Sestdien Vānes pagasta kultūras namā savu 20. jubileju svinēja jauktais koris «Amula», kas ir īpašs jau ar to vien, ka tajā apvienojušies treju pagastu – Vānes, Zantes un Matkules – dziesmas mīļotāji.
Svētīgi gadi kopā ar dziesmu
Vānes pagasta priekšsēdētāja Vija Dembovska atceras, ka toreiz, pirms diviem gadu desmitiem, pie kora šūpuļa stāvējis pats Edgars Račevskis. Togad par rajona Dziesmu svētku norisi bija izraudzīta tieši Vāne un diriģents paudis dziļu izbrīnu, kālab daudzo svētku kolektīvu vidū nav pašmāju kora? "Mums nav diriģenta" – teikusi pagasta priekšsēdētāja. "Būs!" mirkli padomājot, pavisam nopietni atteicis E. Račevskis. Tā arī noticis. Drīz vien pēc Mūzikas Akadēmijas absolvēšanas Vānē ieradusies gados jaunā un enerģiskā Anita Andersone. Nu tik vajadzēja pulcināt dziedātājus, un tā arī Vānē drīz vien bija savs koris.
"Mani mīļie, jums šodien ir tik, cik man bija toreiz!" tā svētku uzrunu iesāka kolektīva pirmā diriģente, atzīstot, kas tas bijis jaunības degsmes laiks, kad nekas nelikās par grūtu un neiespējamu. Ceļš no Rīgas ar vilcienu, tālāk ar autobusu, garas mēģinājumu stundas, negulētas naktis – tas bija tikai nieks, jo to caurstrāvoja dziesmas mīlestība un pienākums pret visiem brīnišķīgajiem lauku ļaudīm – kora dalībniekiem, kurus arīdzan vienoja un kopā pulcināja dziesma. Jūs mācot, daudz iemācījos un dzīves rūdījumu guvu arī es," tā, atmiņu dzīparu tinot, tovakar atzina A. Andersone, kas «Amulu» vadīja pirmos desmit gadus. Pēc tam diriģenta vietā stājās mūziķis Jānis Sējāns, kurš kopā ar kolēģi Ģirtu Gailīti dziedošo kolektīvu radoši vadīja otro gadu desmitu un, domājams, aizsākto turpinās vēl ne vienu vien desmitgadi.
Kolektīvs pabijis koncertturnejās arī daudzviet aiz mūsu valsts robežām, piedaloties koru festivālos Francijā, Šveicē un pavisam nesen – arī Maķedonijā.
Paliekošas vērtības
Divdesmit gadi cilvēka mūžā – tas neliekas daudz, bet kolektīvam – tās ir savas tradīcijas, pieredze un paliekošas, gadu gaitā uzkrātas vērtības.
Svētku koncerts iesākās ar Pētera Barisona pazīstamo kantāti «Brīnumzeme», ievadot svētku dalībniekus un viesus romantiskā un liriskā skaņu pasaulē. Kopā ar «Amulas» dalībniekiem uz skatuves dziesmā vienojās draugi – jauktie kori «Namejs» no Rīgas un draugi tepat, no Tumes, bet valdzinošu solo izpildīja Nauris Puntulis. Korim ir arī sava himna – «Amulas valsis», kas radīta 10 gadu jubilejas reizē – melodiska un skanīga. Jubilejā kā jau jubilejā neiztikt bez dāvanām un laba vēlējumiem, kurus saņēma gan nenogurdināmie diriģenti Jānis un Ģirts, gan kora dvēselīte – prezidente Daina Olšteina. Jāteic, ka apsveicēju radošajam kolektīvam bija ļoti, ļoti daudz. Viņu vidū bija gan asprātīgi un izdomas bagāti, ar apvienošanos kopīgā novadā saistīti sveicieni no visu triju pašvaldību pārstāvjiem (V. Dembovska, S. Tiltiņa, A. Ķieģelis), no kultūras darbiniekiem, kā arī no tuviem un attālākiem dziedošajiem kolektīviem, pašmāju pašdarbības dalībniekiem un daudziem, daudziem citiem. Pats koris savas emocijas, prieku un pateicību pauda skanīgās dziesmās, tās veltot visiem, kuri kopā ar kori bijuši priekos un ikdienas rūpēs, kuri balstījuši un atbalstījuši un allaž bijuši un joprojām ir līdzās vai tepat blakus. "Mūsu lielākā, gadu gaitā uzkrātā vērtība esam mēs paši un mūsu draugi! Jūs visi, kas esat šeit," tā gandarīts visus uzrunāja diriģents Jānis Sējāns. Aizkustinoši bija vērot viņa emocijas un saikni ar dziedātājiem, pie diriģenta pults esam. Turklāt svētku viesu vidū Sējānu ģimene bija plaši pārstāvēta. Kopā ar Jāņa ģimeni bija arī viņa brāļi Leons, Juris un mamma Alise Sējāne, kas atzina, ka ir patiesi laimīga par iespēju būt šajos brīnišķīgajos svētkos, kur tik daudz sirsnības un mīļuma vienuviet.
"Lai latviešu dziesma ir jūsu sirds dziesma! Dziediet ar sirdi un tā rodiet ceļu pie klausītājiem," tā vēlēja Valsts kultūras inspektore Rudīte Poča.
Noslēgumā radošus un skanīgus turpmākos dziesmu gadus solot, koru dalībnieki un visi zālē esošie diriģentu vadībā vienojās skanīgā kopdziesmā «Pūt, vējiņi!».
