atzina, ka tiem šobrīd ir pārlieku maz funkciju un daudz dara tieši pašvaldības. Tika uzsvērts, ka jādomā par tā sauktajām otrā līmeņa pašvaldībām, bet to būtu jādara kontekstā ar minēto reformu, jo pēc tam nebūs jēgas.
Pret lieliem projektiem – lokālpatriotisms
Lūgta minēt ko par iespējamiem ieguvumiem, ja tomēr apvienošanās notiek, I. Priede min, ka šajā gadījumā to saskata vienīgi spējā aizņemties vai iesaistīties lielos Eiropas Savienības projektos, kas reizēm mazākām pašvaldībām ar mazākiem budžetiem nav paceļami.
– Tomēr lielus ieguvumus es neredzu, jo uzskatu, ka mums tomēr ir svarīgs šis lokālpatriotisms. Ne velti Kandava reformu veica jau daudzus gadus iepriekš. Gribējām un gribam paturēt savu identitāti… Vēl kā par ieguvumu [reformas sakarā] tiek runāts par to, ka tās rezultātā veidosies attīstības centri, uz kuriem visi ies strādāt, jo lauku pagastos nebūs darba. Es gan gribu oponēt, jo redzu, ka zemnieki laukos atgriežas un nav tā, ka visi pārcelsies uz Tukumu…
Baiba Reinsone, Liena Trēde
Komentāri
Atbildēt
Līdzīgi raksti
-
Smārdē un Milzkalnē vilcieni piestās pie jaunajām platformām
-
Zolīte, rogainings un citi sporta notikumi novadā
-
Krāpnieki aicina balsot par bērnu zīmējumiem, lai nozagtu WhatsApp kontu
-
Lāčplēša dienā un 18. novembrī daudzbērnu ģimenes vilcienu satiksmi varēs izmantot bez maksas
-
Par seksuālu uzmākšanos piemēros administratīvo atbildību, lemj komisija
Likvidēs to liekēžu baru beidzot!!
Nu šī novada reforma nekko no administrācijas izdevumiem nav samazinājusi, tie ir kļuvuši vēl lielāki. Un tik kladzina par deputātu samazināšanu,nezin vai tie nu būtu tā lielākā tērētāju šlaka.
Vai nav vienalga kādu plāksteri likt mirējam, ja tas tāpat tūlīt dosies pa skuju taku. Trīsdesmit gadu laikā Latvijā viss ir sačakarēts neatgriezeniski, un, neveicot radikālas valsts atveseļošanas darbības, te nekas nemainīsies.
Mums nevajag nekādas reformas!
Interesanti, ka VARAM apvienošanas darbi tikko sākušies(ja neskaita pārkopētās kartes), bet summa – 140 tūkst.eiro, kura tikšot izlietota šim mērķim, kā publiski sacīja Pūce, gan jau zināma pašā sākumā! Dīvaini gan, kā tik precīzi var pateikt summu?
Jā, piekrītu, ka Jaunpils novads ir ļoti mazs, bet no otras puses- tas ir sakārtots un cilvēki tajā apmierināti! Tad kāpēc kādam citam novadam to pievienot?
Tukuma, Kandavas novadi ir pietiekoši lieli, lai tos savienotu ar kādu citu novadu!
Un – lai taču vienreiz uzskaita tos labumus( kā deklarē Pūce), kurus iedzīvotāji no šiem murgiem iegūs!
Es neredzu NEVIENU!
Annemarijai
Viss jau ir labi, bet ir jāsamazina pašvaldību (un arī valsts) pārvaldes izdevumi, drastiski samazinot gan šajos kantoros nodarbināto skaitu, gan viņu uzturēšanas izdevumus. To gan būs gandrīz vai neiespējami izdarīt, jo tas, ko būtu jāspēj padarīt vienam patiesi izglītotam un kompetentam darbiniekam, pašlaik tiek veikts ar ne mazāk kā divu šodienas sačakarētajā izglītības sistēmā sagatavotu darbinieku smagām pūlēm.
Domāju, ka pēc iepriekšējās teritoriālās reformas 2009. gadā jau tika samazināts adm-vais aparāts, un daudzi darbi jau tiek veikt el-ki.
Bet, ja par darbinieku samazināšanu pašvaldībās, tad, manuprāt, būtu jāsāk ar Saeimu, jo tur noteikti nav nepieciešami 100 deputāti!
Un ES nauda, jeb nauda no izlīdzināšanas fonda šobrīd nonāk katrā adm-vajā teritorijā, kura to izlieto pēc saviem uzskatiem.
Bet, ja visu šo naudu saliks vienā kopīgā kontā, tad katrai mazajai lauku teritorijai būs mazākas izredzes kaut ko no tā saņemt, manuprāt, un veikt kādus lielākus darbus.
Ja kaut kas ir jāsamazina, tad Tukuma Sociālo dienestu steidzīgi jāmazina. Sociālos aprūpētājus nodeva Samariešiem, bet vadība aparāts gan netika samazināts!
Tagad – digitālajā un tehnoloģiju laikmetā vajag mazus miestiņus? Kam? Kādēļ?Ļaužu labumiem?Neizbraucamajiem ceļiem?Nolikvidētajai skolai?Darbavietu neesamībai?Pensionāru aprūpei, ja bērni ārzemēs?Pagasta ballei?Jau sen daudz ko var nokārtot http://www.latvija.lv(protams, vecāka gadagājuma cilvēkiem ir nepieciešama palīdzība šai jautājumā).Bieži atskanējusi pagastvaldes atbilde, ka naudas nav tam un tam, un tam…
Un, ja viss būs viens liels miests, tad mazie miesti iztiks bez jeb kā???
Pati tik pārliecinoši sākumā par to rakstiet, bet tad – it kā atmostaties no miega – jā, bet ko darīs šajos miestiņos palikušie cilvēki, kuri nespēj izskriet līdzi šim tehnoloģiju laikmetam!
Mazāki novadi labāki ar to, ka tur vajadzīgā brīdī var palīdzēt tiem, kuri tur, neraugoties ne uz ko, tur paliks dzīvot!
Bet lielo novadu kamēr sazvanīs, kamēr kāds atbrauks utt.
Šķiet,pārliekam satraukumam un bažām nesaskatu pamata, jo,apvienojot mazos miestiņus,tie taču paliks uz vietas ar visiem labi pazīstamajiem vietējiem ļaudīm, kuri tur palikuši dzīvot, kuri viens otru labi pazīst,samazināties varētu tikai administratīvais dienests.Cerams, ka uz vietas( kā jau līdz šim)būs arī kāds sociālā un komunālā dienesta darbinieks…Starp citu, ja vietējie viens ar otru labi sadzīvo, tad pratīs izpalīdzēt arī kādam tehnoloģiju jomā.
Bet tomēr, spriežot pēc iepriekšējās adm-vi terit-ālās reformas, lielais centrs mazos miestiņus nesaprot, jeb negrib saprast gan par viņu vēlmēm, gan vajadzībām!
Un kas notiks, ja izveidos vēl lielākus novadus – vai tie vispār atcerēsies, ka pastāv tādi mazie miestiņi ar tur dzīvi dzīvojošajiem cilvēkiem, kuriem ir savas vajadzības?
Nezinu, bet tas mani baida…
Palasiet manā komentārā facebook.com ko raksta Eiropas Komisija cik Latvijas valsts ir nabadzīga,bet mums tiek stāstīts par ekonomisko izaugsmi.
vajadzētu skaidri un gaiši vienreiz pateikt- neviens bagātnieks nenāks un attālos nostūrus ar naudu neapbērs. Paši vietējie aizlaidušies labākas dzīves meklējumos.Palicēji nu nez ko gaida no Tukuma…nu nebūs…
Kā ir apnicis, ka pēc vēlēšanām ienāk valdībā aunu bari un sāk blēt, nedzirdot tautas vajadzības. Žurnālisti, sarosaties, brauciet pie tautas, nedrīkst pieļaut Pūces degradējošos plānus.
Pilnīgi Jums, Liene, piekrītu!!!
Kāpēc domājat, ka kāds kaut ko gaida no Tukuma?
Nevainojiet palikušos Cilvēkus, bet gan valdību, kura par Tautu NEDOMĀ!!!
Vēl tikai piebildīšu – Jūs jau pareizi raksturojāt ievēlētos deputātus Saeimā (kuri varētu būt uz pusi mazāk, lai ietaupītu naudu). Bet nez kāpēc Pūce par to klusē?
Par šo neprasmi norāda arī vairāku deputātu uzvedība(piemērams, sēdes laikā izvēlās sev uzvalku internetā, staigā ar kameru utt.) un Pūces runas veids.
Manuprāt, runāt par kādiem burkāniem (saprotu viņa domu – par papildus naudas piešķiršanu,kā iepriekšējā adm-vi terit-ālā reformā. ja apvienosies), bet – vai tā ir ministra valoda???
Jā, Lieldienās runā par zaķiem, jo agrāk tie esot bijuši – vistas, kuras dēj olas, bet vai tagad pūces ir kā zaķi, kuri grib burkānus??? Protams – salīdzinājums kā sarkasms Pūces runas veidam.
Skumji, ka tādi cilvēki mēģina noteikt daudzu Cilvēku likteņus!
ja lasa komentārus, var saprast- tiek gaidīts, ka kāds “Saulvedis” kaut ko iedos: pašvaldība, reģionu centrs, valdība…Bet cik daudzi savas zemes izpārdevuši ārzemniekiem un no laukiem aizmukuši labākas dzīves meklējumos?
Izbeidz kladzināt kā vista!
Neviens neko negaida vairāk, kā tikai sapratni no ministra un valsts puses!
caurā mucā ūdeni nav vērts liet
Vajag atjaunot Tukuma rajonu un tagadējo Tukuma domes ēku atkal pārdēvēt pa partijas māju. Tāpat jau praktiski viena partija dažādās tā modifikācijās ir un arī turpmāk būs pie varas. Ja ne citādi, tad paši varas vīri noteiks, ka tā ir jābūt, ar likumu. Tautai atliek tikai divi ceļi – ņemt kājas pār pleciem vai atdot galus.
Līdzīgi jau ir gan, bet labāk neļausim, lai Pūce ar savu partiju un tās piekritējiem nosaka visas valsts Cilvēku likteņus!
Lai nedomā, ka Tauta piekritīs veidot lielākus novadus bez publiskām apspriedēm un referenduma!
Ar ko Līvāni ieguvuši tādu labvēlību, ka šim piparmiestam atstāts novads, nav taču aktīvā Pierīga ar daudziem ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem? Pat tādam nedaudz lielākam Preiļu novadam nav lielas jēgas, to var izdalīt pa blakusesošajiem novadiem. Tad jau Zilupe vairāk pelnījusi saglabāt novadu, jo šeit vismaz grozās lielas kontrafaksa naudas.
Vai ES un ASV tuvākas savas vai Latvijas intereses?
Vai Saeimas deputātiem un valdībai, partijām tuvākas savas vai tautiešu intereses?
Vai pagastvalžu vadībai tuvākas savas vai pagastļaužu intereses?
Vai ātro kredītu devējiem tuvākas savas vai parādnieku intereses?Atbildiet sev godīgi…taps skaidrs.
Taps skaidrs par adm-vi terit-ālo reformu, kā to iecerējis Pūce, tad, kad godīgi tiks atbildēts uz jautājumu – KĀDS LABUMS BŪS IEDZĪVOTĀJIEM NO ŠĪS REFORMAS?
No 2009. gadā veiktās reformas – NEKĀDS!
Kāpēc Pūce baidās, jeb nevēlās atbildēt uz šo jautājumu???
Kāpēc Pūce, ja tik ļoti ir pārliecināts, ka būs daudz labāk pēc šīs reformas, baidās no Tautas viedokļa???
LAI TAČU GODĪGI ATBILD!!!
Diemžēl, arī Pūcem(kā citiem priekšniekiem) interesē lielie projekti tad, ja uz to rēķina iespējama kāda finanšu saņemšana.Kura labā?Atbildiet sev godīgi..Katram savs krekls tuvāks,diemžēl..
Jūsuprāt, Latvijā nav godīgu cilvēku (arī vadošajos amatos esošie)?
Manuprāt, ir, un ļoooti daudz!
Bet Pūcem, manuprāt, kā gailim tagad vajag parādīt visiem, ka vienalga ko tas maksās, bet 2021.gadā atkal adm-vi terit-ālā reforma,viņaprāt, būs…bērnudārza līmeņa domāšana – piecirst kāju, un viss notiks pēc viņa prāta…NEBŪS TĀ!
Lai nerēķina naudu – cik tas izmaksās, bet izskaidro Tautai – ko tā dos???
Ko man teikt Jums-, diemžēl,neliekuļotu un īstu godīgumu mums reti vairs izdodas sastapt.Eksistē – savtīgais izdevīgums, shēmas, viltošana,krāpšanās, apiešana,demagoģija, manipulēšana un vēl tamlīdzīgas lietas.To veikli un krāšņi ietērpj vajadzīgajā laikā vajadzīgajos tekstos vajadzīgie cilvēki…
Papūlieties, lūdzu, lai Pūce Jums atbild godīgi!Lai Jums izdodas!
Paldies, Jums!
Šajos novadu vadītāju komentāros man patika tikai Važas jautājums, kas pilnībā attiecas uz mani, tas ir:
Var jautāt, ko gan cilvēkam no tās varas daudz vajag?
Savā pašvaldībā kaut ko kārtot es esmu bijis retāk nekā uz tās pašas pašvaldības vēlēšanām!
Pārējie visi komentāri izklausās pēc viss būs slikti, iemesls tāds un šitāds, bet starp rindiņām lasās, jo mani atlaidīs no darba.
Par ko te bļauj? Žēl to silto krēslu zem dibeniem. Siltas vietas, laba dzīve un tā visa žēl. nevajag simtiem novadu! pietiek ar 7 novadiem un viss. Apnicis visu to baru barot!
Jaunās slotas vienmēr labi slaukot -tā runājot.Lai nu izpurina tās iepriekšējās reformas putekļu kārtu!Kur likties jaunajiem krikumiņiem?
Ja tik drosmīgi protiet kritizēt citus, tad vispirms paskatieties uz sevi – un tikpat drosmīgi ierakstiet savus vārdus!
Bet, ja baidāties, tad paliekat arī turpmāk tikai žagars un slota – un klusējiet!
izskatās, ka madāmām siltie krēsli svilst
Par krēsliem jau vēl pāragri spriest!
Līdz 2021. gadam jau visi saglabā savus siltos krēslus!
Reforma ir vajadzīga. Pašvaldībām uzdotās funkcijas ļoti plašas un lai tās izpildītu tiešām profesionāli, nevi “kā es māku, tā es maunu” visās jomās, ir nepieciešama stipra un pietiekami liela pašvaldība.
Šobrī daudzas reformas un likumi, kas būtu nepieciešami, vienkārši “stāv” vai nomirst ministirjās, jo, kad nonāk līdz to ieviešanai- saskarās ar realitāti- Vlasts ietādēm ir viens teritoriālais dalījums, pašvaldībām cits; katrā pašvaldībā sava struktūra un resursi- ko var veikt un izdarīt liela pašvaldība- maza nevar… u.t.t.
Esmu par to, ka katrā vietā jābūt profesionālim- bet kādu pieredzējušu un zinošu speciālistu var izvēlēties no 2 000 iedzīvotājiem, bet kādu no 35 000 ?
tāds lūk viedoklis. Lūdzu- …rejiet
Va’ku’ traki vakar izgāja!
Viens”teritoriālis” mūs tā sabāra abus ar žagaru, lai klusējam, ka no pārbīļa stīva kā slotaskāts paliku, bet mans draugs žagars vairs nenāk lejā no skapjaugšas!
Jā, interesei par manu vārdu – vecmāmiņa kopš bērnības mani dēvē par “ciema slotu”, bet žagaru – par “dakteri bērziņu”( līdz šim komentāros parasti vārdus, uzvārdus nelieto, varbūt drīz vien vēl personu kodus prasīs).
Un vēl – uzklausiet, lūdzu, Antonu bez noriešanas, bet pēc viņa minētajiem argumentiem.
Kāpēc, Jūsuprāt, tās funkcijas, kuras pēc likumiem un MK noteikumiem ir uzliktas pašvaldībām – lielas va paveikt, bet mazas nevar?
Trūkst profesionālu darbinieku? Nē, jo ikvienā pašvaldībā gandrīz katram darbiniekam ir augstākā izglītība!
Un, ja liela pašvaldība var savas funkcijas veikt, tad arī mazāka pašvaldība to var paveikt, jo jāvadās pēc normatīvajiem aktiem UN, GALVENAIS – PĒC IEDZĪVOTĀJU VĒLMĒM!
Es vienkārši neredzu nekādus uzlabojumus pēc iepriekšējās adm-vi terit-ālās reformas 2009. gadā.
Ja pirms tam gandrīz katrā pievienotajā pašvaldībā bija gan skola, gan bibliotēka, gan kultūras nams, tad pēc reformas daudzas slēdza. KĀPĒC?
Vai tas tika veikts iedzīvotāju interesēs, jeb vienkārši lielajiem novadiem neinteresēja pievienoto pašvaldību cilvēku interes?
Tad pasakiet lūdzu – KUR IR TAS DEKLARĒTAIS LABUMS?
Jā, Pūce piesauc ietaupīto naudas daudzumu uz deputātu rēķina, bet vai tad nevajadzētu sākt ar Saeimas deputātiem, kuri mums ir daudz par daudz? Un tālāk samazinot deputātu skaitu pašvaldībās.
Tāpēc diemžēl šobrīd nekādus labumus no šīs reformas NEREDZU!
Ai, neņem ļaunā! Neviena jau Jums neko sliktu negribēja, tikai, manuprāt, vieglāk atbildēt, ja zini kam – ja dots vārds ( kaut vai segvārds).
Augstākā izglītība nav tas pats kas profesionālisms (pieredze, prasmes), pie tam mūsdienu mainīgajā pasaulē, kad 3. kursā zaudē aktualitāti 1. kursā apagūtais- diez vai kādreiz iegūtā izglītība, bez aktīvas mūžizglītības, savā jomā, var konkurēt ar pieredzi un iemaņām.
Piemēram- bāriņtiesai ir jāpieņem sarežģīti, drosmīgi un cilvēka dzīvi mainoši lēmumi- vai kādreiz katrā pagastā atrada tik drosmīgu, zinošu, savās spējās pārliecinātu cilvēku ? Līdz ar iepriekšējo un nākošo reformu šo pakalpojumu centralizē- tātad vairāki profesionāļi kopīgi apsriežas, pieņem lēmumu, izglītojās, papildinās un seko jaunākajām tendencēm (pēdējais- Valsts kontroles ziņojums…)Tātad pakalpojums kļūst profesionālāks.
2009.gada reforma- sagadījās man tajā laikā kārtot jautājumu pagastā – 4 reizes braucu lai vienu papīru iesniegtu- tad neviena nav- visi pusdienās, tad ir kas var paņemt, bet nav kas iereģistrē, tad ir kas iereģistrē, bet netiek pie zīmoga …
Pēc reformas, jaunajā pašvaldībā, jautājums tika atrisināts nedēļas laikā, ar visu atbildi. Te nu ir pakalojuma kvalitāte.
Katrā pagastā bija skola- Man gadījās arī apbraukāt skolas, vēl pirms 2009.gada reformas- paradījās tndence- lielajās skolās mazie bērni pa klasēm iznāk, organizēti iepazīstās … – mazajās skolās- atverās durvis un skrien bļaujošu mežoņu bars. Arī tajā laikā jau dažas skolas tika likvidētas- piemēram, Apšuciema skoliņa.
Tikai atcerēsimies, ka 60 procenti no visa pašvaldības budžeta (mūsu naudas)tiek novirzīti skolām- tas ir vairāk par pusi no visas naudas !!!
nezinu gan kur tika slēgta kāda bibliotēka un kultūras nams ?
Izrādās – mums katram sava pieredze un pārdomas par visu notikušo.
Vienalga – mani vēl neviens ( ne Jūs, ne Pūce) nav pārliecinājis, ka reforma sniegs ko labu tieši Cilvēkiem!
Lai izsakās arī citi Cilvēki!
Un ceru, ka ikviens no mums vēlās, LAI VISIEM BŪTU TIKAI LABĀK!
Kas mainīsies, piem., Smārdes pag.(Engures nov.)dzīvojošam, ja šo novadu pievienos Tukuma novadam?
Vai pēkšņi aizvērs Smārdes pamatskolu?
Vai pensionāri netiks uz teātra izrādi Rīgā?
Vai mazturīgie ļaudis nedrīkstēs lūgt pabalstus?
Vai aizslēgs Šlokenbekas muižu?
Vai lauksimnieki un uzņēmēji pārtrauks savu darbību?
Kad pievienos, tad redzēsi!
Visiem nekad nebūs labi; zaudētāji būs tiem, kam zudīs amati; gribētos cerēt, ka kopumā sabiedrība iegūs, jo racionālāk tiks izmantoti jau tā trūcīgie resursi
Gāzīzim Huntu!