Pēc publikācijas par šī gada Kandavas novada sakoptāko sētu izvērtēšanu, lasītāji mūs mudināja ne vien cildināt sakoptās vietas, bet pavērties tepat apkārt un atspoguļot arī nekārtības un nesakoptību, kas visiem redzama un saimniekam godu nedara.Sazinoties ar pašvaldības policijas priekšnieci Ailonu Dārznieci, noskaidrojām, ka apkārtējās vides nesakoptības un nesakārtotības problēma šobrīd ir īpaši aktuāla, tāpēc arī daudz tiek strādāts, lai to risinātu. Atsaucoties A. Dārznieces aicinājumam, otrdien devāmies lūkot, kuras ir novada nesakoptās vietas.
Reiz te bija maizes ceptuve
Pirmais pieturas punkts Sabiles ielā 22 ir vieta, kur kādreiz Kandavā cepa maizīti. Par ēku to šobrīd nodēvēt grūti, jo logi, cik vien to bijis, ir izsisti, grīdas, durvis izlauztas, bet ēkas iekšienē vieni vienīgi gruži un drazas. Ap kādreizējo ceptuves ēku zeļ nepļauta zāle, arī no žoga palikuši tikai atsevišķi stabi – gluži kā liecība par to, kas te reiz bijis. Un šāds īpašums atrodas iepretim Kandavas Sporta hallei un vidusskolas sporta laukumam. Policijas darbiniece norāda, ka skolas laikā šī vieta kļuvusi par audzēkņu iecienītu "pīpētavu", kaut arī šī ēka un tai blakus esošā būve uzskatāmas par bīstamām un cilvēkiem labāk tur neatrasties. Tikai iestaigātā taciņa cauri garajiem zāles stiebriem liecina par pretējo….
Domes nodokļu ekonomiste Agrita Žakaite skaidroja, ka ēkas pieder vienam īpašniekam, bet zeme – citam. Gribējām noskaidrot, kādas gan likstas liegušas īpašniekiem par ēkām parūpēties, taču visas dienas garumā ar viņiem sazināties neizdevās, jo pašvaldības policijā un domē pieejamie tālruņu numuri izrādījās mainīti.
Velnakmeni un Velna alu atrast gandrīz neiespējami
Otrs pieturas punkts – teikām un nostāstiem apvītais Abavas Velnakmens un pati Velna ala, kuru nezinātājam atrast šodien būtu pagrūti. No Kalnmuižas puses braucot, ceļa labajā pusē redzama norāde ar kultūrvēsturiskā apskates objekta nosaukumu, bet ceļa otrajā pusē pie iebrauktuves palicis vien vandaļu cietis, kalts stabs. Tas pats sakāms arī par turpat netālu līdzās esošo koka stabu, pie kura reiz bija piestiprināta norāde ar aplūkojamā tūrisma objekta aprakstu. Reiz bija… Gluži kā pasakā teikts, jo šodien nekā no tā visa vairs nav. Patiesībā arī pats objekts nemaz tik labi neizskatās – zāle ap Velnakmeni šogad vēl nav pļauta, bet krūmu atvases tiecas pret debesīm ar divkāršu spēku. Nospriedām, ka tikai zinātājs var nokļūt līdz pašai Velna alai , jo bez tūristiem pieejamās informācijas grūti nojaust, kur Abava īsti līkumo. Līdz alai tomēr nokļuvām, bet tālāk gan ne, jo pāri takai vīdēja vēja gāzts koks. Atgriežoties pie akmens, pārņēma savādas sajūtas un neizpratne, kālab tā? Ja taču esi īpašumu iegādājies, rūpējies par to! Ja nevari, pārdod, iznomā vai vērsies pēc palīdzīgas rokas, piemēram, pašvaldībā.
Sola zāli nopļaut
Arī ar Velnakmens apkaimes piederošās zemes īpašnieku sazināties mums neizdevās, turklāt, kā pavēstīja atpūtas kompleksa «Plosti» administratore Zanda Štrausa, viņš šobrīd izbraucis ārpus Latvijas. Z. Štrausa mums skaidroja, ka nesakārtotajā zemes īpašumā ap Velnakmeni vainojama gan ekonomiskā situācija, gan arī īpašnieka nevaļa. Zāli bija plānots vienreiz jau nopļaut, bet neizdevās, tāpēc nākamajā mēneši to izdarīt noteikti. Domāts arī par to, kā atjaunot tūristiem pieejamās informācijas plāksnes. Savukārt sadarbībā ar Abavas ielejas attīstības centra darbinieci Ivetu Piesi «Leader» izsludinātajā projektu konkursā sagatavots un iesniegts projekts, lai iegūtu līdzfinansējumu tūrisma objektu sakārtošanai. Šobrīd tiek gaidīta atbilde, vai projekts tiks atbalstīts. Ja iecere īstenosies, Velnakmens apkārtni sakārtos, tāpat labiekārtos arī stāvlaukumu, iekārtos atpūtas ar galdu, soliem un atkritumu konteineriem. Jautāta, kāpēc jau laikus, ja bija zināms, ka pašu spēkiem šopavasar visu paveikt neizdosies, īpašnieks nevērsās pašvaldībā pēc palīdzības, Z. Štrausa skaidroja, ka sākotnēji bija cerēts visu izdarīt pašu spēkiem, jo iepriekš īpaša pretimnākšana no pašvaldības puses nav saņemta.
Kad vaicājām domes priekšsēdētāja vietniecei Leonārijai Gudakovskai, kā problēmas ar nesakoptiem īpašumiem risināt, viņas atbilde bija īsa un konkrēta – jānāk uz domi un jācenšas sasāpējušo problēmu kopīgi risināt. Turklāt SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» sniedz pļaušanas pakalpojumus, par ko noteikta samaksa Ls 15 stundā. Savukārt A. Dārzniece aicināja visus novada iedzīvotājus rūpēties par saviem īpašumiem, kā to paredz normatīvie akti, un tad nebūs problēmu ne sev, ne arī citiem. Domes saistošajos noteikumos turklāt paredzēts, ka zāle jāapļauj divas reizes gadā, bet, ja to neievēro, īpašniekam var piespriest sodu no Ls 5 līdz Ls 150.
pašvaldība vispirms lai sakop savus īpašumus,tad prasa no citiem!nevienam pašvaldības ceļam grāvmalas nav pļautas jau otro gadu…
Kādas grāvmalas, pat pilsētā visas vietas pašvaldība kaut vienreiz šovasar savā zemē būtu nopļāvusi!
netraucē pašvaldību ar zāles pļaušanu – tai šobrīd ir svarīgākas lietas kārtojamas – "jādabū" gatavs projekts par iebraukšanas maksu pilsētā lai apskatītu kultūras peiminekļus…
Paldies pašvaldībai par sakopto Kandavu,vismaz ciemiņiem ir ko apskatīties
Liels paldies pasvaldibai un uznemumiem, kas rupejas par pilsetvides sakopsanu un labiekartosanu!